Kāpēc es ticu Dievam jeb kā Viņš man ir palīdzējis? – Jolantas pieredze 02.07.2015
Katru dienu lasu kādu vēstījumu no Gaismas Valdoņiem, un katrā no tiem redzu kādu svarīgu tēzi, kur man veidojas asociācijas ar savu dzīvi, kas priekš manis, liek momentāli to izprast līdz pašiem dziļumiem. ”Vienmēr atceraties, ka viss šajā pasaulē ir spogulis, kurā atspoguļojas jūsu apziņa, un cilvēki pagriezīsies pret jums ar to pusi kuru, jūs viņos ievērojat.” citāts no diktāta 07.10.2005 Sanats Kumara
Vēlējos padalīties ar savu pieredzi, par to kā mēs sevi un savas kļūdas neredzam, ne velti ir dažādi teicieni, ka baļķi savā acī neredz, bet skabargas citu acīs redz, arī mana dzīves pieredze rāda to, ka viss tas tā arī ir, kaut gan tad, kad ir ciešanas un pārdzīvojumi, redzēt un atzīt ārkārtīgi to ir smagi, jo kamēr lepnība, kauns vai aizvainojums sēž iekšā to ir grūti saskatīt un kur nu vēl sajust…
Vienreiz saviem bērniem saku: uzspēlējam spēli, kurš ilgāk ieskatīsies viens otram acīs bez smiešanās, sākam spēlēt, pēc īsa mirkļa, bērns(4 gadi) sāk smieties un saka: ”Es sevi redzu!” Priekš manis tas bija tāds patiess un dabisks apliecinājums, ka pat fiziski tas tā darbojas, jo tiešām arī otra acs zīlītē, ja mēs skatāmies, mēs redzam savu atspulgu! Visiem jau tas ir zināms, bet dažādās radošās situācijās caur savu pieredzi, šis likums aiziet līdz sirds dziļumiem. Ir teiciens kā sauksi tā atskan…kurš gan bērnībā nav bļaustījies mežā gaidot atbalsi, liekas, ka kāds cits atsaucas…tas bija tik jautri..
Atceros kādu reizi es ar bērniem bijām pastaigā gar Gauju, kur pret Velna alas klinti ļoti labi, var spēlēt spēli atbalss…sākam bļaustīties un saku viņiem, jūs zināt, ka tas ko tu saki uz citiem, tas nozīmē, ka tu pats tāds esi…sākumā bļaujam uuuu, saņemam uuu, tad saku viņiem sakiet, tu esi smuka, saņem atpakaļ no atbalss, bērni priecīgi…tā turpinām un jautrojamies, bet pēc laika bērniem saku, jūs zināt, ka arī tad kad jūs sakāt viens uz otru stulbenis un muļķis, tas nozīmē, ka tu arī pats tāds esi, tas, protams, viņiem nepatika tik ļoti, bet saku izmēģinām, bļaujam pret klinti TU ESI STULBENIS, un saņemam atpakaļ tiešu tēmējumu no atbalss pret sevi to pašu, turpinājām vēl ar dažādiem vārdiem, no bērnu lamu vārdiem, mazā 3 gadi gandrīz sāka raudāt, tas vairs viņai nepatika… ka viņu atbalss apsaukā… bet tas jau nebija kāds no malas, bet tavas pašas
vārdi….caur šo spēli bērni ļoti labi uztvēra kā dabā darbojas šis likums!
Dieviņš visu ir radījis caur radošumu un skaistumu,un Viņš runā un zīmē caur dabu, caur cilvēku talantiem, kuri ir pilnīgi visiem, varbūt snaudoši aiz kāda smaguma sirdī, kurš nav atbrīvots vai saprasts, bet saulīte spīd visiem, nešķirojot, kurš slikts kurš labs, tāpēc zinot šo dabas likumu, skatoties savādāk kā pierasts, daudz kas sāk risināties, un izskaidrojas, protams, arī es no savas pieredzes varu teikt, ka tas ir ļoti smags darbs ar sevi, atzīt savas kļūdas un pieņemt savas nepilnības, kuras tu redzi it kā citos…
Bilde nav kvalitatīva, jo no mobilā, bet tam šoreiz nav nozīmes, jo dzīvajā piedzīvot , tās sajūtas, kad sirds saviļņojas vai patīkamas tirpiņas noskrien, to jau nevar ielikt nevienā rāmītī… kā Mazais princis teica: ”Būtiskais nav acīm saredzams, īsti mēs redzam tikai ar sirdi!” Bildi speciāli apgriezu otrādi, jo pirmajā mirklī šķiet, ka tās ir debesis, bet patiesībā tas ir ezers, kurā spoguļojas koki no pussaliņas!
sending...
