Kāpēc kolēģe neizprot situāciju un ko tā man māca? 25.08.2016
Anna jautā: Darbā sēžam ar kolēģi divatā kabinetā. Man sanāk runāt pa telefonu krietni vairāk kā viņai gan darba jautājumos, gan arī kādreiz privāti (man ir bērni, viņai nav). Saprotu, ka ar savu runāšanu viņai traucēju un iespēju
robežās eju runāt ārpus kabineta, taču šorīt saņēmu aizrādījumu, ka runāju pa telefonu, kas traucē viņai koncentrēties darbam. Zinu, ka manas sajūtas varētu pateikt, kas man jāapgūst – pirmais – jutos vainīga, ka runāju pa telefonu un līdz ar to traucēju viņai, otrs, ka viņa nav pamanījusi, ka es jau eju runāt pa telefonu ārpus kabineta, taču, ņemot vērā, ka birojā ir atvērtais plānojums nav kur to darīt, lai netraucētu citiem… Protams, ka ir muļķīgi par to apvainoties, bet tieši šobrīd es tā jūtos….
Elvita Rudzāte atbild: Tā kā Anna aizrādījuma brīdī sajutās vainīga, tad kolēģes uzdevums ir atgādināt Annai, ka viņa nav no sevis atbrīvojusi vainas izjūtu, ka viņa sevi nepārtraukti par kaut ko nosoda. Kamēr viņa neatbrīvos savu vainas izjūtu, tikmēr viņa sev piesaistīs kādu, kas viņai kaut ko aizrādīs.
Visi cilvēki pieļauj kļūdas, caur kurām mācās un kļūst dzīves gudrāki. Nevajag baidīties pieļaut kļūdas, bet pieļauto kļūdu gadījumā nevajag arī tāpēc sevī turēt vainas izjūtu, jo tas ietekmē sirdi un plaušas. Svarīgi ir no kļūdu nožēlot, no tās mācīties un iet tālāk kā brīvam cilvēkam, nevis nesot uz pleca vainas izjūtas bagāžu. Kad cilvēks nožēlo savu kļūdu, viņš kļūst brīvs, bet kad cilvēks vaino sevi, viņš ir nebrīvs.
Otra neapgūtā mācība ir vēlme izpatikt. Ja Annai nebūtu vēlme izpatikt, tad viņā nerastos doma : “…viņa nav pamanījusi, ka es jau eju runāt pa telefonu ārpus kabineta…” Anna nedomātu par to, ko viņa dara labu, kāpēc viņas labais netiek novērtēts. Tikai cilvēks, kam ir vēlme izpatikt, ļoti ievēro to, ko viņš ir izdarījis labu, bet nelaime tā, ko pierāda arī aprakstītais Annas piemērs, citi tavu labo nepamana vai vienkārši uzskata par normu. Ja tu brīžiem kaut ko dari ārpus normas, tad viņi tev aizrāda. Tāpēc galvenais, kas Annai ir jāiemācās – jāatgriežas atpakaļ pie savas būtības.