Kāpēc man ir augoņi? 30.10.2020

Kristīne jautā: Lūdzu paskaidrojiet, kam man būtu sevī jāpievērš uzmanība un ko es daru nepareizi sakarā ar to, ka man kreisajā padusē parādījās augoņi. Atbrīvojoties no augoņiem padusē arī citās ķermeņa daļās parādījās furunkuļi, bet mazāki nekā pirmējais.

Elvita Rudzāte atbild: Augoņi liecina, ka Kristīne izjūt milzīgu pazemojuma izjūtu. Viņa ir pašuzupurējusies līdz zemākajam pazemojumam. Augoni pavada dusmas, ko izsauc bezpalīdzība, tās ir pazemojuma dusmas. Augonis liecina, ka cilvēkam ir vēlme atriebties tam, kas pazemo.

Augonis kreisajā padusē norāda, ka Kristīne izjūt pazemojumu no vīrieša dzimuma puses vai saistībā ar vīrieša dzimumu. Viņa ļoti par to kaunas un viņā jau ir radušās atriebīgas domas, kuras netiek īstenotas. Iespējams pazemojums ir saistīts ar mīlestības jūtām jeb problēmas cēlonis, ka mīļotais cilvēks atgrūž tevis doto mīlestību, kas tevī rada pazemojuma un mazvērtības izjūtu.

Kristīnei ir jāapgūst pazemojuma mācība. Ja cilvēks cieš no pazemojumiem, tas nozīmē, ka arī viņš kādā no iepriekšējām dzīvēm (īpaši tas attiecas uz bērniem vai to vecākiem) ir pazemojis citus cilvēkus, un pazemojuma situācijas atgriežas pie viņa, lai viņš izjustu uz “savas ādas” kā jūtas cilvēks, kuru pazemo un dzēstu savu slikto karmu. Cilvēkam, kas cieš no pazemojumiem ir jāiemācās mīlēt sevi, nepieļaujot pazemojuma situācijas, ja tas ir iespējams. Ja nav iespējams izvairīties no pazemojuma situācijām, tas nozīmē, ka pienācis laiks izprast pazemības mācību – pieņemt ar izpratni situāciju, ka tas, kas tevi pazemo, nesaprot ko viņš dara, izjūtot pret šo nelaimīgo cilvēku līdzcietību, jo citus spēj pazemot tikai nelaimīgi cilvēki, kas ļoti cieš no mīlestības trūkuma. Ir nepieciešams ļoti augsts apziņas līmenis, lai iemīlētu savu ienaidnieku, bet iespējams, ka cilvēks, kas cieš no pazemojumiem patiešām ir sasniedzis ļoti augstu apziņas līmeni un pazemojumi ir tikai pēdējie dzīves pārbaudījumi, lai cilvēks pareizi nokārtojot šos dzīves eksāmenus varētu sākt pildīt Dieva uzdevumus.

Iesaku Kristīnei arī padomāt par atriebības jūtām. Atriebība ir otram slikta vēlēšana. Parasti tā rodas, ja cilvēks ir cietis no pāridarījuma viņa uztverē, jo tas kas vienam šķiet pāridarījums, patiesībā var nebūt pāridarījums. Tāpēc tā vairāk ir cietēja uztvere jeb attieksme pret notikumu.

Tautā gan pastāv teiciens: “Atriebības saldā garša”. Iespējams, ka kāds patiešām izjūt prieku brīdī, kad atriebības bulta ir trāpījusi mērķī, bet šis prieks ir ļoti neveselīgs. Līdzībās runājot, cilvēkiem patīk ēst saldumus un daži izjūt pat baudu, bet mēs zinām, ka saldumi kaitē mūsu veselībai. Tieši tas pats notiek ar cilvēkiem, kas izbauda atriebības saldo garšu. Bieži šie cilvēki saslimst ar visļaunākajām slimībām, kur medicīna ir bezspēcīga, piemēram, ļaundabīgu audzēju jeb vēzi.

Lai atbrīvotos no veselības problēmām, nepieciešams piedot un lūgt piedošanu. Ja tev ir kāds nodarījis pāri, tad nelolo atriebības jūtas, bet piedod tam, kas nesaprot, ko viņš dara. Ja tu esi kādu sāpinājis, tad lūdz piedošanu un piedod sev savu kļūdu.

Piedošana ir vienīgā atbrīvojošā enerģija, tāpēc tikai tā spēj cilvēku atbrīvot no atriebīgām domām, vārdiem un rīcības. Brīvs un laimīgs cilvēks ir tāds, kas ir brīvs no negatīvām domām. Cilvēks, kas kaļ atriebības plānus, nekad nebūs brīvs un laimīgs. Jo spēcīgāks atriebības plāns, jo vairāk valgu ap cilvēku, kas cilvēkam nekad neļaus brīvi kustēties un izjust laimes izjūtu.