Kāpēc Dievs atļāva radīt vakcīnu pret COVID-19? 22.01.2021

Nauris jautā: Šobrīd plaši apspriesta tēma ir vakcīna pret Covid-19. Vakcīna ir radīta, principā, gada laikā un tiek uzskatīts, ka tai ir augsta aizsargspēja. Ja godīgi, nedomāju, ka tāda vakcīna vispār tiks radīta, vismaz ne tik ātri. Tomēr vīruss ir viltīgs un, šķiet, tas ir mutējis vairākos variantos, bet tāpat vakcīna ir radīta. Tātad, Dievs ir atļāvis tādai tapt.

Nācies vairākkārt dzirdēt, ka vakcīna ir tikai vienīgais veids kā tikt galā ar šo pandēmiju un ar vakcīnas palīdzību mēs atgriezīsimies atpakaļ ierastajā dzīvē (ja ne gluži kā iepriekš, tad tuvi tam). Nezinu, cik patiesi, bet esmu lasījis, ka arī Romas pāvests pat ir aicinājis maksimāli potēties, ka tas būtu tikai ētiski.

Protams, ir daļa, kas uztver šo pandēmiju kā ienaidnieku, kas nekavējoties jāiznīcina, bet ir arī daļa, kas uztver to kā jaunu dzīves sākumu, iespēju mainīt domāšanu, izvērtēt patiesās vērtības, augt garā, radošumā, iespēju atkopties dabai kā arī novērst potenciālus kara draudus.

Dievs zina vislabāk, kāpēc šī vakcīna ir atļauta. Es noteikti neesmu vakcīnas noliedzējs. Ja cilvēks iekšēji jūt, ka ir jāpotējas, tad ir jāpotējas. It īpaši vecāka gājuma cilvēkiem un ārstiem, kas dienu dienā sastopas ar pacientiem. Manuprāt, tā ir Dieva žēlastība un tas saistīts ar to, ka cilvēcei nenākas viegli mainīt apziņu un to arī rāda statistikas dati. Tāpēc, manuprāt,  vakcīna nāk kā glābiņš, lai saņemtu vairāk laika apziņas mainīšanai. No garīgā viedokļa nedomāju, ka vakcīnas jēga ir atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Kaut kā man liek aizdomāties, ka daļa cilvēku, saņemot poti, sajutīsies aizsargāti un dosies atkal ierastajā dzīvē.

Elvita, kāds ir Jūsu viedoklis par šo? Vai šis ir kā pārbaudījums kā mēs vēlamies izmantot šo Dieva doto instrumentu?

Elvita Rudzāte atbild: COVID-19 vīruss patiešām ir īpašs ar to, ka tas uzvedas pavisam savādāk nekā citi vīrusi. Piemēram, ir gadījumi, kad ģimenē saslimst viens ģimenes loceklis, bet pārējie ģimenes locekļi nesaslimst kaut arī dzīvo vienā dzīvoklī un izolēties nav iespējams. Tanī pašā laikā ir cilvēki, kas pārslimo slimību bez simptomiem vai ļoti vieglā formā un ir cilvēki, kas slimo ļoti smagi vai pat nomirst.

Es personīgi redzu, ka šobrīd cilvēcei ir jāizdara izvēles starp četriem variantiem:

1. vakcinēt sabiedrību, pasargājot daļu sabiedrības no nāves un smagas saslimšanas;
2. ļaut visiem izslimot vīrusu, piedzīvojot masveida cilvēka nāves gadījumus, radot katastrofu veselības aprūpes sistēmā un ekonomikā;
3. sēdēt visiem mājās, ievērojot pilnīgu karantīnu, aizverot robežas līdz valstī vīruss pazūd. Robežas tiek atvērtas tikai tad, kad pasaulē vīruss ir pazudis.
4. celt sabiedrības apziņas līmeni, jo tad vīruss pazudīs pats no sevis.

Kuru variantu izvēlēties?

Domāju, ka neviens nevēlas otro variantu. Paliek pirmais vai trešais vai ceturtais variants.

Es, protams, priecātos, ja visa sabiedrība būtu gatava celt apziņas līmeni, bet reāli es saprotu, ka tā ir utopija, tāpēc ceturtais variants nav iespējams.

Secībā kā nākamo es personīgi izvēlētos trešo variantu, izveidojot valstī ekonomisko pašnodrošināšanas sistēmu, sildot ekonomiku iekšēji, veicot pārmaiņas visās jomās, attīstot dalīto ekonomiku – valsts garantētais pasūtījums un brīvais tirgus, kā arī ieguldot resursus iedzīvotāju apziņas līmeņa celšanā bez piespiešanas. Taču ņemot vērā, ka esam ES dalībvalsts, tad bez pārējo ES valstu piekrišanas mēs trešo variantu nevaram izvēlēties.

Tā kā šobrīd trešais variants nav iespējams, tad atliek tikai pirmais variants. Tieši tāpēc Romas Pāvests aicināja sabiedrību vakcinēties, uzskatot to par ētikas jautājumu, lai pasargātu sabiedrību no otrā varianta seku iestāšanās.

Bet ņemot vērā, ka daļa sabiedrības protestē pret vakcinēšanos, tad vakcinācija nepalīdzēs apturēt vīrusu. Sliktākais ir tas, ka vīruss turpinās mutēt un kādā brīdī arī izstrādātās vakcīnas var cilvēkus neaizsargāt no saslimšanas. Ja tā notiks, tad valstīm nekas cits neatliks kā slēgt robežas un pilnībā mainīt ekonomisko sistēmu.

Es personīgi šajā situācijā kāda tā ir izveidojusies šobrīd neredzu citu iespēju kā vakcinēties, lai neapdraudētu tos, kam inficēšanās ar vīrusu var atņemt dzīvību vai ļoti pasliktināt veselības stāvokli. Sliktākais jau ir tas, ka mirst jau ne tikai ar vīrusu inficētie, bet arī citi, kuri nevar saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Es nevēlos uz savas sirdsapziņas uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri manis dēļ, ja es nebūtu vakcinējusies un saslimtu kaut vai vieglā formā, no manis inficētos un pēc tam nomirtu.

Tāpēc kaut kādā mērā es uzskatu, ka Dievs šobrīd pārbauda mūsu egoismu. Tie, kas domā tikai par savu labumu (nevēlas ar vakcīnu ietekmēt savu veselību, nepiedāvājot citus risinājumus kā apturēt vīrusu), piemēram, gados jauni cilvēki, tie ir egoisti. Es personīgi esmu gatava vakcinēties, upurējot savu veselību, ja tāda būs Dieva griba (vakcinācija var arī nekaitēt veselībai, par to katrā individuālā gadījumā lemj Dievs), pasargājot citus no saslimšanas. Tieši to pašu dara medicīniskais personāls, kas sniedz palīdzību slimniekiem. Visi viņi saprot, ka var saslimt, bet tanī pašā laikā viņi upurē savu veselību un pat dzīvību, lai palīdzētu citiem. Vakcinējoties mēs pasargājam dzīvību. Dzīvība ir pats svarīgākais, kas mums ir dots. Dzīvība dod mums iespēju augt garā. Žēl, ka sabiedrība nenovērtē šo vislielāko vērtību, neizprotot, kāpēc mēs esam nākuši iemiesojumā?

Tāpēc es domāju, ka zināmā mērā Dievs atļāva radīt vakcīnas, lai pārbaudītu cilvēces egoisma pakāpi – kas domā tikai par sevi un kas domā arī par citiem?