Elvita Rudzāte atbild: Kas ir demence? Medicīnas skatījumā demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.
Garīgajā skatījumā savu garīgo vajadzību upurēšana citu vēlmju un kaprīžu dēļ rada smadzeņu slimības.
Pārkoksnējušās domas = pārkoksnējušies muskuļi = pārkoksnējušās kustības. Egoistiska gaidīšana un cerība, ka viss, kas pašam ir pats par sevi saprotams, arī tuvākajiem būs pašsaprotams, agri vai vēlu rada vilšanās izjūtu, jo tuvākajam tā nebūt nešķiet. Egoisms ir stingrs gala spriedums. Jo vairāk cilvēka egoisms balstās uz zināšanām, jo vairāk gaidu ir cilvēkam, jo vairāk tas ietekmē cilvēka galvas garozu. Ja zūd ticība, ka cilvēki kaut kad kļūs gudrāki, tad tiek ievainota galvas smadzeņu garoza. Rezultātā apkārtējie kļūst gudrāki, bet cilvēks, kurš zaudējis ticību citu muļķības dēļ, to nesaprot, jo viņa galvas smadzeņu potenciāls neatveras. Jo vairāk viņš sapņo par to, ka kļūs gudrāks, jo aprobežotāks kļūst.
Principi bez ticības ir gurdeni principi = gurdeni muskuļi = gurdenas kustības. Bezizejas izjūta izsauc gludo muskuļu atslābšanu. Gludo muskuļu atslābšana var izsaukt visu audu, pat smadzeņu atslābšanu. Ja bezizejas izjūta saistīta tikai ar garīgo darbu, atslābšana izveidojas tikai smadzenēs. Ja bezizejas izjūta rodas kāda mērķa dēļ, kuru nevar sasniegt, tad bez gludajiem smadzeņu muskuļiem atslābst arī saistītie gludie ķermeņa muskuļi, kā rezultātā zūd tonuss un darbaspējas. Īpaši slikti ir tad, ja cilvēks nekad nav ticējis sev un pat nezina, kā tas ir. Viņš domā, ka dzīvo pats pēc saviem ieskatiem, bet izrādās, ka viņa dzīvi nosaka citu norādījumi. Tas izsauc viņā izmisumu un bezizejas izjūtu. Jo lielāka kļūst bezizejas izjūta, jo ātrāk viss zaudē jēgu. Bezizejas izjūta – tās gandrīz ir beigas. Bezjēdzības izjūta ir beigas. Bezizejas izjūta rada atslābumu – ķermenī kāds no orgāniem atslābst. Bezjēdzības izjūta rada paplašinājumu – ķermenī kāds no orgāniem paplašinās.
Sava kā cilvēka pārākuma pierādīšana kaitē galvai, īpaši galvas smadzenēm. Tas, kurš uzskata par labāku padošanos lepnībai, arī kaitē savai galvai. Kāpēc? Jo viņš ziedo savu gudrību otra gudrībai. Viņš provocē otru padarīt viņa gudrību par apsmieklu. Ja cilvēks ir vienkārši cilvēks, tad viņš sāk dzīvi, vadoties pēc savām vajadzībām. Ja cilvēks ir labs cilvēks, tad viņš sāk dzīvi, vadoties pēc citu cilvēku vajadzībām. Jo labāks viņš vēlas būt, jo vairāk viņš domā tikai par citiem, raizējas par citiem un dara visu citu labā, pilnībā aizmirstot par sevi.
Alcheimera slimība rodas cilvēkiem, kuros iemājojusi maksimāla vēlēšanās saņemt, kā arī apziņa, ka, lai saņemtu, nepieciešams pilnībā iedarbināt sava saprāta potenciālu. Ja cilvēks skumst savu prāta spēju dēļ, jo izvirza sev pārmērīgas prasības, pilnībā noliedzot emocijas, absolutizē savu smadzeņu potenciālu, tad viņiem smadzenes ir vergs, bet racionālā domāšana – vergturis, kas ir pamats demencei.
sending...
