Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kāpēc cilvēki kļūdās? 09.01.2019

Ja mēs vērojam zīdaini, kurš sācis mācīties staigāt, tad viņš sākumā krīt. Pie tam labi vecāki zīdaini uzmana un kritiens parasti nav sāpīgs.

Tieši tāpat tas notiek ar pieaugušajiem, kad pieaugušais apgūst kādu jaunu prasmi, tad viņš sākumā pieļauj kļūdas, jo nav spējis visu iegaumēt par ko iepriekš tika brīdināts vai situācijas atšķīrās no tām par ko viņu iepriekš mācīja, jo nav iespējams paredzēt visus gadījumus. Ja būtu iespējams paredzēt visus gadījumus, tad cilvēki dzīvotu kā roboti un zaudētu savas cilvēciskās īpašības.

Otrs svarīgs aspekts, kāpēc cilvēki kļūdās, ir jāatceras, kāpēc cilvēki vispār ir nākuši iemiesojumā. Mēs visi esam nākuši iemiesojumā nevis lai baudītu dzīvi, bet lai mācītos un dzīves laikā augtu garā, un mācāmies mēs no grūtām dzīves situācijām, no savām un citu cilvēku pieļautām kļūdām. Tikai tad, kad cilvēks ir apguvis kādu jaunu dzīves gudrību, tikai tad viņa apziņas līmenis paplašinās jeb viņa gars savā attīstībā ir gājis uz priekšu. Ja cilvēks dzīves laikā neapgūst dzīves gudrības, tad viņš apstājas savā attīstībā vai pat degradējas un viņu piemeklē dažāda rakstura garīgas slimības un ciešanas.

Daudzi neizprot, kā zinātnieku var piemeklēt garīga rakstura slimība, ja reiz viņš ir tik gudrs. Tas nav nekas neparasts, jo zinātnieka gars savā attīstībā jau ir daudz sasniedzis iepriekšējo dzīvju laikā un šajā dzīvē viņa uzdevums ir virzīties uz priekšu, bet tas ir daudz grūtāk, nekā iesācējam. Līdzībās runājot, bērnam ir vieglāk iemācīties lasīt, nekā zinātniekam apgūt un izprast kaut ko pavisam jaunu. Jo tālāk tu esi ticis, jo grūtāki pārbaudījumi un vairāk no tevis tiek prasīts.

Daudzi zinātnieki noliedz Augstākā Saprāta jeb Dieva esamību, domājot, ka viss ir cilvēku rokās, un tā ir viņu vislielākā kļūda par kuru iespējams kādam nākas maksāt ar garīgu slimību. Tie zinātnieki, kas nenoliedz Augstākā Saprāta esamību un mēģina to izprast, izzinot sevi, citus cilvēkus un visu radīto, tie veic brīnišķīgus atklājumus zinātnē, jo viņi piekļūst informatīvajam laukam, kas ir Smalkajā plānā. Arī zinātnieki savos pētījumos pieļauj kļūdas, bet viņi tās uztver pavisam normāli un no tām izdara secinājumus, lai tālāk virzītos uz priekšu. Neviens pat nemēģina zinātniekus nosodīt par pieļautajām kļūdām, jo visi saprot, ka zinātnieki veic pētniecisko darbu un kļūdīšanās ir pētnieciskā darba iespējamība.

Tomēr sadzīvē, darbā un savstarpējās attiecībās viss ir citādi – cilvēki nosoda un kritizē tos, kas pieļauj kļūdas. Dzīve rāda, ka cilvēku attiecības sabojājas tieši dažādu pieļautu kļūdu dēļ. Kāpēc cilvēki nespēj citiem piedot kļūdīšanos? Tāpēc, ka cilvēki dzīvo vēlmju pasaulē – visam ir jānotiek tā kā es to gribu vai uzskatu par pareizu. Ja cilvēks vēlas būt pirmais sacensībās, tad viņš dusmosies uz katru šķērsli, kas viņam traucēs sasniegt pirmo vietu. Ja cilvēks uzskata, ka tā nedrīkst rīkoties, tad viņš dusmosies uz katru, kas rīkosies savādāk.

Visi Lielie Skolotāji māca, ka vēlmes ir mūsu lielākais ienaidnieks, jo neapmierinot tikai vienu vēlmi no 20/100/1000 utt., cilvēks vienalga ir neapmierināts, jo viņš redz tikai to, ko nespēj apmierināt, jo viņš neprot priecāties par to, kas viņam ir dots.

Trešais būtiskais aspekts ir dzīves neizpratne. Liela daļa cilvēku nezina, ka visa mūsu dzīve ir viena liela izrāde, kur katrs no mums spēlē savu lomu, lai caur šo spēli augtu garā jeb paplašinātu apziņas līmeni. Diemžēl cilvēki ir aizmirsuši, ka arī paši ir tikai dzīves izrādes aktieri un savas lomas spēlē ir tā aizrāvušies, ka piemirsuši, kas ir reālā dzīve.

Cilvēki nezina, ka dažkārt kādam nākas pieļaut smagas kļūdas, lai apkārtējie sāktu domāt un izprastu, ka tā nedrīkst rīkoties. Tas, kas pieļauj kļūdu, var pat nezināt, ka ir kļuvis par instrumentu Augstākā Saprāta jeb Dieva rokās, lai ar savām kļūdām pievērstu sabiedrības uzmanību un sabiedrība sāktu rīkoties. Spilgts piemērs bija nelaimes gadījums kādā Rīgas skolā, kur jaunieši pīpēja narkotikas un viena jaunieša sirds to neizturēja. Tikai pēc šā gadījuma sabiedrība uzsāka aktīvu cīņu pret zālīšu pārdevējiem un pīpētājiem, rīkojot pat reidus vietām, kur tās tika tirgotas. Jaunietis, kas gāja bojā, savā ziņā neapzināti (tāda bija viņa loma) bija uzņēmies upura lomu, lai pamodinātu sabiedrību no miega, jo visi zināja par šo problēmu, bet kaut kā cerēja, ka tā pati no sevis atrisināsies.

Ja neviens nepieļautu nevienu kļūdu, tad nebūtu nekādas attīstības. Tāpēc kļūdas cilvēkiem ir nepieciešamas, tās ir kā skolotāji, kas palīdz cilvēcei attīstīties. Gudrs ir tas, kas mācās no citu kļūdām, bet nav iespējams nodzīvot dzīvi tā, lai nepieļautu nevienu kļūdu. Pieredze, kas gūta, saskaroties ar kļūdas radītajām sekām, ir dažkārt daudz vērtīgāka nekā mācīšanās no citu kļūdām. Tomēr daudzi atsaucoties uz šiem vārdiem pat nemēģina izvairīties no kļūdām, uzskatot, ka viņiem ir nepieciešama kļūdainā pieredze. Tā ir sevis mānīšana, ka tu caur savu pieredzi kaut ko mācies. Patiesībā tu esi atradis tikai attaisnojumu savām kļūdām un turpini tās atkārtot, kas rada cilvēkam sliktu karmu jeb negatīvu enerģiju, kas agrāk vai vēlāk atgriezīsies pie cilvēka atpakaļ caur ciešanām.

Ir arī otra galējība, kad cilvēks nespēj piedot sev un citiem pagātnē pieļautās kļūdas. Nepiedošana ir lielāka kļūda par pašu pieļauto kļūdu. Cilvēks, kas kavējas pagātnē, velti šķērdē savu laiku, jo pagātnē neko nevar mainīt. Ne velti Lielie Skolotāji māca: “Nedzīvojiet pagātnē, jo jūs neko nevarat mainīt pagātnē. Nedzīvojiet nākotnē, jo jūs nezināt, kas būs nākotnē. Dzīvojiet pareizi tagadnē, tad jūs sagaida laimīga nākotne.”

Pareiza dzīvošana tagadnē nozīmē dzīvot pēc Sirdsapziņas jeb saskaņā ar Dievišķajiem likumiem. Lai kas ir bijis pagātnē, pat vissliktākais, kas radījis sliktu karmu, to visu var pakāpeniski dzēst ar patiesu nožēlu, lūgšanām, pareizām izvēlēm tagadnē un labiem darbiem. Sirdsapziņa ir mūsu cenzors, kas vienmēr pabrīdinās, ja pieļausim kļūdu vai gatavosimies to pieļaut. Ieklausieties savā sirdsbalsī, tā vienmēr vedīs jūs pa ceļu, kas ir tas labākais tieši jums. Pat, ja pieļausiet kādu kļūdu, galvenais mācīties no tās un turpmāk vairs neatkārtojiet. Dievs mums piedod visas kļūdas, ja tikai redz, ka mēs mācāmies un iemācīto praktizējam ikdienas situācijās.

Autore: Elvita Rudzāte