Kāpēc cilvēki ir nekaunīgi pret mūsu ģimeni? 20.04.2016
Laura jautā: Esmu ievērojusi, ka mūsu ģimenei ir tāda kā “sērga”. Šī sērga ir cilvēku nekaunība pret mums. Mes esam dāsni un devīgi un tiesām no sirds dodam un ticam, ka palīdzēsim citiem cilvēkiem. Piemēram, mana mamma veselu mēnesi ēdināja un skatīja paziņas bērniņu, bet pēc
gadiem, kad mamma palūdza palīdzību tai sievietei, viņa paprasīja par to naudu. Es savulaik draudzenei, kad viņai bija grūti laiki arī palīdzēju ar naudu un ēdienu, un tiesām no sirds, jo mīlēju viņu. Bet tad kad draudzenei laiki kļuva labāki, viņa sadomāja uz mana rēķina vēl nopelnīt, gribot pārdot man sava bērna drēbītes.
Te vēl gadījums ar citu draudzeni – es savu pakalpojumu, kura strādāju devu viņai par velti, bet viņa par savu pakalpojumu, kurā strādā nekaunas prasīt naudu. Vai tiesām mūsu ģimene ir visai pasaulei ko parāda? Un mums ir jādod par velti, bet mums var prasīt naudu? Mans vīrs saka, ka nevajag neko vairs nevienam dot.
Elvita Rudzāte atbild: Es paskaidrošu kā plūst enerģija brīdī, kad mēs dodam no sirds un kā tā plūst, kad mēs dodam ar aprēķinu. Ja cilvēks kādam palīdz no sirds, tad tajā brīdī pozitīvā palīdzības enerģija aiziet pie otra cilvēka bez šķēršļiem. Cilvēks, kas sniedza nesavtīgu palīdzību, uzreiz aizmirst šo labo darbu un neatceras arī pēc gadiem. Savukārt cilvēks, kas saņēmis palīdzību, to atceras visu mūžu un pie mazākās iespējas mēģina kaut kā atdarīt ar labu.
Ja cilvēks sniedz palīdzību ar aprēķinu, domājot, ka kādreiz arī man palīdzēs, kad būs nepieciešams, tad viņš vēl ilgi atceras savu labo darbu. Enerģija nonāk līdz palīdzības saņēmējam ar tumšu ēnu (savtīgums, aprēķins) un tāpēc palīdzības saņēmējs pēc laika aizmirst, ka ir saņēmis palīdzību vai arī šai sniegtajai palīdzībai nepievērš īpašu vērtību.
Diemžēl Lauras ģimenes sniegtā palīdzība nav nesavtīga, jo viņi ļoti labi atceras kam un kad ir palīdzējuši. Tieši tāpēc visi tie, kam viņi ir palīdzējuši, aizmirst vai nenovērtē viņu sniegto palīdzību kā vērtību. Tā nav nekaunība, tas tikai parāda kā plūst enerģija.
Lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet Lauras vīram ir taisnība, labāk viņu ģimenei nesniegt citiem palīdzību. Kāpēc tā? Tāpēc, ka savtīgai palīdzībai nav vērtības. Skolotāji māca, ja vēlies palīdzēt no sirds neko negaidot pretim, tad dari to. Ja jūti, ka vēlies saņemt novērtējumu vai vismaz paldies, tad tava palīdzība nav nesavtīga un labāk to nedari, jo tā pēc laika kaitēs tev pašam, jo pārdzīvosi, ka tavu palīdzību nenovērtēja. Tieši šāda situācija ir piemeklējusi Lauras ģimeni.