Kāpēc iekaisums plaušās? 24.01.2022

Gundega jautā: Viss sākās ar bronhītu laikā, kad bija jāoperē roka, kas tika salauzta. Nedaudz apārstēja, roku izoperēja (tagad atlabšanas procesā), bet diemžēl bronhīts (vai kas tas ir īsti nav skaidrs) negrib atkāpties, dedzina elpceļus, smaguma sajūta, nespēks utt. Pulmonologa apmeklējums jau 2x īsti nav devis rezultātu.

Visticamāk tas ir tamdēļ, ka jau apmēram 1,5 gadus ir atklātas ļoti nopietnas problēmas ar plaušām, diagnoze īsti tā arī nav uzstādīta, ir palieli aptumšojumi plaušās un pastāvīgs iekaisuma process. Jau pārņem liela bezcerība sakarā ar to, ka stāvoklis neuzlabojas. Sakiet – no Jūsu skatu punkta – kas ir tās problēmas ar ko būtu jāstrādā un kā lai atveseļotos?

Elvita Rudzāte atbild: Elpošanas orgānu sistēma simbolizē brīvību. Kad cilvēks ir brīvs, viņam ir liels plaušu apjoms, un plaušas ir veselas. Brīvs cilvēks visu dara līdzsvaroti. Kaut gan plaušas ir maksimāli atvērtas, viņa elpošana ir tik tikko pamanāma vai virspusēja, jo viņam katram gadījumam nav nepieciešami gaisa krājumi, kā tas mēdz būt iebiedētam cilvēkam.Bailes piespiež cilvēku elpot dziļi un saraustīti. Iebiedēta cilvēka elpošana izskatās pēc viņa pēdējās iespējas palikt dzīvam. Viss ķermenis ir apgādāts ar skābekli, bet bailes palikt bez elpas jeb nāves bailes piespiež tvert gaisu ar muti. Ķermenim nav nepieciešams lieks skābeklis, jo pārmērīgais vienmēr ir slikts, tomēr bailes teju vai liek šķirties no prāta, un cilvēks, tāpat kā jebkurā citā situācijā, rīkojas tieši pretēji nepieciešamajam. Tā vietā, lai izelpotu pārstrādātās, nevajadzīgās gāzes – negatīvo enerģiju, un ieelpotu vajadzīgo un pozitīvo, iebiedētais cilvēks krāj lieku skābekli. Cilvēks, kas uzkrāj nevajadzīgo, vienmēr sāk smakt paša alkatības dēļ.

Simboliski ķermenis elpo brīvību. Brīvība ir no Dieva. Ja mēs nepareizi domājam, mēs paši atņemam sev brīvību. Ja cilvēkam rodas izjūta, ka viņš ir ielikts cietos rāmjos, ka dzīve un apstākļi viņam neļauj elpot, ka viņš ir kāda gūsteknis, plaušās no bailēm sākas spazmas un smakšanas sajūta. Tās ir bailes zaudēt brīvību, kas fiziski izpaužas kā nespēja elpot brīvi. Vergs vai nu iet bojā aiz bailēm, vai sadusmojas. Jo vairāk viņš bīstas nokļūt nepatīkamu apstākļu gūstā, jo vairāk sevī nomāc nepieciešamību pēc brīvības un jo vairāk dusmojas. Piespiedu stāvoklis sasaista gribasspēku saules pinuma apvidū, un cilvēks jūt, ka nespēj atbrīvoties no svešas varas, piemēram, citu uzspiestiem viedokļiem un dogmatiskiem uzskatiem. Viņš neuzdrošinās to darīt, jo baidās izrādīties vainīgs. Zemapziņa saka priekšā, ka vainīgā vieta ir cietumā – vainīgos vienmēr lika cietuma kopš seniem laikiem, bet par to, ka gara gūsts ir sliktāks par fizisku cietumu, mūsdienu cilvēks nedomā, jo neprot iztēloties sevi kā noziedznieku un neprot slimību salīdzināt ar cietumu. Viņš nesaprot, ka pats savus stresus ir ieslodzījis sava ķermeņa cietumā. Kāpēc lai to darītu, ja neko sliktu nav darījis, ne pret vienu nav pacēlis roku? Tā labā cilvēkā (viņa fiziskajā ķermenī) uzkrājas dusmas, kas simboliski nozīmē neīstenotu  cīņu par brīvību, kuras apjomu un raksturu nosaka viņa slimības apjoms un raksturs.

Brīvība ir jebkura gara nozīmīgākā nepieciešamība. Ja kāda cilvēka brīvība tiek ierobežota, tas slikti ietekmē visus. Brīvību sev katrs rada pats. Kas vēlas tikt pie brīvības cīnoties, tas zaudē brīvību, jo cīņa ir dusmas. Savu dvēselisko vajadzību upurēšana citu vēlmēm un kaprīzēm rada krūškurvja orgānu slimības.

Piedodiet brīvības neesamībai, piedodiet piespiedu stāvoklim, kas jūsos izraisīja brīvības neesamības izjūtu. Piedošanas procesā jūs varat just sāpes krūšu kurvja lejas skriemeļos, kas pamazām pāraugs mugurkaula lielākā kustīgumā. Beigās krūtis brīvi uzelpos, un jūs jutīsities labi.

Bronhi simbolizē saiti starp brīvību un mīlestību. Gaiss ir brīvība. Brīvība ir mīlestība. Bez brīvības nav mīlestības. Ja mīlestība ir privātīpašnieciska, tad tā nav brīva, un līdz ar to tā nav īsta mīlestība. Tā ir pieķeršanās. Privātīpašnieciskas mīlestības gadījumā mīlestība apdziest jeb saslimst bronhi, jo mīlestības jūtas ir apspiestas.

Kas jūtas vainīgs un izšļaksta to uz āru apvainojuma veidā pret citiem, tam attiecīgi rodas akūts vai hronisks bronhīts. Cilvēks, kas uzskata, ka viņa pienākums ir cīnīties par taisnību un skaļi to izkliegt, lai visi dzird, ar bronhītu slimos līdz brīdim, kad taisnība būs panākta. Ja vēl zinātu, kā patiesība tā ir… Bet, kas nezina mēru, tam no nemitīga pietūkuma bronhos pamazām izveidojas audzējs.

Hronisks bronhīts rodas cilvēkam, kas protestē pret to, ka viņa dzīve ir pārāk smaga, kas pastāvīgi cīnās ar smago un pāridarījumiem pilno dzīvi, bet vienlaikus samierinās ar to, jo vēlas pierādīt, ka viņš stāv tai pāri, ka viņš ir labāks par to.
Plaušas ir brīvības orgāns. Dzīvot kā vergam vai brīvam cilvēkam – to katrs izlemj pats. Bailes no piespiešanas, pavēlēm, aizliegumiem, rīkojumiem atņem cilvēkam brīvību. Brīvība ir mīlestība. Verdzība ir naids. Dusmas uz sieviešu vai vīriešu dzimumu iznīcina atbilstošo brīvības orgānu.Tam, kurš vēlas padarīt savu dzīvi labu  ar vergošanu, priekšnieku, pavēlnieku un valdītāju pavēļu izpildīšanu un uzslavu saņemšanu, saslimst plaušas.

Visas plaušu slimības ir saistītas ar diafragmu. Bakteriālie plaušu iekaisumi rodas no tā, ka cilvēks, kas protestē pret savas brīvības ierobežošanu, vaino citus šķirošanā, netaisnīgumā, pāridarījumā, bet sevi neredz.

Vīrusu izraisīti plaušu iekaisumi rodas tad, ja cilvēks savas brīvības jeb iespējas trūkumā vaino pats sevi. Piemēram, viņš vaino sevi par to, ka bijis tik dumjš un nav iespļāvis citam sejā patiesību. Tas nozīmē, ka vīrusa izraisīts plaušu iekaisums rodas tad, kad cilvēks vaino sevi, ka viņš kādam nav apzināti darījis sliktu.

Lai pateiktu kaut ko vairāk un konkrētāk, nepieciešams Gundegai veikt dzīves analīzi.