Dace jautā: Gribu zināt kāda mācība man jāapgūst, ja kopš 17 gadu vecuma es nekur ilgi neaizkavējos, ne dzīvesvietā, ne darbā, ne attiecībās. Esmu precējusies, bērnu man nav, bet varētu vēl būt, vīrs kā piedzeras, paliek vardarbīgs (tāds viņš ir no sākta gala), tad nu esmu pati par sevi. Kopā nedzīvojam, bet uzturam draudzīgas attiecības, grūtā brīdī viens otram palīdzam. Bet gribu savu māju un ģimeni.
Biju pie dziednieka, viņš saka, ka šķirties es nedrīkstot, jo tāda kā es nevienam nav vajadzīga, ja šķiršos būšu viena (jau cik gadus tāda esmu) esmu nogurusi pati visu varēt. Vīrs saka, ka kopā dzīvot negrib, bet šķirties nešķiras, laikam, ir ērti. Man vienkārši gribas nomirt, lai mani liek beidzot mierā.Skrienu pa dzīvi bez jēgas. Pēdējos 5 gadus dzīvoju pie svešām tantēm, patreiz esmu pie tēva pamātes, kura ir daudz posta nesusi manam tēvam un mūsu ģimenei. Patlaban meklēju iespēju nopirkt savu dzīvokli. Gribu aiz sevis aizvērt durvis un būt mājās.
Elvita Rudzāte atbild: Man ir pārāk maz informācijas, lai noteiktu Daces mācības, bet es domāju, ka viņa ir “laimes meklētāja”, jo nevienā vietā ilgi neuzturas. Vienā ziņā ir labi nepieķerties vietai, bet Daces gadījumā es jūtu citu neapgūto mācību – skriešanu pakaļ vēlmēm jeb citiem vārdiem sakot, nekur nav labi, kur es esmu. Neapmierinātās vēlmes ir tās, kas rada neapmierinātību ar dzīvi. Ja Dace iemācītos neielikt laimi citu klēpī (nesaistīt laimi ar ārpasauli), tad viņas dzīve būtu citāda. Ja viņa neizvirzītu vēlmes attiecībā pret vīru, bet to mīlētu ar beznosacījumu mīlestību, arī vīrs uzvestos pavisam citādi.
Visi tie cilvēki, kas Kalpo Dievam un sabiedrības labā, jūtas laimīgi. Viņiem nav svarīgs ne savs mājoklis, nav arī uzstādījums, ka obligāti jābūt ģimenei. Viņi ir laimīgi, ka spēj citiem dot un katrs dod to, ko Dievs viņam ir dāvājis. Nav pasaulē cilvēku, kurus Dievs būtu apdalījis, visiem Viņš kaut ko ir dāvājis, katram cilvēkam ir savi talanti ar kuriem viņš var izdarīt kādu labu darbu.
Dace slikti izteicās par savu audžumāti, bet tajā pašā laikā nenovērtē to, ka šobrīd var pie viņas dzīvot. Tas nozīmē, ka vēl viena Daces neapgūtā mācība ir Pateicība – būt pateicīgai par visu to, ko Dievs viņai ir devis.
Lai Dace izkļūtu no apburtā loka, iesaku sākt mācīties izprast dzīvi un Dievišķos likumus. Jo vairāk viņa sapratīs, jo mazāk vainos citus un ātrāk mainīsies pati, kas savukārt pozitīvi ietekmēs visu viņas dzīvi.