Kāpēc cilvēki nenovērtē to, ka ir cilvēki? 24.07.2023

Vispirms izpratīsim kā notiek evolūcija. Ikvienas dzīvas radības evolūcija sākas jau vismaz no minerāla un daudzu miljonu gadu laikā tā turpinās tālāk secīgi  – augs, dzīvnieku pasaule (ieskaitot kukaiņus, zivis, putnus) līdz cilvēkam. Tas nozīmē, ka ja esi piedzimis par cilvēku, tad tu jau daudzu iemiesojumu laikā esi izgājis cauri ļoti daudziem dzīvo radību evolūcijas veidiem. Tu esi bijis gan augs visos iespējamos veidos, gan kukainis visos iespējamos veidos, gan putns visos iespējamos veidos, gan zivs visos iespējamos veidos, gan dzīvnieks visos iespējamos veidos līdz pacēlies savā attīstībā līdz cilvēkam – sākumā primitīvam cilvēkam, vēlāk jau cilvēkam, kas prot attīstīt sev labklājību un kam ir iespēja attīstīties par svēto cilvēku šīs un turpmāko dzīvju laikā.

Diemžēl maz ir cilvēku, kas izprot evolūcijas gaitu. Daudzi ir dzirdējuši par enerģijas nezūdamības likumu, bet tajā pašā laikā neizprot, ka neviena dzīva radība pēc savas nāves nekur nepazūd, jo neko nezina par Smalko Plānu, kas cilvēka acīm ir neredzamā pasaule. Maz cilvēku tic, ka cilvēkam ir gars un dvēsele, kas turpina dzīvot arī pēc cilvēka fiziskā ķermeņa nāves. Tāpēc ļoti daudzi cilvēki doto iespēju nākt iemiesojumā un augt garā neizmanto, nodzīvojot dzīvi nelietderīgi. Kāpēc tā?

Sen senos laikos, kad cilvēkam vēl nebija saprāts, cilvēki dzīvoja harmonijā, pildot Augstākā Saprāta uzdevumus, un ievērojot Augstākā Saprāta noteiktos noteikumus. Viss bija brīnišķīgi, bet nenotika cilvēka evolūcija. Tāpēc Augstākais Saprāts jeb Dievs iedeva cilvēkam sapratu, brīvo gribu un izskaidroja cilvēkam Dievišķos likumus un To neievērošanas sekas. Tad cilvēks sāka eksperimentēt – izdarot izvēles, kas bija saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, evolūcijā virzījās uz priekšu vai, izdarot izvēles, kas bija pretrunā Dievišķajiem likumiem, sāka degradēties. Cilvēks turpināja eksperimentēt ar savām izvēlēm jeb savu gribu un sāka radīt blīvo pasauli, kuru mēs šobrīd redzam kāda tā ir izveidojusies daudzu miljonu gadu laikā. Cilvēki joprojām eksperimentē ar savām izvēlēm. Dievs nav atņēmis cilvēkiem brīvo gribu izdarīt izvēles, un blīvā pasaule maina savas formas. Liela daļa cilvēces vairs netic, ka eksistē Smalkais Plāns, uzskatot Dievu par pasaku tēlu. Tāpēc šī cilvēces daļa dzīvi cenšas nodzīvot, izbaudot pēc iespējas vairāk dzīves piedāvātās iespējas un baudas.

Tanī pašā laikā eksistē arī neredzamā pasaule jeb Smalkais Plāns, kur cilvēka gars nonāk pēc fiziskā ķermeņa nāves. Dievs elli neradīja. Dievs tikai noteica Likumus – ja cilvēks izdara izvēles, kas ir pretrunā Dievišķajiem likumiem, tad cilvēks pats rada negatīvo enerģiju, kas kā bumerangs pie viņa atgriežas, radot ciešanas. Tātad elli rada cilvēks pats ar savām nepareizajām izvēlēm.

Dievs atļāva cilvēkiem evolucionēt nevis ar domu, ka visi cilvēki ir grēcīgi un nonāks ellē, bet gan ar domu, ka cilvēks eksperimentējot beidzot izpratīs kā dzīvot, lai viņa gars evolucionētu. Dievs tikai vēro cilvēkus, kādas izvēles tie izdara. Dievišķie likumi paliek spēkā visos laikos un tāpēc neviens cits kā tikai cilvēks pats ir atbildīgs par savu likteni. Ja cilvēki dzīvotu saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, tad dzīve uz planētas Zeme būtu kā Paradīzē.

Dievs nerada stiprus vai vājus garus. Katrs gars iziet cauri visām evolūcijas pakāpēm. Ir gari, kas evolūcijā ir tikuši tālāk uz priekšu un ir dzīvas radības, kas šajā Manvantārā pat nesasniegs cilvēka apziņas līmeni, piemēram, skudras.

Ikvienam garam ir dota iespēja evolucionēt. Ja cilvēks negrib mācīties no savām un citu kļūdām, viņam vēl daudzas dzīves Dievs dod iespēju apgūt mācības, lai virzītos evolūcijā uz priekšu. Ja cilvēks visas dotās iespējas izmanto nelietderīgi, tad cilvēks nevis evolucionē, bet degradējas. Tā kā viens no Dievišķajiem likumiem ir netērēt nelietderīgi resursus, tad Augstākais Saprāts var pārtraukt garam dot iespēju turpināt evolūciju no esošā punkta, liekot tam evolūciju turpināt no zemāka punkta. Līdzībās runājot, ja skolnieks mācās vidusskolā daudzus gadus un nespēj nokārtot eksāmenus, tad viņam jāturpina mācības sākot no kādas pamatskolas klases, lai viņš labāk apgūtu pamatus.

Visi svētie cilvēki, kas veikuši varoņdarbus, arī ir gājuši cauri dažādiem evolūcijas līmeņiem. Ikvienam cilvēkam evolūcijā ir iespējams sasniegt svētā cilvēka apziņas līmeni. Ne velti pastāv teiciens, ka tie, kuri piedzīvo ļoti lielas ciešanas, tos Dievs īpaši mīl. Ko šis teiciens pasaka? Tikai to, ka Dievs redz šī cilvēka potenciālu kaut arī cilvēks apstājies savā attīstībā. Tāpēc Dievs atļauj cilvēkiem iziet cauri paša radītajai ellei, lai beidzot saprastu mācības, kuras līdz šim bija palikušas neizprastas.

Citiem vārdiem sakot, ja tev dzīvē klājas ļoti grūti, tad tev ir iespēja izkļūt no ciešanām, tikai jāsāk mācīties un jāatgriežas pie Dieva. Dievs ir ļoti žēlsirdīgs. Viņš palīdz arī tiem, kas pieļāvuši ļoti smagas kļūdas. Viņš tikai gaida, lai cilvēks iet uz priekšu, bet neiebilst, ja cilvēks izdara izvēli kāpties atpakaļ. Tanī brīdī, kad cilvēks sauc pēc palīdzības, lai virzītos uz priekšu, Dievs noteikti pasniedz savu palīdzīgo roku.

Arī partnerattiecībās Dievs saved kopā divus pretēja rakstura partnerus, lai viens no otra kaut ko mācītos. Tāpēc dzīvē vienlaicīgi kopā dzīvo dažādu apziņas līmeņu dzīvās būtnes. Tieši mijiedarbība starp dažādu apziņas līmeņu dzīvajām būtnēm palīdz cilvēcei attīstīties. Piemēram, daudzi cilvēki, vērojot savus mīluļus suņus, ir iemācījušies mīlēt bez nosacījumiem, jo suns ļoti labi demonstrē mīlestību bez nosacījumiem. Dievs netērē nelietderīgi resursus. Ja cilvēks ir piedzimis, tas nozīmē, ka viņam ir iespēja evolucionēt. Arī tie cilvēki, kas dzīves laikā tiek nogalināti, arī viņiem ir iespēja evolucionēt, iespējams dzēšot savu slikto karmu brīdī, kad viņu kāds nogalina. Savukārt tie cilvēki, kas paši atņem sev dzīvību, izdarot pašnāvību, atsakās no Dieva dotās iespējas evolucionēt. Tomēr Dievs arī viņiem var dot iespēju evolucionēt nākamās dzīves laikā, ja viņi nav izsmēluši visu savu iespēju rezerves.

Kad gars nāk iemiesojumā, viņš nāk ar domu, ka viņš pārvarēs grūtības, kas nāks pretim viņam dzīves laikā un, ka viņš izpildīs sev uzticētos uzdevumus. Tad, kad gars ir iemiesojies, viņš aizmirst par savu apņemšanos, jo citādi viņš nevarētu attīstīties. Līdzībās runājot, kad bērni spēlē spēli, tad viņi iejūtas katrs savā lomā lai arī zina, ka tā ir tikai spēle. Diemžēl cilvēki aizmirst šo patiesību, ka katra dzīve ir kā izrāde, kur katrs mēs spēlējam savu lomu, lai palīdzētu cits citam evolucionēt.

Diemžēl mūsdienās ļoti daudzi cilvēki nenovērtē to, ka savā evolūcijā jau ir sasnieguši cilvēka apziņas līmeni un viņiem ir visas iespējas evolucionēt tālāk, ja būs gatavi mācīties, attīstoties gan intelektuāli, gan garīgi. Lai notiktu cilvēka garīgā izaugsme, nepieciešams gūtās garīgās zināšanas pielietot praksē, pārvarot grūtības, kas nāk pretī mūsu ceļā. Ļoti daudzi cilvēki nevis cenšas pārvarēt grūtības, bet no tām bēg un tas notiek tikai tāpēc, ka cilvēki nenovērtē Dieva doto iespēju nākt iemiesojumā un augt garā.

Kāpēc cilvēki nenovērtē to, ka ir cilvēki? Tikai tāpēc, ka neizprot Evolūcijas likumu, jo tas skolā netika mācīts. Tāpat skolā netika mācīti Dievišķie likumi un cilvēki par tiem uzzina visbiežāk nonākot krīzes situācijās, jo kamēr cilvēkam klājas labi un viņš var baudīt dzīvi, viņu neinteresē eksistenciāli jautājumi. Cilvēks sāk iedziļināties eksistenciālos jautājumos tikai tad, kad nav vairs neviena, kas viņam varētu palīdzēt. Tas ir pēdējais brīdis, lai cilvēks izdarītu izvēli, turpināt evolūciju atrodoties iemiesojumā vai doties uz Smalko Plānu, kur tiks lemts par cilvēka turpmāko evolūciju.

Sabiedrība domā kā samazināt pašnāvnieku skaitu, attīstot psiholoģiju, bet aizmirst, ka psiholoģijas galvenais uzdevums ir dziedināt dvēseli. Kā psihologi var dziedināt dvēseli, ja viņi noliedz tās esamību, nemirstību un neatzīst Smalkā Plāna pastāvēšanu? Tie psihologi, kas pašmācības ceļā apgūst Dievišķo zinātni, spēj labāk palīdzēt sāpinātām dvēselēm.

Cik daudz ciešanu cilvēcei vēl būs jāpiedzīvo tuvāko desmitu gadu laikā, lai pamodinātu cilvēkus no miega un viņi sāktu novērtēt to, ka ir piedzimuši kā cilvēki? Cik daudz cilvēku veiks operācijas, lai mainītu savu dzimumu, neizprotot, ka viņa gars vēlas šajā dzīvē būt tādā dzimumā kādā cilvēks nāca iemiesojumā? Padomā, vai tu novērtē to, ka esi piedzimis par cilvēku, un vai tu evolucionē vai degradējies?

Autore: Elvita Rudzāte