Kāpēc jāgodā tēvs un māte? 06.09.2019
Daudzās ģimenēs attiecības starp vecākiem un bērniem ir sarežģītas. Daudzi bērni bērnībā no savu vecāku pieļautajām kļūdām ir guvuši psiholoģiska rakstura traumas, kuras atsaucas uz visu turpmāko dzīvi. Piemēram, visizplatītākā un no vecāku puses visneapzinātākā trauma, kas tiek radīta dažkārt jau no bērna ieņemšanas brīža, ir stresa bailes “mani nemīl” radīšana un attīstība.
Kā stress bailes “mani nemīl” attīstās un kādas sekas tas rada un kāpēc to rada vecāki? Kad bērna gars vēl atrodas garu pasaulē, viņš kopā ar savu Pavadoni atbilstoši nākamās dzīves apgūstamajām mācībām rūpīgi izvēlas laiku, kad nākt iemiesojumā, vietu, kur vislabāk var apgūt mācības un vecākus, kam piemīt tie trūkumi, lai mācības vislabāk varētu apgūt. Tātad bērns izvēlas vecākus, lai mācītos no vecāku kļūdām un pārvērstu vecāku slikto labajā jeb citiem vārdiem sakot, dzēstu ģimenes slikto karmu, neatkārtojot vecāku kļūdas.
Tā kā mūsdienās ļoti daudzi pieaugušie nododas intīmajām attiecībām tikai baudu gūšanas nolūkā, tad bieži bērna gars ierodas pie vecākiem, kad viņi to nemaz negaida. Bērna gars atnākot redz, ka vecāki viņu negaida, un tas viņam sagādā lielu vilšanos, jo viņš pie vecākiem ir steidzies ar vislielāko mīlestību. Tanī brīdī rodas stress bailes “mani nemīl”.
Vēlāk šis stress attīstās grūtniecības laikā, ja bērns dzird, ka viņa atnākšana vecākiem ir radījusi problēmas, īpaši, ja vecāki apsver domu par abortu.
Pēc tam stress turpina attīstīties pēc piedzimšanas. Piemēram, ja vecāki neizrāda par bērnu interesi tā raudāšanas laikā. Vecākiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar bērna audzināšanu. Ja vecāki bērnu kritizē vai tam nepievērš uzmanību, tad šis stress sāk attīstīties vēl straujāk. Vēlāk skolā un visur citur, kur bērns sastopas ar kritiskām vai izsmejošām piezīmēm, tas tikai vairo bailes “mani nemīl”. Īpaši bīstama ir bērnu salīdzināšana un vērtēšana, uz kuru balstās mūsu izglītības sistēma. Paradokss, bet negribot esošā izglītības sistēma ļoti veicina stresu bailes “mani nemīl” un vainas izjūtas attīstību.
Kā pieaugušam cilvēkam bailes “mani nemīl” attīstās pie neveiksmīgām attiecībām. Jo vairāk neveiksmīgu attiecību, gan darbā, gan personiskajā dzīvē, jo lielākas bailes “mani nemīl” līdz cilvēks ir tik ļoti nocietinājies, ka viņš vairs nejūt mīlestību pat, ja kāds cenšas viņam to dot.
Pieaugot bērni bieži vaino savās nebūšanās vecākus, jo redz cēloņu un seku sakarību – redz kā vecāku pieļautās kļūdas ir ietekmējušas bērna dzīvi. Vecāki patiešām ir līdzvainīgi, tomēr bērniem vienmēr ir jāatceras, ka viņi paši izvēlējās vecākus, zinot kādas grūtības un ciešanas būs jāpiedzīvo iemiesojuma laikā, lai viņa gars attīstītos.
Bībelē un citās garīgās grāmatās ir teikts, ka tēvs un māte ir jāgodā. Rodas jautājums, kā un par ko var godāt vecākus, kas bērnam tik ļoti nodarījuši pāri? Atbilde ir pavisam vienkārša. Vecāki ir jāgodā tikai par to, ka viņi deva iespēju piedzimt un augt garā. Arī tie vecāki, kas savus bērnus ir pametuši un nav pat svarīgi kādu iemeslu dēļ, vai kuriem ir atņemtas vecāku tiesības, arī šie vecāki ir jāgodā, jo viņi ir izpildījuši pašu galveno uzdevumu – devuši bērnam iespēju iemiesoties un dzīvot.
Paradoksāli, bet vecāki, kas bērnus ir pametuši vai kuru nepareizā dzīves veida dēļ viņiem ir atņemtas vecāku tiesības, Dieva acīs ir labāki nekā vecāki, kas veic abortus, jo pats svarīgākais ir DZĪVĪBA.
Bērni bieži nenovērtē to, ka viņi no saviem vecākiem, lai kādi tie nebūtu, pašu svarīgāko ir saņēmuši. Tieši tāpēc, ka vecāki saviem bērniem ir devuši pašu svarīgāko, tie ir jāgodā. Tālākais jau ir paša bērna ziņā, vai viņš mācās no vecāku kļūdām vai turpina tās atkārtot. Bērniem ir dota iespēja attīstīties. Ja bērns būtu aborta laikā nogalināts, tad viņam šī iespēja tiktu liegta.
Tātad vecāki ir jāgodā par doto iespēju dzīvot un mācīties no vecāku kļūdām. Gars nevar attīstīties, ja viņš nesaskaras ar grūtībām. Tikai pārvarot grūtības, notiek gara attīstība. Tāpēc esiet saviem vecākiem PATEICĪGI, ka viņi deva jums iespēju nākt iemiesojumā.
Ja jūs zinātu cik daudz gariem šāda iespēja tiek liegta, cik daudz gari gaida pie blīvās sienas rindā, lai tiktu iemiesojumā un cik viņi ir nelaimīgi brīdī, kad viņus aizdzen ar varu atpakaļ, veicot abortu, tad jūs saprastu un sāktu cienīt ikvienu nelabvēlīgu ģimeni, kas dod iespēju nākt iemiesojumā gariem. Tāpēc bieži nelabvēlīgās ģimenēs piedzimst garīgi attīstīti bērni, jo viņiem nav bijusi cita iespēja kā atnākt iemiesojumā un viņi izmanto to vienīgo, kāda ir, izvēloties vecākus, kam par viņiem nav rūpes, jo viņiem pats svarīgākais ir dotā iespēja dzīvot un caur grūtībām augt garā. Jo lielākas grūtības, jo straujāka attīstība. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc izņemt bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm nav vēlams, izņemot gadījumus, ja bērna dzīvība tiek apdraudēta.
Vienmēr atcerieties, ka visas problēmas var risināt ar piedošanu un mīlestību, un katram ir iespēja palīdzēt attīstīties arī saviem vecākiem, parādot savu pozitīvo piemēru un neatkārtojot vecāku kļūdas attiecībā pret saviem bērniem.
Autore: Elvita Rudzāte