Kāpēc jābūt iecietīgiem pret citādi domājošiem? 29.06.2019

Visos laikos ir bijuši cilvēki, kas uz dzīvi raudzījušies atšķirīgi no lielākās sabiedrības daļas. Mūsdienās šī dažādība uzskatos ir pieaugusi, par to liecina tendences pasaulē, kad politisko partiju vēlēšanās uzvar vairākas partijas. Daži to uzskata par sabiedrības sadrumstalotību, bet patiesībā tas liecina tikai par sabiedrības dažādo apziņas līmeni un dažādajiem uzskatiem.

Līdzībās runājot, katrā no klasēm mācās maz bērnu, bet klašu ir vairāk nekā bija agrāk. Pozitīvais šai situācijai ir tas, ka sabiedrība kļūst līdzcietīgāka pret citādi domājošiem, jo redz, ka sabiedrībā nav vienotības domāšanā un uzskatos. Ja citādi domājošie būtu tikai daži, tad parasti vairākums cenšas nospiest mazākumu. Kad spēku samērs ir līdzīgs, tad nekas cits neatliek kā sarunāties un vienoties uzskatos atšķirīgiem grupējumiem un tas veicina attīstību, jo sabiedrība ir spiesta ieklausīties dažādos uzskatos. Tāpēc patiesībā dažādi domājošie veicina attīstību, jo visiem nākas domāt kāpēc kāds domā atšķirīgi, kas tam ir par pamatu?

Apskatīsim vienu piemēru, kur sabiedrības viedokļi ļoti atšķiras. Neatkarīgi no tā vai cilvēki tic vai netic Dievam un Tā radītajiem likumiem, Dievs un Dievišķie likumi pastāv. Ir zināms, ka Dievišķais likums neļauj intīmas attiecības veidot starp viendzimuma partneriem, tomēr Dievs nekad nav aizliedzis to darīt, jo viendzimuma attiecības dažādu iemeslu dēļ ir pastāvējušas tūkstošiem gadu un varbūt pat ilgāk.

Kas ir mainījies sabiedrībā attiecībā uz viendzimuma attiecībām? Dažās valstīs sabiedrība ir kļuvusi līdzcietīgāka pret viendzimuma attiecībām, neiebilstot, ka tādas pastāv, atstājot izvēli indivīda rokās. Dažās valstīs līdzcietība pret viendzimuma attiecībām ir pāraugusi citā attieksmē, kas pat veicina šādu attiecību veidošanu un rada priekšstatu, ka viendzimuma attiecību kaitīgums ir tikai mīts, jo sabiedrībai nav izpratnes kā viendzimuma attiecības var kaitēt. Dažās valstīs joprojām pret viendzimuma attiecībām izturas naidīgi un vardarbīgi.

Kāpēc sabiedrībai vajadzētu izturēties līdzcietīgi pret viendzimuma attiecībām? Tāpēc, ka sabiedrībai ir jāmācās no Dieva. Ja Dievs atļauj cilvēkam pieļaut kļūdas, ļaujot cilvēkam pašam caur savu dzīves pieredzi nonākt pie secinājumiem un tādējādi augt garā, tad kāpēc cilvēks sevi uzskata augstāk par Dievu? Kāpēc cilvēks negrib atļaut to, ko Dievs pieļauj? Tāpēc, ka cilvēks domā, ka tas, kas pieļauj kļūdu, nekad nesapratīs, ka viņš pieļauj kļūdu.

Par laimi tā tas nav. Mūsu dzīvi vada Dievs un Viņš vienmēr dod cilvēkiem iespēju caur dažādām dzīves situācijām saprast pieļautās kļūdas. Tie, kas nesapratīs pieļautās kļūdas šajā dzīvē, sapratīs tās nākamajās dzīvēs, jo visu nosaka Evolūcijas likums, nekas nevar palikt uz vietas, visam ir jāattīstās. Tikai, ja kāds ietiepjas un nevēlas attīstīties, tad attīstība notiek caur ciešanām, jo ciešanu laikā cilvēkam sāk rasties jautājumi, kāpēc ar mani notiek tas, kas notiek?

Visiem cilvēkiem ir izvēle iet ciešanu ceļu vai mācīties pārvarēt dzīves grūtības. Tie, kas mācās izprast dzīvi, agrāk vai vēlāk nonāk pie vienotiem uzskatiem, jo viņi saprot dzīves pamatus. Tie, kas nemācās izprast dzīvi, ļaujoties dzīves baudām, bruģē sev ciešanu ceļu, bet tāda ir viņu izvēle, neviens nevar viņiem aizliegt iet ciešanu ceļu.

Līdzcietība pret citādi domājošiem ir nepieciešama kaut vai tikai tāpēc, ka nav pasaulē neviena, kas visu saprastu, kas būtu absolūti visu zinošs. Visi cilvēki ir nepilnīgi. Nav nevienas pilnīgas dzīvas būtnes. Mēs raugāmies uz pasauli caur savu redzes leņķi jeb savu apziņas līmeni, bet mēs nevaram pieprasīt, lai citi redzētu tā kā mēs to redzam. Cilvēks, kad neredz, lieto brilles vai kontaktlēcas vai veic acu operācijas, bet daži paliek akli un mēģina pasauli izzināt caur citām maņām. Dzīvē tas nozīmē, ka cilvēks uzticas tiem, kas ir gudrāki par viņu.

Pastāv Dievišķais likums – Augstākais kalpo zemākajam, bet zemākais bez ierunām pakļaujas Augstākajam. Problēma tikai tā, ka sabiedrībā augstākos vadības amatus bieži ieņem cilvēki, kas savā apziņas līmenī līdz tam nav izauguši un tāpēc Valsts cieš no dažādām nebūšanām, piemēram, Valsts izzagšanas vai totalitārisma, bet arī tas sabiedrībai ir nepieciešams, lai sabiedrība nonāktu līdz atziņām kam un kādā veidā pareizi būtu jāieceļ Valsts augstākās amatpersonas. Pagaidām sabiedrība vēl nav nonākusi līdz pareizākajam veidam, jo demokrātija to nenodrošina, bet demokrātija ir starpposms, kamēr sabiedrība augs garā un sapratīs kādas apziņas cilvēki drīkstētu vadīt Valsti un kā viņus atpazīt.

Uzspiežot savu viedokli, cilvēks nepalīdz otram cilvēkam izprast viedokļa pareizumu un cilvēks ir neziņā, kāpēc viņam jāklausa tam, ko viņš nesaprot? Tāpēc neko nedrīkst uzspiest, visam ir jābūt pamatotam un, ja pamatojums ir nepilnīgs, tas nozīmē, ka vainīgs ir tas, kas neprot pamatot. Reliģijas ļoti daudz ko aizliedz, bet neskaidro, kāpēc tāds aizliegums pastāv, un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sabiedrība sāka neieklausīties reliģiju noteikumos, atsakoties no Dieva. Sekas ir bēdīgas, bet tāda ir sabiedrības izvēle, mācīties caur sekām.

Gudrs ir tas vecāks, kas ļauj savam bērnam pieļaut kļūdas, lai bērns no tām mācītos. Tas gan nenozīmē, ka vecākiem nevajadzētu brīdināt bērnu par sekām, ja viņš izdarīs kļūdainu izvēli, bet tomēr vecākiem ir jāatstāj izvēle bērna rokās. Tie vecāki, kas lauž bērna brīvo gribu, pret bērnu ir vardarbīgi un tieši tāpēc piedzīvo ciešanas, jo bērns, kam vairs nav savas gribas, kļūst dzīvei nederīgs un vecākiem nasta uz atlikušo mūžu. Tāpēc nepaklausīgie bērni dažkārt dzīvē sasniedz daudz vairāk nekā paklausīgie.

Jo vairāk sabiedrība centīsies izprast dažādos viedokļus un miermīlīgi par tiem diskutēs, jo ātrāk sabiedrība atgriezīsies pie patiesajiem dzīves pamatiem. Jo vairāk izglītības sistēma veltīs uzmanību bērnu un pieaugušo garīgajai izaugsmei jeb dzīves izpratnei, jo augstāks būs sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis un sabiedrība kļūs vienotāka.

Tāpēc pats svarīgākais ir celt sabiedrības apziņas līmeni, tad visas nebūšanas lēnām atkāpsies un sabiedrībā ieies jaunā evolūcijas pakāpē, kad mācīšanās notiks nevis caur ciešanām, bet citos veidos par kuriem mums pāragri domāt, jo neesam vēl nolikuši pirmās klases eksāmenu.

Sabiedrība nevar mainīties kopumā. Viss sākas ar indivīdu, tāpēc mainies tu, un mainīsies pasaule ap tevi. Atceries, ka okeāns sastāv no daudz pilieniem un tu esi viens no pilieniem, lai okeāns varētu pastāvēt.

Autore: Elvita Rudzāte