Kāpēc cilvēki vairs nevarēs ņemt enerģiju no citiem? – pirmais turpinājums 11.12.2019

Kāpēc cilvēki vairs nevarēs ņemt enerģiju no citiem? – raksta sākums

Laumas Ērgles viedoklis:

Jā, ir arī tāds sava veida parazītisms, ja ir cilvēki, kas nemitīgi runā un runā, un runā un no sava sarunu biedra ņem enerģiju tā, lai viņš saņemtu enerģiju no klausīšanās vien, jo – “kur iet tava uzmanība, tur iet tava enerģija”.

Atraudams sevi no Dieva, cilvēks to izdara pats ar savu izvēli, palikdams ilūzijā vai vienīgajā fiziskajā pasaulē, neticēdams ne Dievam, ne eņģeļiem, ne Gudrības Skolotājiem. Gribēdams iztikt tikai ar materiālismu, sākot ar bērnu audzināšanu un ķermeņa ārstēšanu jeb veselības uzlabošanu, un ar visām lietām, ko esam pieraduši darīt bez Dieva.

Taču bez Dieva Gribas nekas nenotiek. Tāpēc gudri cilvēki prot vai mācās dzīvot ar Dievu. Tas nozīmē saskaņot visas savas domas, jūtas, nodomus un darbus atbilstošus Dievam – pēc Dieva likumiem. Kā zināms, Dievs ir radījis Visumu vienlaikus ar Viņa likumiem. Tāpēc cilvēks veltīgi mēģina apiet Dieva likumus ar līkumu.

Dievs ir devis enerģiju, Dievišķo enerģiju no vienīgā avota – Dievišķās Pasaules, lai darītu labus darbus. Pat, ja cilvēks labi darīdams, tomēr kļūdās, Dievs vienmēr dod iespēju labot visas savas kļūdas.

Dievs negrib, lai cilvēki ciestu, Dievs grib, lai cilvēki mācās un aug savā apziņā.

Kāpēc slikto darbu veicējiem tomēr it kā enerģija ir, tad tas notiek tāpēc, ka vairums cilvēku, nepadomādami, paši atdod savu enerģiju visiem, “kam nav slinkums”. Tumšie spēki to vien dara un savāc enerģiju no citiem, darīdami gan pat labus darbus, gan arī ne visai labus darbus, vārdus, domas, ja neesam  pienācīgi parūpējušies par savu aizsardzību. Tam ir dotas lūgsnas. (sirius-riga.lv slejā par Garīgo darbu un Garīgās prakses).

Daudzas it kā vajadzīgas lietas darām, skatīdamies un klausīdamies visos medijos un pirkdami nevajadzīgas, pat sliktas, nederīgas mantas. Arī tā atdodam savu enerģiju, ražojot industrijas nederīgo produkciju, pirkdami un patērēdami to. Īpaša tēma ir par vibrācijām, ko ienesu sevī, savā mājā un atnestās lietas, vai uzņemu no garām ejošajiem un sastaptajiem cilvēkiem. Arī tā ir enerģija, ko saņemam vai atdodam citiem – pašiem ir jākontrolē, kas mums ir derīgs, bet kas ne. Nemaz nerunājot par naudas enerģiju, kas ir savas Dievišķās enerģijas ekvivalents, ko ne vienmēr tērējam atbilstoši savam īstajam, Dieva dotajam mērķim.

Slikto darbu veicējiem agrāk vai vēlāk nāksies sajust savu darbu sekas – slimības, nelaimes u.t.t. Savu slikto domu, nodomu, darbu sekas saņemam pēc cēloņu un seku likuma jeb Karmas likuma.

Saskaņā ar Karmas likumu par nekam nederīga cilvēka dvēsele, kas darījis citiem tikai ļaunu un nemaz neko labu, var kļūt ne tikai par dzīvo mironi, un tad, kad fiziskais ķermenis mirst, jo dvēsele jau pirmā ir mirusi, tad var nokļūt kosmiskajā krāsnī pārkausēšanai vai pārpolarizācijai, un tas nozīmē, ka visi šīs individualitātes ieraksti tiek izdzēsti, un tai viss jāsāk no paša sākuma. Bet tie daudzie miljoni un miljardi, ko cilvēks ir nogājis ne vieglajā evolūcijas ceļā, tādā gadījumā jāsāk vēlreiz, lai iemācītos dzīvot pēc Dieva likumiem.

Dievs ir ļoti žēlsirdīgs, Viņš vienmēr ļauj palīdzēt cilvēkam, kas pat pašā pēdējā brīdī lūdz palīdzību, un viņam tiek sniegta palīdzība. Lai nākamajā iemiesojumā varētu labot savas kļūdas un izpirkt savus grēkus, lai turpinātu evolūciju. Bet ir arī patiesība, ka nevienam nevar palīdzēt, ja viņš nevēlas lūgt palīdzību.

Cilvēkiem vajag tikai saprast, ka cilvēcei bez Dieva nav nākotnes.

Ar Dievu viss ir iespējams.