Krists jautā: Esmu dzirdējis, ka ļoti svarīgi dzīvē ir sakārtot attiecības ar māti. Diemžēl man tas neizdodas. Sanāca, ka pēc šķiršanās no sievas, atgriezos dzīvot pie mātes. Ja vēl pirmie mēneši bija ciešami, tad turpmāk palika sliktāk, konflikti izveidojās bieži un par sīkumiem. Es nespēju pieņemt viņas dzīves uzskatus. Pēc aiziešanas pensijā ar viņu kļuva vēl sliktāk. Jo netiek nodarbināta, diena paiet sēžot pie televizora un skatoties lētus seriālus un šovus, klačojoties ar draudzenēm pa telefonu. Attīstība nenotiek, garīgā attīstība nekad nav interesējusi.
Kad bērns ir pie manis, tad pastāvīgi plijās virsū ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem, kuri nebeidzas un katru dienu atkārtojas. Mēdz jaukties iekšā, kad mums ar bērnu ir skaidrošanās, kāpēc nemācās un pavada laiku telefonā. Uzskata, ka veselība ir meklējama tikai pie ārsta un tabletēs. Ka slimība ir uzbrukusi no malas nevis domu rezultāts. Gadiem jau staigā pie ārstiem no viena pie otra un neviens viņai nevar palīdzēt. Dzer tikai kaudzēm tabletes un ir šis riņķa dancis pie ārstiem. Jāģērbjas jo siltāk jo labāk un istabu vēdināt nav ieteicams, lai tik nesaslimtu. Jūtu, ka pamazām paliek uz vecumu dumjāka.
Nu skumji, gribētos cilvēcīgākas attiecības ar viņu, bet šī atšķirība dzīves uzskatos un apziņas līmenī dara savu. Domās es viņai esmu piedevis savstarpējos strīdus, apzinos ka dažkārt pats esmu neiecietīgs un man dažas lietas ļoti kaitina. Taču es spēju piedot un saskatīt arī savu vainu, viņa nemāk piedot un nekad ne pie kā nav vainīga. Cik atceros mūžīgais upuris, tikai citi vainīgi viņas bēdās un problēmās.
Neredzu iespēju uzlabot attiecības, lai man piedod Dievs. Jo kā tās var uzlabot, ja otra puse dzīvo savā realitātē ka būt par upuri ir ok. Mēdz aprunāt mani aiz muguras. Kaut gan, ja palīdzību prasītu nekad neatteiktu. Vai var būt, ka mana grūtā dzīve skaidrojama ar to, ka nespēju izveidot harmoniskas attiecības ar savas dzimtas sievietēm?
Elvita Rudzāte atbild: Kristam noteikti viena no neapgūtām mācībām ir attiecību veidošana ar sievietēm, bet ne jau tāpēc viņam ir grūta dzīve. Dzīve nav un nedrīkst būt viegla nevienam cilvēkam, jo citādi nenotiek cilvēka attīstība – cilvēks garīgi un profesionāli attīstās pārvarot grūtības.
Kristam ir jāmācās mīlēt sava māte un bērna māte bez nosacījumiem. Kristam ir jāmācās novērtēt māte, jo viņš redz tikai slikto, bet negrib redzēt mātes labo. Tas pats attiecas uz bērna māti.
Krista māte ir devusi iespēju Kristam piedzimt un augt garā, bet Krists šo iespēju pietiekami augstu nenovērtē. Ja viņš zinātu, cik daudz garu gaida rindā uz iemiesošanās iespēju, uzskatot Kristu un visus citus cilvēkus, kas ir iemiesojumā, par izredzētajiem, ka viņi var būt šajā brīdī iemiesojumā, tad Krists pavisam citādi raudzītos uz savu dzīvi.
Ne velti visos svētajos rakstos ir minēts, ka vecāki ir jāgodā un tie, kas to nedara, piedzīvo ciešanas.
Kristam ir jāpārstāj nosodīt sava māte par kļūdām, kuras viņa pieļauj un jālūdz piedošana gan mātei, gan Dievam par nosodīšanu. Svarīgi, lai Krists neatkārto mātes kļūdas un lai patiešām iemācās veidot harmoniskas attiecības ar sievietēm.
Krists spēs izveidot harmoniskas attiecības ar sievieti, ja negaidīs no sievietes to, ko viņa nespēj dot, bet priecāsies par to, ko viņa dod. Pats svarīgākais nemēģināt otru cilvēku pāraudzināt, bet pieņemt viņu tādu kāds viņš ir, mīlot bez nosacījumiem. Tiem, kas ir iemācījušies mīlēt bez nosacījumiem, attiecības ir harmoniskas ar visiem cilvēkiem.
sending...
