Kāpēc dienas laikā krasi mainās sajūtas un domas? 08.09.2016
Sieviete jautā: Sakiet, lūdzu, vai ir kāds izskaidrojums tam, kāpēc tik krasi mainās sajūtas un domas dienas laikā? No rīta šķiet ar prātu domāju vienu un pieņemu dzīvi tādu, kāda tā ir, tai skaitā, pieņemu lēmumus par nākotni, bet vakarā šīs domas ir pilnībā nepieņemamas un gribas vienkārši nomirt. Pēc horoskopa esmu dvīnis un gandrīz katrā dzīves situācijā cīnos ar izvēli par vienu vai citu lietu vai jautājumu, pat par tik sīkumainām lietām kā- dzert kafiju ar pienu vai bez. Vai tā ir neizlēmība? Bailes par pieņemto lēmumu? Problēma ir tā, ka es nezinu, ko es vēlos. Vienu brīdi gribu to, citā vairs to nevēlos. Ikdienas sīkumos pieņemu to vai citu lēmumu, bet nopietnos jautājumos nevaru. Dzīvoju ar vienu kāju tur, ar otru citur. Piemēram, attiecībās, esmu kopā ar vīrieti jau daudzus gadus (neesam precējušies), viņš ļoti vēlas bērnu, manas sajūtas dalās, kā jau minēju- vienā brīdī gribu, otrā ne. Un tās nav tikai bailes no atbildības, tās ir bailes no tām pretējām sajūtām, kad negribēšu neko.
Elvita Rudzāte atbild: Sievietes neapgūtā mācība ir vēlmes, uz to norāda viņas vēstulē “gribu/negribu”. Viņai ir ļoti jāstrādā pie savu vēlmju minimizēšanas, jo pavisam no tām atbrīvoties neizdosies, jo tāda ir mūsdienu cilvēka daba.
No rīta, kad viņa pamostas, iespējams pēc nakts miegā pavadīta laika Smalkajā plānā pie sava Skolotāja, viņa ir gatava atteikties no kaut kādām vēlmēm un pieņem dzīvi tādu kāda tā ir, bet dienas laikā viņa sastopas ar tumsas spēku piedāvātiem kārdinājumiem un citām ietekmēm, un prāts sāk domāt citādi.
Arī bērns nedrīkst būt vēlme – te es viņu gribu, tad es pārdomāju, tomēr negribu. Bērns ir Dieva dāvana, visdārgākā un visvērtīgākā dāvana. Pirms šādas vērtīgas dāvanas pieņemšanas, cilvēkam patiešām ir jābūt gatavam šādu dāvanu sargāt, mīlēt un atbalstīt.
Ne velti visi Skolotāji māca, ka cilvēka vislielākais ienaidnieks ir viņa vēlmes jeb citiem vārdiem sakot viņš pats sev rada problēmas. Tā arī ir noticis Žanetes gadījumā.
Kā atbrīvoties no vēlmēm? Nepieciešams pajautāt sev – vai tiešām man tas ir nepieciešams, vai otrādi, vai tiešām man tas nav nepieciešams? Pamēģiniet, jūs redzēsiet, ka pēc šā jautājuma uzdošanas iekšējās izjūtas mainīsies.