Kāpēc es piesaistu sev šādas situācijas atkal un atkal? – ceturtais turpinājums 18.06.2021

Kāpēc es piesaistu sev šādas situācijas atkal un atkal? – raksta sākums

Kāpēc es piesaistu sev šādas situācijas atkal un atkal? – pirmais turpinājums

Kāpēc es piesaistu sev šādas situācijas atkal un atkal? – otrais turpinājums

Kāpēc es piesaistu sev šādas situācijas atkal un atkal? – trešais turpinājums

Jāņa viedoklis: Mans redzējums uz tavu situāciju.
Kā jau reiz norādīji, tev ir laba intuīcija, tad arī uzticies viņai ko viņa saka. Iesaku ar ikdienas sīkumiem, jo kļūdu smagums un sekas būs niecīgs, mazs. „Lielās lietas” [darba, dzīvesvietas maiņa, lielāki pirkumi] pagaidām atstāj malā. Vismaz zināsi kā tas ir – saņemt pareizo variantu, atbildi konkrētā situācijā ko darīt, kā veikt pareizo izvēli.
Kāda ir tā sajūta. Tā ir patiešām smalkmateriāla intuitīva nojausma. To nevar tā teorētiski izskaidrot, bet to var iegūt tikai praktiskā dzīvē izmēģinot. Un ja kļūdīsies, tad kļūdu, seku ietekme uz sevīm un visu pārējo būs maza. kaut ko varbūt aizmirsi paņemt, bet vajadzēja paņemt līdzi kādu lietu uz darbu utt. Doma bija, bet neizdarīji. Ar prātu uzreiz neizprati tieši tajā brīdī, bet vajadzēja paņemt, izdarīt kaut kādu sīkumu. Un pēc tam pēc kāda laika saprati arī ar prātu- vajadzēja to un to.

Mēģini atminēties kādas sajūtas bija tad kad saņēmi atbildi, izeju, risinājumu jau iepriekš dzīvē, noteikti tādas ir bijušas. Un kas sanāca tad, kā risinājās notikumu gaita, kad paklausīji un kad nepaklausīji intuitīvai sajūtai. Vēl arī ja ir kāds nodoms, tad „palaid” gaisā un mēģini sajust atbildi kas sanāks- jā vai nē. Iznāks vai neiznāks. Lai izprastu, kad runā prāts un kad runā sirds.

Ir dzirdēts, ka sirds runā klusi, skaidri un īsi, kodolīgi, bet prāts spriedelē mētājās apkārt riņķa dancī, pie tam vēl taisa tādu troksni kā tv, radio draza un sēnalas vai kāds pikts cilvēks. Un pirms lēmuma un nodoma izteikšanas paskaties kāds ir motīvs un nolūks. Nolūks, motīvs, zīmogs ir tas kas uzspiež vērtību tam ko darām. Radām karmu vai nē. Daudz ko darām neapzināti iesākumā.

Arī es iesaku tev Justīnes ieteikumu dot negaidot neko pretim. Cik neesmu devis neko negaidot un daudzas reizes patiešām ir aizmirsušās. Un ir reizes kad esmu devis ar nosacījumiem un gaidām un jā, tas tiešām tā arī ir, kad beigu beigās pats palieku neapmierināts un īgns un tieši tā kā šajos vārdos- gribēju kā labāk, sanāca kā parasti.

Es ņēmu vērā jau iepriekš pirms kaut kāda darba, nodoma, lēmuma realizēšanas paskatīties kā tad tur ir ar kaut kādām gaidām, nosacījumiem un visu pārējo. Un ja tādi ir, tad cenšos darīt pēc labākās sirdsapziņas, ja situācija pieprasa vai nedarīt neko. jo es devu otram, bet nedevu visu komplektu, kurš sastāv no divām daļām: darba, palīdzības un visa kā cita atkarībā no situācijas un otra komponente ir mīlestība. Beznosacījuma mīlestība kas neko nepieprasa pretim. Ir bijušas situācijas, kad devu tikai redzamo daļu, bet mīlestību neiedevu. It kā ikdienišķs sīkums darbā no malas skatoties, bet ilgi atminos. Ne tāpēc, ka grauž joprojām kas bija pirms pāris gadiem, bet kā labs piemērs, situācija, kas atgādina man kas notiek kad dod ar gaidām. Uzkrāmēju gaidas, cerības, ka otrs būs priecīgs, bet nesanāca. Te arī sanāk ķēdīte kad gaidas, iecerētais efekts, mērķis, cerības mēdz sagaidīt tikai vilšanās, izgāšanās, neapmierinātību un visādi citādi tukšu sili.

Jeb Jēzus mācīja spriest pēc darba augļiem. Un ja auglis ir sapuvis, tad kur viņu likt? Tikai ārā metams. Jo ārēji divi dara vienu un to pašu darbu, bet ar dažādiem motīviem, tad viens rada karmu, otrs nē. Otram darbība fiziskajā plānā nerada karmu augļus [ne labos, ne sliktos], bet darbība sadeg Dievišķajā ugunī. Tā arī ir izeja no sansāras riteņa, iemiesojumu ciklu izbeigšanās, ir dzirdēts tāds vārds no tevīm kā mokša. Lai gan nezinu šī vārda nozīmi. Bet, ja kāds ir izdomājis, ka gribēs šīs dzīves vai vienas nedēļas laikā sasniegt mokšu, atbrīvi no sansāras riteņa, iemiesojumu cikliem, reinkarnācijas, tad viņš kļūdās, jo lēmums par to tiek pieņemts Augšā, pieļauju, ka Karmas Valdē. Iz praktiskās dzīves kaut kā nemaz tā man negribās atstāt šo fizisko plānu ar visām tām nejēdzībām kas ir visapkārt, lai
gan saprotu arī tevi, Samanta, kad dzīve rādās tumšās krāsās un rādās ka tā ir vienīgā izeja.

Tu kustini apmēram tādus pašus jautājumus, kādi arī man ir aktuāli, uz daudziem jau gūtas atbildes. Nekrāmē gaidas ne uz vienu cilvēku, kaut kādām sociālām garantijām, tāpat šī iekārta izirs pa vīlēm palikuši tikai skaisti
saukļi, runas, bet iekšā viss ir sapuvis. Arī uz sevīm nekāmē gaidas. Un ja kaut ko gaidi no kaut kā, arī no sevis, tad došu divus variantus kā situācija, notikumu gaita ritēs. Pirmajā viss izdodas kā cerēts, tad pasaki paldies [ ne obligāti vārdos ] citiem, sev, Dievam. Pateicība par to ka viss izdevās. Pateicība par tev doto. Un otrajā gadījumā gaidas nepiepildās, rezultāts neapmierina, izgāšanās, vilšanās utt., un tad tev ir divas izvēles, kur viena no tām ir dusmoties kļūt īgnam, neapmierinātam cilvēkam, cik ilgi, es nezinu un otra izvēle- kāpēc sanāca tā kā ir sanācis? Varbūt rodas arī trešā izvēle- dusmojos uz sevis un citiem, par kaut ko un pēc tam domāju- kāpēc sanāca tā kā ir sanācis? Varbūt paskaties kas ir vairāk jāapgūst tev, bet uz citiem tā neskaties kas viņiem jāapgūst. Te der slavenais stāsts par cūkām
un pērļu kaisīšanu cūkām. Sliktākais ka viņas neatgriežas un tevi nesaplosa. Un es zinu kā tas ir būt cūkas lomā, jo reiz arī tāds biju cūkas lomā, pie tam vēl šajā dzīvē, kad par daudz ko veselīgi smīkņāju- es jau nu nekad [..] bet dzīve pagrozījās savādāk un skatoties no šodienas skatpunkta- esmu tikai ieguvējs.

Smīkņāju par Bībeli. Tagad es lasu un arī daudzmaz saprotu kas ar ko ir domāts un gadsimtu gudrības, slavenas vietas un frāzes izgaismojas no pavisam cita skatpunkta. Kad dažās frāzēs, teikumos var ietērpt gudrību, kuras vienkāršai izklāstīšanai vajag daudz apgūt, zināt un izvērsties vairāku lapu garumā. Te arī ir šo gudro, augstas apziņas cilvēku spēja „staigāt” pa apziņas līmeņiem. Var visu dzīves gudrību, zināšanas izteikt īsi un kodolīgi. Bet gudrais jau zin par ko ir runa, viņam ir tā zināšana, pieredze [sava + citu], bet vai viņam ienāk prātā arī tas, ka otrs var arī nesaprast, neizprast, pārprast? Jo katram ir savs apziņas līmenis un katrs saprot ar vieniem un tiem pašiem vārdiem dažādas lietas no sava skatpunkta. Man sanāk dot savu redzējumu, mēģināt sarežģītas lietas izskaidrot vienkārši, lai to saprot arī vienkāršie cilvēki, ne tikai augstas apziņas cilvēki, kuriem skaidrojums var likties tāds primitīvs un sekls. Daudzmaz augstas apziņas cilvēks manā skatījumā pats pacentīsies pameklēt risinājumu daudzām lietām, un arī atradīs, bet ko tas vienkāršais, ne tik augstas apziņas cilvēks iesāks? Turpat arī sēdēs apjukumā varbūt.

Jēzus jau nenāca pie augstiem un gudriem, bet pie tiem vienāršajiem ļaužiem. Buda, Muhameds un citi pravieši, svētie arī to nedarīja, bet nāca pie vienkāršajiem ļaužiem. Un kā mēs skaidrojam bērniem sarežģitas lietas? Sarežģīti, īsi kodolīgi, tā kā tas būtu saprotams, izprotams tikai mums, pieaugušajiem? Vai tomēr piedomājam arī pie tā, lai bērni arī saprot un piedomājam kā sarežgīto izskaidrot vienkāršoti, bērna acīm skatoties. Nevar mācīt 10. Klases līmeni pirmklasniekam, lai arī kā to gribētos. Ir gudrāki cilvēki par mani un tevi. Un ir cilvēki, par kuriem mēs esam gudrāki. Iesaku to visiem pieņemt kā aksiomu. Tāpat kā esam pieņēmuši 4 gadalaikus un to, ka nakti nomaina diena. Aksioma- tas kas nav jāpierāda. Pašsaprotams. Un neiesaku salīdzināt. Mēs par otru ne visu zinām KĀDS viņš ir. Bet mēs zinām ļoti maz par otru vai vispār neko nezinām KĀPĒC viņš ir tāds kāds ir. Redzi, mēs visi reiz bijām mazi bērni, tādi kas uz rokām auklējami. Bet kā tas sanācis, ka viens dzīvo cepuri kuldams un otrs nonācis aiz restēm? Lai gan varbūt skolā un vienā klasē iets, varbūt vienā ģimenē dzīvojuši. Kā tas sanācis, ka mēs dzīvojam pa „moderno”, pa jaunam un sabiedrībā Liepājas pusē tiek sliets augšā jauns cietums, varbūt jau tagad uzcelts [ar ironisku domu lasīju šo ziņu 2012, 13-ajā gadā- ko tad nu tur liks iekšā], tagad laikam meklē vadītāju, bet ar cilvēkiem neviens nestrādā? Un ko hernhūtieši izdarīja, ka Latvijā cietumi tika slēgti, jo nebija notiesāto un tiesu sistēma likvidēta ar visiem tiesnešiem, jo viņiem nebija ko tiesāt un veikt savu amatu? Šo jautājumu varētu uzdot pašreizējiem tiesnešiem, kārtībniekiem, likumsargiem un visiem pārējiem kas ap šo jomu saistīti. Tas nebija vakar vai pirms 10 gadiem, tas bija kaut kur ap 17xx, precīzi gadskaitli neatminos. Joprojām cīnamies ar sekām un domājam, ka esam gudri ļautiņi 21. gadsimtā..

Samanta, man patīk, ka pasaki godīgi un centies nemelot. Pasaku kā ir un tad man pašam nav jādomā kam kuram un ko esmu samelojis. Te arī rodas teiciens, ka meliem īsas kājas un varot arī sapīties, sajaucot Juri ar Pēteri, kam esmu
kaut ko sadzejojis.. varbūt tev tiek doti testi, pārbaudījumi. Situācijas ar apskaužamu regularitāti atkārtojas un tad tu kaut kā reaģē pa savam. Bet varbūt reakcijai jābūt pavisam savādākai, jeb kā reaģēt uz situāciju citādāk? Varbūt tiek testēts praksē tavs godīgums, godīguma īpašība- melot vai nē.

Samanta, tava situācija prasa padziļinātu izpēti, problēmas slēpjas kaut kur dziļāk, pieļauju, ka ir daudzi slēptie jautājumi, kas no pirmā skatpunkta nemaz nesaistās ar darbiem, to meklēšanu. Es to uzreiz tīri intuitīvi sapratu, tikai ar prātu neizprotu uzreiz, nespēju izteikt vārdos lai arī citiem skaidrs kas ir kas.  Simboliski- virs ūdens ir redzama tikai neliela aisberga daļa, 10% no visa aisberga. Man šķiet, ka parādīji kādus dažus %-us no tiem redzamajiem desmit, jāiekaro, jāapskata viss aisbergs..

Es zinu kā ir būt tev, tavā situācijā- ar ko runāt ir, par ko runāt nav.. Un ja joprojām domā ka esam viltus cilvēki,
kuri uzdzīvo uz citu rēķina, tad kļūdies. Tā nav nejaušība, ka uzgāji šo portālu domatajs.lv. tā nav nejaušība ka sāksi
interesēties par Gudrības Vārdu. Katram savs laiks pienāk, vienam ātrāk, citam lēnāk. Arī es neko nezināju ne par domatajs.lv un Mācību.

Ir daudz atbilžu, ir griba arī atrisināt, bet fiziski nesanāk laika iedot tev. Lai gan no Augšas saņēmu ziņu, ka jāatstāj tevi bešā. Lai pasaudzētu sevi. Bet tas nenozīmē, ka te apkārt ir neizpalīdzīgi ļautiņi. Tev ar izpalīdzēšanu citiem iesaku ņemt vērā principu- vispirms paēd un apģērbies pats un tad pabaro otru.

Reiz nonācu pie secinājuma, ka nemāku dzīvot. Ko man tagad darīt, kas tagad būs? Vienkārši palaid gaisā šo lūgumu, jautājumu Augstākiem Spēkiem un Viņi palīdzēs caur cilvēkiem, caur šo portālu un ne tikai. Bet nebūs tā, ka atbilde netiks sadzirdēta. Pasniegšu palīdzīgu roku, varbūt noder http://sirius-riga.lv/Veltits%20Karmas%20Valdes%20locekliem.html un uzraksti vēstuli, jo tuvojas saulgrieži.

Rūpīgi un pārdomāti, jo pēc tam var nākties un jā- nāksies piedzīvot negaidītus likteņa pavērsienus, ne vienmēr tos labākos. No mana skatpunkta rakstīt vēstuli nozīmē nedaudz izaicināt likteni un savas nepilnības, trūkumus, neapgūtās mācības. Visas negācijas, nekārtības, neērtības no citiem, pašas dzīves nāksies pieciest un izturēt godam. Steiga nekam neder. Varbūt atsakies vai vismaz ierobežo informācijas uzņemšanas apjomus dzīvē. Informatīvais detokss, diēta. Derīgo uzņemt, paturēt sēnalas ārā. Jārēķinās, ka agri vai vēlu nāksies atvadīties no tv un radio, bezjēdzīga laika pavadīšana internetā, saitu apmeklējumu samazināšana. Uzņemot sevī sēnalas, drazu, mēs pazaudējam spēju domāt, pazaudējam izšķirtspēju.