Kāpēc laulībā jābūt uzticīgam? 27.06.2020

Mūsdienās daudzi cilvēki ļaujas kārdinājumam, uzsākot attiecības ar citu partneri, nedomājot par savām un partnera saistībām. Nenoliedzami mūsdienās kārdinājumu situācijas ir daudz vairāk nekā tās bija teiksim 100 gadus atpakaļ, bet tas nemazina partnera atbildību.

Protams, rodas jautājums, kā priekšā cilvēks ir atbildīgs? Cilvēkiem, kas netic Dievam, nebūs pieņemama atbilde, ka jābūt atbildīgiem Dieva priekšā. Arī cilvēki, kas it kā tic Dievam, bieži ir neuzticīgi savam partnerim un savai neuzticībai atrod attaisnojumus, palūdzot Dievam piedošanu un turpina grēkot.

Patiesībā atbildības uzņemšanās un uzticība ir nepieciešama visvairāk pašam cilvēkam. Cilvēks nav tikai fiziskais ķermenis. Cilvēks ir svētā trīsvienība – ķermenis, dvēsele un gars. Jo tikumīgāku dzīvi dzīvo cilvēks, jo augstākā līmenī ir attīstījies cilvēka gars un tīrāka viņa dvēsele. Nav pat svarīgi vai cilvēks tic vai netic Dievam, jo ir arī augsti attīstīti gari, kas nav pievērsušies nevienai no reliģiskajām konfesijām, stingri ievērojot ikdienas dzīvē Dieva noteiktos baušļus, uzskatot tos par vispārsaprotamām vērtībām.

Jo augstāk attīstīts cilvēka gars, jo lielākus un atbildīgākus uzdevumus Dievs uztic veikt cilvēkam jeb laicīgā dzīvē skatoties, šim cilvēkam veicas visās jomās, lai ko viņš darītu un viņam uztic vadošos pienākumus. Jo tīrāka cilvēka dvēsele, jo labāka ir cilvēka veselība un lielākas darba spējas veikt uzdevumus.

Cilvēks, kuram ir augsti attīstīts gars zina Tikumības Zelta likumu: “Dari otram to, ko vēlies lai darītu tev jeb nedari otram to, ko nevēlies, lai darītu tev.” Cilvēks, kas ievēro Tikumības Zelta likumu ikdienas situācijās, spēs pārvarēt dzīves grūtības, saglabājot dvēselē tīrību un saņems atbalstu grūtos brīžos no Augstākajiem Spēkiem. Cilvēks, kas nodos citus un bezatbildīgi izturēsies pret citiem, piedzīvos ciešanas un ciešanas nāks visnepiemērotākā laikā.

Neviens cilvēks nevēlas piedzīvot nodevību, jo tā rada sāpes. Neviens cilvēks nevēlas piedzīvot sekas, kas rodas bezatbildīgas rīcības rezultātā. Tanī pašā laikā maz ir cilvēku, kas zina, ka intīmo attiecību laikā tu uzņem partnera karmu, kuru tev nāksies atstrādāt neatkarīgi no tā, vai paliksi kopā ar partneri vai nē. Pie tam, ja esi laulībā vai pat nereģistrētās attiecībās, tad tu uzņemto karmu no cita partnera nodosi tālāk arī saviem ģimenes locekļiem. Un ja cilvēkam ir daudz partneru jeb viņš ļaujas intīmai tuvībai ar vairākiem partneriem, tad cik daudz karmas gan viņš uzņem uz sevis un nodod tālāk savai ģimenei? Ja cilvēki spētu redzēt to nastu, ko viņi uzņemas bezatbildīgas rīcības rezultātā, tad iespējams kāds aizdomātos.

Tāpat maz cilvēku zina, ka eksistē Dievišķais Cēloņu-Seku likums, ko sauc arī par Karmas likumu, kas nosaka – pieļaujot kļūdu tu radi negatīvu enerģiju, kas pie tevis tādā vai citādā formā noteikti atgriezīsies. Citiem vārdiem sakot, ja tu kādam radīsi sāpes ar savu neuzticību vai problēmas ar savu bezatbildību, tad agrāk vai vēlāk arī tu piedzīvosi sāpes, kuras radīsies nodevības vai bezatbildīgas rīcības rezultātā.

Gudri uzņēmēji, kuriem ir labi sasniegumi uzņēmējdarbībā, ir ļoti uzmanīgi sadarbības partneru izvēlē un lielu vērību pievērš sadarbības partnera privātajai dzīvei. Kaut arī privātā dzīve ir katra cilvēka personīga lieta un citiem gar to nav nekādas daļas, tomēr ziņa, ka uzņēmuma vadītājs/a ir neuzticīgs savai sievai/vīram ir ļoti nopietns signāls, vai šis sadarbības partneris būs uzticams biznesā un vai nenodos savu sadarbības partneri. Tāpat, ja sadarbības partneris dzīvo nereģistrētās attiecībās, ir ļoti nopietns signāls par šī cilvēka spēju uzņemties atbildību.

Tāpat arī uzņēmuma vadītājam ir jābūt uzmanīgam ar tiem pakļautībā esošiem darbiniekiem, kuri ir neuzticīgi saviem partneriem un oficiāli nereģistrē attiecības, jo tas tikai liecina, ka šiem cilvēkiem atbildības un uzticības līmenis ir ļoti zemā pakāpē.

Tas pats attiecas uz sabiedrību, kas izdara izvēles balsojot par politiskajiem spēkiem un to līderiem. Ja politisko spēku līderi ir ar zemu morāli, tad nevajag no šādiem cilvēkiem gaidīt, ka viņi kaut kad strādās tautas interesēs jeb kalpos tautai.

Tā kā mūsdienās neuzticība un laulības nereģistrēšana ir ļoti izplatīta parādība, un darba devējiem nav tiesības interesēties par darbinieka personīgo dzīvi, tad darba devēji mēģina visādos citos veidos mazināt nodevības un bezatbildības riskus uzņēmumā. Tomēr gudrs būs tas vadītājs, kas neignorēs viņam zināmo informāciju par darbinieku, lai izdarītu pareizas izvēles, kam uzticēt vadošos amatus un atbildīgus pienākumus.

Sabiedrībā ir zināmi ļoti daudzi piemēri, kur veiksmīgi uzņēmēji, politiķi, publisku iestāžu vadītāji kādā brīdī ir zaudējuši visu – gan amatu, gan ģimeni, gan statusu sabiedrībā, bet maz ir to, kas ir aizdomājušies, kāpēc tā notika? Ir cilvēki, kas pamana likumsakarību, ka uz augšu uzņemtais kurss apstājās un sāka iet uz leju tieši pēc nodevības vai bezatbildīgas rīcības. Daudz ir uzņēmēju, kas vispirms zaudē ģimeni un pēc tam sākas problēmas arī profesionālā darbībā.

Patiesībā brīdī, kad tu esi kādu nodevis vai kļuvis bezatbildīgs, tu esi iegriezis “karmisko ratu” jeb radījis negatīvu enerģiju, kas pie tevis atgriežas visnepiemērotākā brīdī un tu zaudē visu – varu, slavu, mantu, ģimeni un veselību. Tas ir tas brīdis, kad cilvēkam dod iespēju apstāties un apdomāt, kāpēc tu esi tur, kur šobrīd esi? Ja cilvēks nožēlo savas kļūdas un turpmāk tās vairs neatkārto, tad viņam Dievs dod otru iespēju sākt visu no sākuma. Ja cilvēks neko nemācās no savām kļūdām, tad nākamais dzīves pārbaudījums ir tik smags, ka cilvēks var arī to neizturēt.

Tāpēc katrs cilvēks uzņemas atbildību par savām izvēlēm Dieva priekšā neatkarīgi no tā vai viņš Tam tic vai netic. Dievišķie likumi strādā un prasa no cilvēka atbildību par to neievērošanu pat, ja cilvēkam tie nav zināmi. Uzticība un atbildība ir cilvēciskās īpašības, kuras nepieciešams attīstīt, ja vēlies sasniegt mērķus un virzīties dzīvē uz priekšu un laulība ir viena no dzīves eksāmeniem, kad pārbauda tavu uzticības un atbildības līmeni. Pirms izdari jebkādu izvēli atceries teicienu: “Ko sēsi, to pļausi.”

Autore: Elvita Rudzāte