Kāpēc man ir bail no rupjiem cilvēkiem? – otrais turpinājums 31.08.2019

Kāpēc man ir bail no rupjiem cilvēkiem? – raksta sākums

Kāpēc man ir bail no rupjiem cilvēkiem? – otrais turpinājums

Edgara viedoklis: Nu vispār jau arī manis paustajam ir pamatojums, kas izriet no pieredzes un faktiem (lai arī pieredze nav tikai paša gūta, tomēr tāpat izvērtēta un saskaņota ar man zināmo). Redziet man nav grūti atzīt, ka man pašlaik nav iespēju pārbaudīt tās dzīvās dabas puses, kuras nevar uztvert ar fiziskajām maņām. Taču tas man netraucē iepazīties un izvērtēt to cilvēku prasmes, pieredzi un darbus, kam tādas ir. Un, kuri ir ieguldījuši daudz laika un darba, lai iepazīstinātu citus. Es pamatojos uz tāda cilvēka sniegto informāciju, kura morālo stāja un atbildības izjūta par savas darbības sekām ir izcila. Savus apgalvojumus viņš pamato ar faktiem, ir demonstrējis savas fantastiskās spējas arī plašas auditorijas priekšā, bet par vērienīgākajiem viņa paveiktajiem darbiem, liecina fakti, ko sniedz zinātnieki un prese.

Un būtiskākais, ir tas, ka viņš paskaidro savu pasaules redzējumu samērā vienkāršā valodā, loģiskā, un pamatotā ar daudziem faktiem, tekstā teorijā, ko var pilntiesīgi saukt – teorija par visu, jo tajā ir labi izskaidrotas teju visas dzīves puses – īpaši pievēršot uzmanību sabiedrībā strīdīgajām tēmām. Viņa grāmatas ir lasījuši miljoniem cilvēku. Augstu novērtējuši daudzi cilvēki pasaulē. Tikai Latvijā tas kaut kā gājis secen. Es daudz ko varētu pastāstīt, taču jūs neielaižaties dialogā. Vislabāk, ja Jūs pati papūlētos un rūpīgi izlasītu.

Iedomājaties – visas grāmatas un citi materiāli elektroniski pieejami bez maksas. Arī par grāmatām, kuras izdod papīrā, viņš ir atteicies no autortiesībām. Sakiet, vai daudzi tā dara?

Starp citu Jums kā Skolotājai arī būtu veselīgi ieklausīties citu pamatotā viedoklī (atšķirīgajā varbūt jo būtiskāk). Jo izaugsme iet arī caur jaunu esības mozaīkas gabaliņu apzināšanos.

Var jau būt, ka Jums attiecībā uz mani saistībā ar dziļas mīlestības jušanu, kaut kādā mērā arī ir taisnība. Jo es tiecos atturēties no dziļām jūtām un spēcīgām emocijām, jo tās var atslēgt saprātu un reālu skatu uz dzīvi (cik muļķību cilvēki gan sastrādā to ietekmē). Man kā vīrietim tas ir svarīgāk.

Lasot Jūsu atbildes, bieži var atrast labu situācijas analīzi – tai par pamatu laikam kalpo psiholoģijas zināšanas, kuras pie jums apgūst jūsu sekotājas. Es arī dažkārt izmantotu tos pašus vārdus, tikai lietu sapratni jau ieliktu citu.

Iemesls tam, ka uzsāku šo dialogu ir vienkāršs – Jūs sevi definējat kā domātāju un uzskatāt, ka savai izglītojošajai darbībai varat piešķirt Sokrāta tautskolas nosaukumu, tādējādi piešķirot sev kvalitātes zīmi. Tas nozīmē, ka Jums vajadzētu būt ieinteresētai izziņā un dialogā, lai sasniegtu pati un saviem sekotājiem sniegtu pēc iespējas pilnvērtīgāku pasaules uztveri.

Taču es redzu, ka Jūs, cita starpā, pasniedzat savu kristīgās ticības paveidu ar patapinātiem un jaunizveidotiem rituāliem. Un mīlat plaši lietot Dieva vārdu, lai piešķirtu svaru savam sakāmajam vai, lai piesegtu savu nezināšanu. Nezināšanu var labot un ir saprotami, taču ar negribēšanu izzināt ir daudz bēdīgāk.

Redziet, Dieva vārds jau izsenis kalpo reliģijā kā universāls līdzeklis, lai aizstātu visu nezināmo un neizprasto, un tomēr palīdzētu tikko sākušam attīstību saprātam ieturēt kursu uz izaugsmi, jo savas mazattīstības dēļ var viegli padoties degradācijai. Kā arī kalpo kā jauka, silta un mīļa micīte, kuru uzmaucot galvā dzīve šķiet cerīgāka, drošāka un mierinājums grūtākiem brīžiem un arī atļauj atdot atbildību par savu dzīvi kādam citam…
Nu lūk šādu jauku micīti, manuprāt, Jūs nēsājat pati un piedāvājat savām sekotājām. Un viņas to arī labprāt pieņem, jo ir pazīstamas un ērtas. Taču es varu droši apgalvot, ka jau diezgan lielai cilvēku daļai šī micīte ir par mazu, tikai bieži ir šaubas un neziņa ko likt vietā.

Taču, kad cilvēkam attīstoties paplašinās spējas izprast notiekošo, kļūst mazāk nezināmā un nesaprotamā, šī micīte kļūst traucējoša un ierobežojoša un ir pamats no tās atbrīvoties.

Runājot par pieminētajām Augstākajām būtnēm un Smalkajiem plāniem, man ir daudz ko pastāstīt. Kā arī daudziem cilvēkiem ir bagātīga pieredze un pētījumi šai lauciņā. Tāpēc par to esamību nav pamata šaubīties, tā ir pierādīta un apstiprināta, lai arī vēl daudz, kas nav zināms, Tomēr izturēties pret tiem ar kalpa padevību, naivumu un patērētāja attieksmi nav pareizi.

Piemēram, tajā vidē daudz kas notiek pateicoties domai – viegli pieņemt izskatu kādu iedomājies, apkārtējo vidi iekārto kā iedomājies, arī pārvietošanās notiek zibenīgi – padomā un nokļūsti pie attiecīgās būtnes vai uz vietu uz Zemes vai visumā. Saziņa notiek domformu veidā un melošana nav noslēpjama.  Savukārt dominējošās tieksmes, emocijas un pasaules uzskati ierobežos pārvietošanās un rīcības brīvību. Šī iemesla dēļ ir jābūt uzmanīgam ar domām un emocijām – vislabāk to jau apgūt fiziskās dzīves laikā.

Tādējādi ir zināmi patiesības graudi reliģijās tikai nevajag līdz ar pelavām staipīt līdzi.

Tāda lūk ir mana spēja paskatīties plašāk – varam salīdzināt. Esmu atvērts domu apmaiņai.

Man ir ko teikt un pamatot, taču es esmu ar mieru ieklausīties arī Jūsu viedoklī, jo tādējādi es varu tikt pie kāda jauna fakta ko apdomāt un  iekļaujot savā mozaīkā, bagātināties.

Elvita Rudzāte atbild: Sokrata tautskolā izglītības programmā “DOMĀTĀJS” māca dažādi pasniedzēji, ar atšķirīgu dzīves uztveri, praktizējot atšķirīgas garīgās prakses. Es esmu tikai viena no pasniedzējām, kas pauž savu redzējumu. Domātāju lekcijās mēs pārrunājam atšķirīgos viedokļus un cenšamies kopā izprast, kāpēc tie ir atšķirīgi, bet katram pašam ir brīva izvēle, kuru no viedokļiem pieņemt vai nepieņemt. Arī Sokrats nevienam neuzspieda savu viedokli, bet mēģināja izprast atšķirīgos viedokļus.

Es mācu līdzcietību pret dažādiem viedokļiem un nevienam nespiežu un pat neaicinu man sekot. Vienīgi, kur es izsaku aicinājumus, ir kopā paveikt kādus labus darbus, bet labus darbus kopā var paveikt arī atšķirīgi domājoši cilvēki.

Sokrats daudz runāja par tikumības jautājumiem. Es priecājos, ka Sokrata tautskola šo darbu turpina Latvijā. Esam daudz izdarījuši tikumiskās audzināšanas jautājumā, bet daudz vēl darāmā (vairāk lasīt šeit).

Es neesmu kristiete un nemācu kristietību, bet tanī pašā laikā es mācos no kristiešu Svētajiem, kas savas zināšanas un pieredzi ir aprakstījuši grāmatās, kur dažām grāmatām jau ir vairāk kā 500 gadi. Atcerēsimies, ka viss, kas pārdzīvo laiku, ir vērtība. Kristieši lieto vārdu “Dievs”. Arī Gudrības Vārda Mācība un Dzīvās Ētikas Mācība lieto vārdu “Dievs”, kā arī citi Skolotāji lieto vārdu “Dievs”. Tomēr ne visi To vienādi saprot. Dievu neviens nevar izzināt – ne filozofijas virzieni, ne psiholoģijas virzieni, ne reliģijas, ne ezoterika. Nav iemiesojumā cilvēka, kam būtu tik augsts apziņas līmenis, lai izprastu Dievu. Es neesmu atradusi labāku vārdu, lai aizvieto vārdu “Dievs”, piemēram, To varētu aizvietot ar vārdiem “Augstākais Saprāts”, bet ne jau man ir jāizdomā kāds jēdziens. Es pieņemu jēdzienus, kuri sabiedrībā ir iesakņojušies jau vairākus tūkstošu gadu. Arī latviešu tautas dziesmās Dieviņa vārds tiek piesaukts.

Es neuztvēru Edgara domu par micīti, kuru es un mani sekotāji nēsā. Man nav iebildumu pret vārdu “micīte”, jo es patiešām balstos uz zināšanām un savu pieredzi, kuru varētu saukt par micīti. Es skaidroju dzīvi caur mācībām un Dievišķajiem likumiem, kurus esmu apguvusi no Lielo Skolotāju dotajām mācībām. Es mācu cilvēkiem raudzīties uz dzīvi plašāk, bet Edgaram šķiet, ka es ļoti skatījumu ierobežoju. Ir jautājumi, kur es patiešām esmu ierobežojoša, piemēram, mani neviens nepārliecinās par abortiem. Es abortus uzskatu par slepkavību un spēju pamatot savu viedokli. Tāpat es spēju pamatot viedokli, kāpēc nevajadzētu uzsākt intīmas attiecības pirms partneri ir nolēmuši veidot ģimeni, uzņemoties vienam par otru atbildību, vai kāpēc nepieciešams reģistrēt attiecības un citi jautājumi, kur sabiedrībai ir atšķirīgs viedoklis. Es par kristietības kļūdu uzskatu tieši to, ka viņi aizliegumus neizskaidro. Ja viņi tos izskaidrotu, tad tos nevarētu saukt par dogmām.

Es apzinos, ka arī mans skatījums nav pilnīgs, jo esmu tikai ceļā pie Dieva. Daudz atklāsmju vēl būs priekšā šajā un nākamajās dzīvēs un es priecāšos, ja man būs iespēja ar tām dalīties.

Es uzticos savai sirdij. Līdz šim tā nav mani pievīlusi, bet ir tikai glābusi. Diemžēl mana sirds neaicina iepazīt mācību, kuru Edgars apgūst, tieši otrādi  – brīdina par briesmām. Man bija iespēja nedaudz ar Edgaru aprunāties, jo viņš bija ieradies uz manu nodarbību, lai iepazīstinātu ar viņa izvēlēto ceļu. Tas, ko es dzirdēju, bija pietiekami, lai es saprastu, ka tas nav mans ceļš. Es neaizliedzu Edgaram iet viņa izvēlēto ceļu un neaicinu sekot manam izvēlētajam ceļam. Tā ir viņa brīva izvēle par ko viņš uzņemas atbildību tieši tāpat kā es uzņemos atbildību par savu izvēlēto ceļu.