Kāpēc man ir liekais svars? 13.07.2018

Elina jautā: Man lielāko daļu dzīves ir bijis liekais svars. Skolas laikā tiku apsmieta, vecāki vienmēr mani nosodīja, neļāva ēst to ko brāļiem. Taču atskatoties uz bildēm esmu bijusi skaista un nebūt ne ar lieko svaru. Taču tagad pēc otrā bērniņa, svars tiešām ir liels, pēc pirmā bija tas pats taču tagad ir daudz trakāk, visu laiku ir apetīte un vēlme ko
aizpildīt ar ēdienu, pati nesaprotu, nespēju saprast, kāpēc tas tā ir. Kad jūtos slikti, gribu ko saldu un pilnīgi jūku prāta.

Mana īpašumā ir arī Ķermeņa filosofijas grāmata taču neatradu lieko svaru. Pati vairs nespēju, tas ietekmē manu dzīves kvalitāti, un paliek apgrūtinoši izdarīt vienkāršas lietas. nespēju atrast problēmas sakni, no kā tas notiek. Lūdzu kādu pavedienu, lai varētu pastrādāt ar sevi un izmainīt ko savā dzīvē.

Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks pārmēru daudz ēd, tas liecina, ka viņā ir uzkrājušies daudzi stresi, kurus nepieciešams pabarot. Pārmērīga ēšana var rasties arī no alkatības un neapmierinātām vēlmēm. Ja cilvēks dzen sevi, lai tikai apmierinātu kārtējo vēlmi, tad viņam ir nepieciešama enerģija, bet enerģiju mums dod pārtikas produkti. Jo vairāk cilvēkam ir vēlmes, jo vairāk viņam nepieciešama enerģija.

Liekais svars rodas no aizsardzības dusmām. Atkarībā no tā, kāda mācība nav izprasta, tur arī krājās liekais svars. Korpulence ir pašaizsardzība, kuras uzdevums ir maksimāli tālu turēt tos, kas sagādā skumjas. Jo vairāk neapmierinātības ir resna cilvēka apkārtējā vidē, jo apaļāks viņš kļūst un gluži kā magnēts uzņem sevī čīkstuļu skumjas.

Jo lielāka cilvēka iekšējā bezpalīdzība, jo viņš ārēji apjomīgāks. Bezpalīdzība pieaug tāpēc, ka palielinās vēlēšanās visiem darīt labu, bet, tā kā citi tālab laimīgi nekļūst, bezpalīdzība palielinās, jo cilvēks nespēj neko mainīt.

Dusmas padara cilvēku resnu, jo tās uzkrājas taukaudos.

Parasti korpulenti cilvēki ir labsirdīgi, jo savas dusmas viņi cenšas nevienam neizrādīt. Resni cilvēki ir tipiski labdari, jo viņu ļaunums nav vis vērsts pret cilvēkiem, bet pret dzīvi, tās kārtību un šķēršļiem dzīves gaitā. Viņus tracina muļķība, bezjēdzība, izšķērdība, slinkums, dzīves dārdzība, tekoši ūdens krāni, dabas piesārņošana, politiķu patvaļa, ekonomikas lejupslīde, pašu plānais maciņš, utt.

Kam resns kļuvis viduklis, tā taukaudos iemitinājies aizvainojums un vainas izjūta. Jo vairāk šausta citus, pats baidīdamies izrādīties vainīgs, un krāj šīs dusmas sevī, jo resnāks kļūst viduklis.

Jostas vieta atbilst tagadnei, šim brīdim. Kas nav atbrīvojies no vakardienas nepatikšanām, tam ceļš pretī nākotnei ir cīniņš, un viduklis ir resns.

Ja aptaukojas gurni, tas liecina, ka cilvēks sevi uzskata par vienīgo, kas spēj materiāli nodrošināt ģimeni un tajā pašā laikā dusmojas, ka viņam tas ir jādara.

Ēdiens simbolizē plānu. Ēdiena sagremošanas process simbolizē plāna īstenošanās procesu. Ja cilvēks paēd, bet viņam pēc tam gribas vēl ēst, tas liecina, ka cilvēks it kā baidās, ka viņam pietrūks ēdiena, tāpēc jāpaēd vēl. Simboliski cilvēks īsteno plānu, bet viņā ir bailes, ka nav visu izdarījis gana labi, tāpēc jādara vēl papildus darbi. Patiesībā šie papildus darbi nav nepieciešami, cilvēks tos dara tikai aiz bailēm.

Piemēram, cilvēks ir izmazgājis telpu un varētu doties projām, bet viņā ir bailes, ka kāds sāks viņa darbu kritizēt, un sāk mazgāt logus, kaut arī tie vakar tika mazgāti. Cilvēks to dara nevis tāpēc, ka logi ir netīri, bet tāpēc, ka bail saņemt aizrādījumu par netīru telpu un paniskās bailēs meklē, ko vēl telpā nomazgāt.

Pamatā Elinas problēma ir bailes, kuras tiek pabarotas ar ēdienu. Bailes ir Elinas skolotājs, kuras nāk kaut ko mācīt, tāpēc nepieciešams izprast to sniegto mācību. Ja Elina nespēj izprast neapgūto mācību saviem spēkiem, tad iesaku apmeklēt kādu no Sokrata tautskolas atbalsta grupām.