Kāpēc cilvēki ēd gaļu? – pirmais turpinājums 10.02.2020

Kāpēc cilvēki ēd gaļu? – raksta sākums

Laumas Ērgles viedoklis: 

Mēs visi redzam, ka mūsu civilizācija ir nonākusi galīgā strupceļā. Cilvēks ir aizgājis no Dieva, no Viņa Radītāja. Lielākais vairums no mums esam nonākuši galējā materiālismā, un protam tikai ņemt un ņemt, baudīt un baudīt.

Te ir mūsu galējības: ņem, ko vien vari pagrābt, likvidē tos, kas traucē, kauj, ēd, ko vien gribas, nerēķinoties ar citiem, nevairoties no vardarbības.

Tāpēc dažus vārdus par tiem, kas grib turpināt Dieva paredzēto evolūcijas ceļu un turpmāk attīstīties Jaunajā laikmetā.

Lielie Skolotāji ir mācījuši, ka cilvēka fiziskajam ķermenim labāk ir dzīvot dabiskos apstākļos (ne pilsētās), kur pati daba dziedina un ļauj cilvēkam uzturēties augstākās vibrācijās, un tad vajag mazāk barības, protams, no augu valsts.

Cilvēkam, kas, vēlas iet garīgās attīstības ceļu, neizbēgami ir jāatmet visi tie “baudījumi”, kas pazemina cilvēka vibrācijas jeb apziņas stāvokli. Tie ir alkohols, tabaka, narkotikas, sekss, gaļa, azartspēles, skaļa mūzika ar nepareizu ritmu.

Mazliet par cilvēka fiziskā ķermeņa uzturēšanu un izvēli, ar ko barot savu ķermenisko svētnīcu. Vai papildināt savas fiziskās rezerves ar tādu barību, kuras vibrācijas ar ēdienu kļūst augstākas, vai tās, kuras ķermeņa vibrācijas ar apēsto barību kļūst zemākas. Augstākas vibrācijas neapšaubāmi ir augos. Protams, jāievēro, lai audzētie augi būtu brīvi no ķimikālijām. Ja cilvēks gatavo ēdienu ar mīlestību, ar patiesu, īstu mīlestību, tas var krietni paaugstināt ēdiena labumu – ar vibrāciju pacelšanu.

Ēst gaļu vai ne?

Kas ir gaļa? Gaļa ir Dieva radītas dzīvas būtnes vardarbīgā nāvē mirušais un sadalītais ķermenis, kas neizbēgami satur atliekas no visa, ar ko dzīvnieks barots, arī medikamentus un hormonus, kā arī  trūdēt sākuša līķa toksiskās vielas, bet galvenais – visas nāves šausmas un ciešanas, ar ko beidzies nelaimīgā dzīvnieka īsais mūžiņš.

Kas notiek ar cilvēku, kurš labprātīgi uzņem sevī visu šo “buķeti”? Neizbēgami cilvēks kļūst rupjāks, nejūtīgāks, agresīvāks, arī neveselāks. Kā tas var veicina garīgu attīstību un progresu?

Gaļas ēšana nevienu cilvēku nepadara spēcīgāku, jo gaļas – resp., līķa trūdēšanas produkti, t.i., toksīni nevis spēcina, bet saindē gaļas ēdājus, un pazemina cilvēka vibrācijas – tātad gan cilvēka fizisko, gan smalkos ķermeņus padara vājākus. Augu produktos ir atrodami visi vajadzīgie mikroelementi un olbaltumvielas. Tas sen vairs nav jāpierāda.

Zināmajam bauslim “tev nebūs nokaut“, Bībelē ir dots skaidrojams, ko Dievs, pasauli radīdams, ir paredzējis barībai gan mums, gan dzīvniekiem:

Un Dievs sacīja: “Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo. 
Bet visiem zemes zvēriem un visiem putniem gaisā, un visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemes virsu, kam dzīvība, Es dodu visu zaļo zāli par barību.” Un tā tapa. (1. Mozus gr. 1. nod. 29., 30.)

Ir publicēti pētījumi un aprēķini, kas liecina: ja lauksaimnieciski apstrādājamo zemi izmantotu tikai cilvēku pārtikai nepieciešamo augu un labības audzēšanai, tad pārtikas pietiktu visiem un nebūtu bada. Jo lopkopības vajadzībām pašlaik tiek izmantoti 70% lauksaimniecības zemju. Turklāt gaļas ražošanai ir ārkārtīgi zems lietderības koeficients, jo lopiņš katra sava ķermeņa kilograma audzēšanai apēd desmitkārt vairāk graudu un citas lauksaimniecības produkcijas. Gaļas patēriņš cilvēcei ekonomiski ir ļoti neizdevīgs, jo tās ražošana ir neattaisnojami dārga tikai pēc patērēto izejvielu daudzuma un ieguldītā darba vien, par ētiku pat nerunājot.

ANO apkopotā informācija liecina, ka lopkopības nozare rada vairāk globālo sasilšanu izraisošo gāzu nekā viss pasaules transports, kopā ņemot. Lopkopības nozare ir galvenais mežu izciršanas iemesls. Šā un citu iemeslu dēļ ANO lopkopību uzskata par galveno bioloģiskās daudzveidības un sugu izzušanas cēloni.

Viss ir saistīts: cilvēks ir izvēlies ignorēt Dieva un Visuma likumus – vardarbīgi izturēties pret dzīvo dabu, pret dzīvniekiem un pret pašu Māti Zemi.

Jo vairāk Zemei un visai viņas dzīvajai dabai dara pāri, jo cilvēks kļūst arvien plēsonīgāks un vardarbīgāks (“pēc manis kaut vai ūdens plūdi”), nerēķinoties ar citiem mazākajiem brāļiem, kas dzīvo uz Zemes, jo arvien vairāk Zeme sāk atbrīvoties no pašiem cilvēkiem. Domāju, ka tāpat varētu būt arī ar šo jauno nāvējošo kroņa vīrusu (latviski runājot) un citām tamlīdzīgām slimībām.

Dievs respektē cilvēka brīvo gribu. Taču Dieva likumi nemainīgi paliek spēkā. Un mūsu cēloņu radītās sekas varam izbaudīt uz savas planētas: slimības, kataklizmas, zemestrīces, plūdi, tornado u.c.

Elvitas Rudzātes komentārs:

Kopumā piekrītu Laumas viedoklim, tikai vēlos precizēt par gaļas enerģētiku. Viss, kas pasaulē ir radīts, satur enerģētiku. Arī cilvēks sastāv no daudzām enerģijām, kas eksistē Kosmosā. Eksistē Dievišķie likumi uz kuru pamata notiek notikumu attīstība, jo cilvēkiem ir dota brīvā griba – ievērot vai ignorēt Dievišķos likumus.

Viens no Dievišķajiem likumiem ir Polaritātes likums – veselumu veido pretējie poli. Ja skatāmies uz negatīvu notikumu, tad vienmēr jāatceras, ka tam ir pretējais pozitīvais pols un otrādi, ja skatāmies uz pozitīvo polu, tad jāatceras, ka tam arī ir pretējais negatīvais pols. Ja skatāmies no ļoti augsta skata punkta, tad viss ir vienots – nav ne negatīvā, ne pozitīvā, bet cilvēkiem to ir grūti izprast, jo tam nepieciešams ļoti augsts apziņas līmenis.

Visiem cilvēkiem piemīt negatīvās un pozitīvās īpašības, bet skatoties uz cilvēku kopumā, mēs cilvēku uztveram kā cilvēku, nedomājot par viņa pozitīvo vai negatīvo. Par laimi pozitīvās īpašības ir par 2% vairāk nekā negatīvās īpašības. Tāpat arī pasaulē, lai kas slikts ir bijis un būs, tomēr labais ir drusciņ vairāk, tāpēc Dievs vienmēr uzvar, lai cik smagi laiki nebūtu. Lai cik zemu cilvēce degradēsies, agrāk vai vēlāk visi atgriezīsies pie Dieva.

Tieši tāpat kā cilvēkiem, arī visam radītajam ir savi pretpoli, kas veido veselumu. Gaļai patiešām piemīt negatīvā puse, kuru Lauma ļoti labi izskaidroja, bet gaļai piemīt arī pretpols, un tas ir spēks. Lai labāk to izprastu, atcerieties sevi, kad esiet bijuši ļoti dusmīgi. Vai nejutāt, ka dusmu brīdī esat spējīgi “durvis izsist”?

Padalīšos savā pieredzē: reiz es ļoti sadusmojos uz savu vīru un dusmās atteicos no viņa palīdzības nest lielas un smagas trepes, pasakot, ka es pati ar visu tikšu galā. Dusmās es aiznesu smagās trepes kā pūciņu km attālumā un pati brīnījos, ka man tas nesagādāja grūtības. Kad harmoniskā stāvoklī tās pacēlu, tad man bija grūti tās pārvietot dažus metrus. Tā es pārliecinājos par dusmu lielo spēku.

Es neaicinu ēst gaļu. Es priecājos par cilvēkiem, kas ir atteikušies no gaļas lietošanas uzturā un prot uzņemt organismā vajadzīgās vielas no augu barības. Tomēr es vēršu uzmanību, ka nedrīkst noliegt gaļas vērtību. Ja mēs kaut ko noliedzam, tad noteikti sastapsimies ar situāciju, kad būsim spiesti atzīt to, ko esam nolieguši. Ne velti pastāv teiciens: “Nekad nesaki nekad!”