Līva jautā: Nesen, vārda tiešā nozīmē, sajutu visu būtību pārņemošu apjautu, ka es nepārtraukti savā prātā tiesāju apkārtējos cilvēkus (galvenokārt, tuvākos, jo pārējie uz mani it kā neattiecas – lai dara ko un kā grib). Līdz tam ar prātu to biju it kā nojautusi, bet tagad beidzot sajutu, cik spēcīgi tas bijis. Ka tiesāšana slēpusies gan izteiktos, gan neizteiktos teikumos, un tādā veidolā, kurā sākotnēji to nepamanīt. It kā es būtu bijusi cilvēks, kurš zina, kā visu darīt un saprast pareizāk! Tas bija aizņēmis tik daudz telpas manā prātā, turklāt pārsvarā attiecībā uz pilnīgiem sadzīviskiem sīkumiem. No kurienes šāda kaitnieciska vēlme rodas? Kā būt drošai, ka neturpinu šādi rīkoties?
Elvita Rudzāte atbild: Vēlme citus nosodīt rodas tad, ja esi pārliecināts par savu taisnību. Uzskats, ka man ir taisnība rodas no nespējas redzēt situāciju plašāk. Fizikā pastāv relativitātes likums. Dzīvē arī viss ir relatīvi, ja skatās uz dzīvi no ļoti augsta skata punkta. Jo tālāk cilvēks ticis garīgajā izaugsmē, jo vairāk viņš saprot, ka viņš vēl ļoti maz izprot dzīvi. Ne velti Sokratam bija teiciens: “Es zinu tikai to, ka nezinu neko”.
Piemēram, cilvēku kaitina, ka tuvinieki ir nekārtīgi un viņš sāk tuviniekus par to nosodīt, jo zina, ka pareizi ir būt kārtīgam. Skatoties uz situāciju tieši, cilvēkam ir taisnība, nepieciešams būt kārtīgam, bet paskatoties uz šo pašu situāciju no cita skata punkta – cilvēks pats iepriekšējā dzīvē ir bijis nekārtīgs un nav klausījis aizrādījumus, tad kļūst skaidrs, kāpēc viņš šajā dzīvē sev ir piesaistījis nekārtīgus tuviniekus, un tieši tāpēc viņam situācija ir jāpieņem ar pazemību, nenosodot tuviniekus.
Jo vairāk mēs apgūstam Dievišķo zinātni, jo vairāk izprotam dzīvi un redzam, ka ne vienmēr tas, kas liekas pareizi cilvēka acīm, ir pareizi Dieva skatījumā un otrādi, ne vienmēr tas, kas liekas nepareizi cilvēka acīm ir arī nepareizi Dieva skatījumā. Karmas likums ir ļoti sarežģīts, ar daudz niansēm, tāpēc arī raudzīties uz dzīvē notiekošo no viena skata punkta nav pareizi. Tāpēc tik svarīgi apgūt Lielo Skolotāju doto Mācību.
Iesaku Līvai turpināt iet garīgās izaugsmes ceļu un tad netikumi viens pēc otra paši aizskries projām. Nevajag satraukties par savām kļūdām, ja centies no tām mācīties un laboties. Dievs patiešām ir žēlsirdīgs, dodot mums iespēju iet uz priekšu, ja tikai redz, ka mēs patiešām vēlamies mainīties un laboties.