Kāpēc cūku mēris uzbruka Latvijai? 03.12.2012

Laiku pa laikam satraukums pārņem zemniekus, kuri audzē lopus kaušanai jeb gaļas pārstrādei. Mums ir pazīstama putnu gripa, liellopu trakumsērga, cūku mēris un citas slimības, kuras uzbrūk pēkšņi un negaidīti. 

Kāpēc putni, zivis un dzīvnieki slimo ar tādām slimībām? Kāpēc kādā valstī slimības izplatās vairāk nekā citās valstīs, ar ko tas ir saistīts?

Visas slimības ir neapgūtās mācību stundas. Ko mums māca putnu, zivju un dzīvnieku slimības? Cilvēks ir augstāk attīstīta būtne par dzīvniekiem, putniem un zivīm. Evolūcijā putni, zivis un dzīvnieki ir augstāk attīstīti par augiem, savukārt augi ir augstāk attīstīti par minerāliem utt. Sākotnējais cilvēks dzīvniekus, putnus un zivis neizmantoja barībai. Cilvēks pārtika no augu valsts, vēl senāk cilvēks nelietoja pat augu valsts produktus, bet tas bija ļoti sen, kad cilvēks fiziski nelīdzinājās mūsdienu cilvēkam. Viņš pārtika no svaiga gaisa un mīlestības. Interesanti, ka līdz mūsdienām ir atnācis teiciens, ka iemīlējies cilvēks pārtiek no svaiga gaisa un mīlestības. Tikai vēlāk cilvēks iemācījās pagatavot gaļu un sāka uzturā lietot zivis, putnu gaļu un dzīvnieku gaļu. Tajā evolūcijas periodā tas bija pieļaujams, bet šodien cilvēks ir sasniedzis tik augstu apziņas līmeni, ka viņš vairs nedrīkst izmantot savai barībai dzīvnieku pasaules radību gaļu. Kāpēc? Kā jau minēju, dzīvnieki evolūcijā ir vistuvākie cilvēkam. Mēs taču negribam uzturā lietot cilvēka gaļu, kurš evolūcijā ir tāds pats kā mēs?

Ir pienācis laiks, kad cilvēkam ir jāsāk atradināties no gaļas lietošanas uzturā, pakāpeniski to aizvietojot ar  veģetāriem ēdieniem un vēl vēlāk ar svaigu gaisu un mīlestību. Jau mūsdienās ir daži cilvēki, kuri pārtiek no ūdens un mīlestības. Ja cilvēks ir pieradis savā uzturā lietot gaļu, tad izmaiņas uzturā tiešām ir jāveic ļoti pakāpeniski, jo strauja uztura maiņa var slikti ietekmēt veselību. Tomēr pakāpeniski samazināt gaļas daudzumu uzturā ir katra cilvēka pienākums, ja viņš nevēlas kļūt par upuri kādai dzīvnieku radītai slimībai.

Tā kā cilvēki nevēlas atteikties no saviem ēšanas paradumiem un, gluži pretēji, sāk gaļu lietot arvien vairāk, tad Dievam nākas cilvēkus vest pie prāta. Tagad mēģināšu analizēt situāciju, kad slimo dzīvnieki. Ja es pareizi atceros, tad putnu gripa visvairāk skāra Ķīnu. Cik man zināms, Ķīnā cilvēki lieto daudz veselīgāku pārtiku nekā mēs, bet vistu gaļas lietošana uzturā ir pietiekami izplatīta arī Ķīnā, kur ir ļoti liels iedzīvotāju skaits, un līdz arto vistu audzēšana ir ļoti attīstīta. Savukārt angļi ir slaveni ar liellopu steiku, un tieši tāpēc Angliju piemeklēja liellopu trakumsērga. Un, ja mēs paskatāmies uz mūsu paradumiem, tad cūkgaļa ir vairāk iecienīta tieši Latvijā.

Kāpēc tad Latvijai uzbruka cūku mēris? Jo Latvijā sāka aizvien labāk attīstīties cūkkopība. Es negribu nevienu biedēt, bet es patiešām neiesaku investēt naudu dzīvnieku un putnu audzēšanai, kuri paredzēti kaušanai un gaļas pārstrādei, kā arī uzskatu, ka ir bīstami investēt lielas naudas summas gaļas pārstrādes rūpniecībā. Es šīm nozarēm neredzu nākotni tieši tāpēc, ka cilvēku paradumi mainīsies, un to piespiedīs darīt Dievs, kas ar dažādām mums zināmām un pašlaik vēl nezināmām putnu, zivju un dzīvnieku slimībām atturēs cilvēkus uzturā lietot zivis, putnu gaļu un dzīvnieku gaļu. Sākumā slimības skars vairāk dzīvniekus, pēc tam putnus un tad zivis. Jo, kā jau minēju, Dievs zina, ka cilvēkam izmaiņas uzturā ir jāveic pakāpeniski.

Ko darīt Latvijas zemniekiem, kuriem jau tā klājas grūti? Pakāpeniski pārorientēt savu zemnieku saimniecību uz uzturam un sadzīvei vērtīgu augu un dzīvnieku audzēšanu. Piemēram, aitu audzēšana ir ļoti ieteicama, ja to dara ar mērķi pārstrādāt vilnu, bet, ja mērķis ir aitu gaļas tirdzniecība, tad ar laiku mēs vēl uzzināsim par kādu bīstamu aitu slimību. Protams, nepārspīlēsim situāciju, aitu audzētājs, kurš audzē aitas vilnas izstrādājumu ražošanai, var savām vajadzībām izmantot aitu gaļu, bet tas nedrīkst kļūt par vadošo dzenuli aitu audzēšanā.

Nav viegli mainīt paradumus, arī es vēl uzturā lietoju gaļu, bet es atradināšanos no gaļas tiešām sāku ar to, ka arvien mazāk uzturā lietoju cūkgaļu un liellopu gaļu. Pagaidām vēl pietiekami daudz lietoju zivis un vistas gaļu, bet esmu sākusi meklēt receptes, lai sāktu mazināt savā uzturā arī zivis un vistas gaļu. Mēs nevaram mainīt evolūcijas procesus pasaulē, mēs varam mainīt tikai savus paradumus. Lai mums visiem izdodas!

Autore: Elvita Rudzāte