Kāpēc es sev piesaistīju vīru un bērnu ar autisma iezīmēm? 04.03.2016
Anda jautā: Esmu kopā ar vīru 5 gadus, 2 no tiem esam precējušies. Viņš mani uzrunāja ar to, ka bija citādāks kā citi vīrieši (nebārstījās tukšiem komplimentiem, netēloja, ar labām manierēm utt.). Mēs apprecējāmies un mums piedzima dēls. Kuram 3 gados apstiprināja asbergera sindromu (kas ir autisma paveids). Apmeklējot attiecīgos speciālistus un lasot atbilstošo literatūru, es sapratu, ka arī mans vīrs ir ar šādu pašu diagnozi. Vairākkārt biju viņam teikusi, ka nesaprotu viņa rīcību un to kā cilvēks var dzīvot tik bezemocionālā pasaulē, kāda tā rādās mums pārējiem. Arī maniem tuviniekiem ir grūtāk ar viņu komunicēt un saprasties, draugu viņam pašam nav. Taču viņš nepiekrīt, ka viņam ir nopietnas komunikācijas problēmas. Viņaprāt, es esmu pārāk emocionāla. Viņš man atņem enerģiju, vārda tiešā nozīmē sūc to ārā sev neapzinoties. Viņam blakus jūtos tukša un izsmelta. Es zinu, ka viņš mani mīl un nekad nedarītu pāri.
Visi viņa ģimenes vīrieši ir tādi kā viņš, viņa mamma ir kā robots, kas izpilda funkcijas, bez emocijām, apātiska. Raugoties uz viņu, es baidos, ka pēc gadiem kļūšu tāda pati, jo autiska spektra cilvēki ir citādāki, viņi lietas izprot citādāk – sistemātiski. Pēdējos mēnešus katru dienu raudu, jūtos nelaimīga. Pati esmu dzīvespriecīga, ļoti emocionāla, spontāna būtne. Bet jūtu, ka palieku bez enerģijas, bez emocijām. Mūsu laulība ir uz izjukšanas robežas, man vairs nav spēka un vēlmes kaut ko mainīt. Vīrs mani nesaprot, un domā, ka es pārspīlēju. Esmu apmeklēusi psihologu, lai mēģinātu izprast un mainīt sevi, bet nu jau sāku izjust nicinājumu uz vīru, manī krājas dusmas aiz visa šī noguruma. Arī bērns pieprasa nedalītu uzmanību, ir niķīgs, viņš jūt mani. Es nevaru sniegt viņam tādu mīlestību, kādu es gribētu, jo manī vairs nav enerģijas.
Es ļoti gribētu vēl bērnus, ļoti mīlu viņus, tomēr ne no šī vīrieša. Jo arī viņa attiecības ar dēlu ir sistemātiskas, robostas (no mana skatu punkta, bet pieļauju, ka viņiem, tās liekas normālas). Ārsti teica, ka arī nākošajam dēlam 90% liela varbūtība ir piedzimt atkal ar šo diagnozi. Es nevaru saprast, kāpēc Dievs man sūta šādu mācību, ko viņš vēlas pateikt?
Elvita Rudzāte atbild: Autisks bērns piedzimst, ja abi vecāki noslēdzas sevī, lai izslēgtu jebkuru informāciju, īpaši labu un vilinošu, kura var traucēt sasniegt galveno mērķi. Ja abi vecāki ir fanātiķi, kuri cenšas iegūt slavu un atzinību, smagi strādājot, kļūstot akli un kurli pret visu, kas varētu viņiem traucēt sasniegt mērķi, tad bērnam tas viss summējās citā galējībā – viņš pilnībā ieraujas sevī. Tā ir autisma slimība, kas kalpo kā aizsargmehānisms. Bērns dzīvo it kā tunelī, un visas savas domas sakoncentrē uz gaismu, kas spīd tuneļa galā, padarot aklu. Viņš nedomā ne par ko citu, neko citu viņam nevajag.
Autisms izpaužas kā aiziešana no realitātes, dzīvošana savā pasaulē, egocentriska domāšana un uzvedība. Autists ir līdzīgs akli-kurlmēmam, kurš visu redz un dzird tikai tad, kad pats to vēlas. Pārējos gadījumos viņš vēlas, lai tiek izpildītas viņa vēlēšanās, neko neredzot un nedzirdot sev apkārt, pat ja viņam līdzās būtu mirējs, kurš lūgtu palīdzību. Īpaši nežēlīgs viņš ir pret saviem vecākiem.
Par autistu bērns piedzimst tāpēc, lai pilnībā iznīcinātu savu vecāku ego, jo iepriekšējā dzīvē vecāki pilnībā iznīcināja viņu kā personību. Tāpēc autists redz un dzird tikai to, ko viņam gribas, bet neredz un nedzird neko, ja runa ir par citu cilvēku vajadzībām. Autisms ir egoisma vistiešākā izpausme. Autists neļauj pār sevi valdīt un nepakļaujas nekādiem skaidrojumiem, attaisnojumiem un pārliecināšanai. Inteliģentas runas atgrūžas no viņa kā no kalna sienas.
Es domāju, ka Anda sev ir piesaistījusi vīru un bērnu ar autisma iezīmēm tāpēc, ka viņas gars iepriekšējā dzīvē bija ļoti liels egoists (vīrieša dzimuma pārstāvis) un droši vien nodarīja pāri sava vīra un bērna gariem (domāju, ka viņi bija no sieviešu dzimuma), iznīcinot tos kā personības. Tāpēc tagad, šajā dzīvē nākas izpirkt savas kļūdas ar ciešanām (sliktās karmas dzēšana). Galvenais, kas Andai ir jāiemācās, jāizprot kas ir egoisms, jāatbrīvojas no sava slēptā egoisma, kas noteikti viņā ir, jo bērna autisms veidojās 50% tēva egoisms plus 50% mātes egoisms.
Pat, ja Anda šķirs attiecības ar vīru, visticamāk, ka nākamais vīrietis, kuru viņa sev piesaistīs, arī būs egoists. Ja viņa nebūs atbrīvojusi vai vismaz minimizējusi savu egoismu, tad pastāv risks, ka arī ar citu vīrieti viņai var piedzimt bērns autists vai kā citādi viņa sastapsies ar grūtu pieredzi, kad kāds tevi iznīcina kā personību. Tāpēc es neiesaku Andai šķirt laulību, īpaši jau tāpēc, ka viņa jūt vīra mīlestību. Es iesaku viņai pavērot savu egoismu un padomāt kā no tā atbrīvoties. Vīru viņa patiešām nevar izmainīt, viņa var mainīties tikai pati, bet, ja viņa mainīsies, arī vīrs mainīsies. Visu var mainīt uz labo pusi tikai ar piedošanu un mīlestību.