Kāpēc ģimenē ir naids? 11.04.2015
Sieviete jautā: Velētos uzrakstīt savu dzīves gājumu un zināt naida cēloni savā ģimenē. Viss sākās jau bērnībā, ka mana mamma mīlēja
savus vīriešus vairāk kā mani. Tēvs mūs pameta citas sievietes dēļ, mammu atstājot ar mani vienu. Māte par to pārdzīvoja, meklēja mīlestību vīriešos, mani ignorējot. Nāca cits pēc cita, mammu sita, dzēra, mamma mainīja bēgdama prom, vīrieti citu pēc cita. Vidusskolā pat patēvs neļāva apmeklēt balli, mamma neiebilda. Mātes vīrieši mani neieredzēja. Māte pacieta, jo bija lielas bailes mani “nemīl”, bet necentās mīlēt mani. Tā, es
izaugu, sastapu puisi, it kā sākumā viss bija normāli, bija mīlestība. Interesanti, ka arī viņš bija no šķirtas ģimene, tikai mammas mīlēts, pat pārāk. Ap pieaugušu vīrieti tekalējās kā pret bērnu, mani izstumjot, izkalpinot.
It kā viss bija daudz maz labi, arī mamma beidzot atrada vīrieti ar kuru ir vēl joprojām, viņš nedzēra, tik mazliet, un galvenais, nesita. Tomēr māte tur ļaunu prātu joprojām uz manu tēvu. Kāpēc? Aizvainojuma dēļ? Tā nu gāja gadi, un mums kopā ar vīru, piedzima divas meitas. Vīru iesauca armijā, pēc tās viņš gribēja izdarīt pašnāvību. Es atturēju, teicu, lai vēršas pie Dieva. Vīrs sāka dīvaini uzvesties, bija nervu saslimšana, ko nevaru izskaidrot joprojām. Viņš vienkārši neko neteica, kas tur notika…Sākās neadekvāta uzvedība, alkoholisms, fiziska iespaidošana. To visu redzēja bērni, tāpēc aizgāju no viņa.
Sastapu citu vīrieti, viņš paņēma mani ar abiem bērniem. Bērni, protams, pārdzīvoja, ka tēvs mammu sita un bija neadekvāts, viņš viņus biedēja, arī pie jaunās dzīves viņi nebija apraduši. Tā mūs 10 gadus terorizēja bijušais vīrs, kurš arī bija atradis citu. Lieki piebilst, viņš satikās ar citām
sievietēm, kamēr bijām kopā. Pat tad, kad es dzemdēju otro bērnu, viņš ar mīļāko mūsu mājās rīkoja iedzeršanu…
Tā ar jauno vīrieti, sauksim viņu par Jāni, viss bija normāli. Piedzima mūsu kopīgais bērns. Šo bērnu ļoti gaidīju, tas bija puika. Bijušajam vīram – Pēterim arī iepriekš piedzima no viņa sievietes puika. Tā, viss it kā bija labi, vīrs strādāja ārzemēs, mums pietika dzīvošanai. Kad zaudēja darbu, tad tik viss sākās…Bija kļuvis par citu cilvēku, viss viņam kaitināja, manu jaunāko meitu viņš pazemoja, jo viņai bija vecāks draugs, kuru viņš necieta, jo viņš arī nebija “paipuisītis”, bet ne arī slikts cilvēks. 7 gadus mana meita bija stresā, pazemota, nesaprasta, nemīlēta.. es to visu pieļāvu, arī man tas bija apnicis. Tad viņa aizgāja no mājām.
Tad tā kā viss nokārtojās, Jānis atvainojās viņai. Tad sākās ar manu dēlu, jau iepriekš problēmas, jau no dzimšanas viņš bija valdonīgs, kā mājas kungs, kurš visus izrīkoja. Auga ar briesmīgu raksturiņu, tagad abi ar tēvu ciest viens otru nevar, arī mani.. Sliktās dienas mijās ar labajām.. Šķiet, ka dzīvoklis ir piesūcināts ar sliktu enerģiju, arī spogulis ir dīvains, tas ir no iepriekšējām attiecībām ar Pēteri.. Maniem
bērniem tas spogulis izraisa nepatīkamas izjūtas, arī saka ka mājā ir slikta aura, strīdu dēl. Dažreiz es nevaru mājās elpot, kad tieku āra, ir miers…
Kā lai risinu problēmas? Esmu gājusi jau iepriekš garīgās attīstības ceļu, lasījusi daudz literatūru, cenšos būt laba pret visiem un sevi, eju uz semināriem.. Bet kādēļ ir tāds naids? No kurienes tas? Kāpēc bijis mans šāds dzīves gājums? Vai tas ir saistīts ar mātes, vecmātes likteņiem?
Elvita Rudzāte atbild: Domāju, ka tā ir karma. Sieviete iepriekšējā dzīvē/ēs ir bijusi naidīga pret cilvēkiem, tāpēc šajā dzīvē izjūt naidu no visām pusēm. Protams, tā ir arī ģimenes karma, bet mēs paši izvēlamies savus vecākus un vecvecākus, vadoties no mācībām, kuras jāapgūst šīs dzīves laikā, kas, protams, ir saistītas ar mūsu pašu kļūdām iepriekšējo dzīvju laikā.
Šādās situācijās nepietiek ar garīgās literatūras lasīšanu un semināru apmeklēšanu. Nepieciešams lūgt palīdzību Dievam un sākt kaut ko darīt sabiedrības labā (nodarboties ar labdarību) un regulāri praktizēt garīgo praksi. Tikai ar patiesu beznosacījumu mīlestību un piedošanu var novērst naidīgumu pret sevi.
Mājās enerģiju veido paši cilvēki, kuru uzkrāj lietas, kas atrodas telpās. Tāpēc pienāk brīdis, ka enerģētiski mājas ir tik piesārņotas, ka nav vēlēšanās tajās uzturēties. Telpas var attīrīt fiziski, bet sliktu enerģiju var attīrīt tikai ar mīlestību. Var paaicināt palīgos kādu labu mācītāju, lai tas veic telpas attīrīšanas rituālu, bet tas palīdzēs tikai uz laiku, jo strīdi atkal piesārņos telpas enerģētiku. Tāpēc ļoti svarīgi ir lūgt palīdzību Dievam, lai prastu paši saviem spēkiem mainīt attiecības pozitīvā virzienā.