Ieva jautā: Es gribētu saprast, kāpēc īsti tā noticis un kā es varētu to vērst uz labu. Stāsts ir šāds: man piedzimstot, manas kājas un pēdas šķita normālas un veselas, bet, sākot staigāt, ārsti konstatēja, ka muskuļi ir vājāki nekā tam jābūt. Tas arī izraisīja to, ka sāku staigāt uz pirkstgaliem. Šādas gaitas dēļ pēdas ar laiku pieņēma šo staigāšanas uz pirkstgaliem pozīciju, it sevišķi izteikti šādi deformējās labā pēda – tik ļoti, ka nevaru nolaist labās pēdas papēdi pie zemes. Gaita līdz ar to ir lēna, nedroša. Tas, ka nevaru stabili atbalstīties uz visas pēdas kā labajai, tā arī kreisajai
kājai, it kā pārceļas arī uz citām dzīves jomām – ka nejūtos droši un stabili dažādās situācijās, ir sajūta, ka esmu mazāk vērtīga, pat otršķirīga.
Mani gaidot, mamma ar tēti bija iesākuši dzīvot pie tēta vecākiem. Viņa tēvs gribēja, ka dēla ģimene dzīvo pie viņiem, savukārt māte, kā izrādījās, to nav vēlējusies un gribējusi mājas paturēt kādai no meitām vai viņu meitām. Pēc pāris mēnešiem vecāki ar mani pārcēlās uz dzīvokli. Vai šie apstākļi varētu būt ietekmējuši manu veselības stāvokli – ka manis gaidīšanas laikā trīs sievietes izteikti varētu būt izjutušas nepatiku pret manu mammu un mani, ka esam tur, ka aizņemam vietu, ko viņas pašas gribēja sev? Vai tas var būt tā, ka tajā laikā esmu neapzināti saņēmusi kādu programmu, lai aizņemu tur iespējami mazāk vietas (ja vispār), tāpēc, sākot staigāt, pacēlos uz pirkstgaliem? Un arī – ko es pati tagad varu darīt, lai varētu sākt normāli staigāt, lai ķermenī atjaunotos dievišķā kārtība?
Elvita Rudzāte atbild: Iespējams, ka Ievas veselības problēmas cēloni ir ietekmējušas viņas vecvecāku un vecāku savstarpējās attiecības, bet ne tikai. Īpaši svarīgi ir atcerēties kādas bija savstarpējās vecāku attiecības.
Ja bērns staigā uz pirkstgaliem, tad diagnoze ir muskuļu atrofija – muskuļu sažūšana. Apakšstilba muskuļu pārspriedze pauž apzinātu vēlēšanos steigties. Muskuļu saslimšana rāda attieksmi pret māti. Sažūšana nozīmē skumju noliegšanu, tas ir, skumju apspiešanu sevī. Papēdis nozīmē tēvu. Tātad slimība, kad bērni staigā uz pirkstgaliem, interpretējama šādi: ģimenē vīrieši bija spiesti nemitīgi staigāt uz pirkstgaliem aiz bailēm iztraucēt māti viņas mūžīgajā steigā, lai netīšām neizprovocētu mātes asaras. Vīriešiem saimniecības jautājumos tika atvēlēta otršķirīga loma. Staigāšana uz pirkstgaliem nozīmē apbrīnojamu paklausību.
Lai Ieva palīdzētu pati sev atveseļoties, nepieciešams ļoti strādāt ar piedošanu vecmāmiņai un mātei, kā arī nepieciešams atbrīvoties no mazvērtības kompleksiem un pašai stingri jānostājas savā domāšanā “uz kājām”. Iesaku Ievai padomāt, vai viņa vēl jo projām visā nepaklausa savu mammu? Vai viņa pati spēj pieņemt lēmumus? Lai to paveiktu, ļoti daudz jāmācās, īpaši jāizprot Dievišķie likumi un mācības. Iesaku Ievai piedalīties sociālā uzņēmuma “DVĒSELES MIERS” programmās, īpaši programmā, kas tuvākajā laikā tiks piedāvāta cilvēkiem ar veselības problēmām (skatīt šeit).
Sokrata tautskola aicina piedalīties Elvitas Rudzātes vadītā atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse”, attālināti ZOOM platformā. Dalībniekiem būs iespēja: Iepazīties ar dažādu dzīves problēmu, tanī skaitā slimību izveidošanās cēloņiem. Veikt dzīves analīzi, Lasīt vairāk …