Sanita jautā: Jau 24 gadus ir migrēnas lēkmes, esmu daudz maz sapratusi no kā man viņa sākas, bet ir reizes, kad nesaprotu, it kā iemesla nekāda. Ir arī meitai.
Elvita Rudzāte atbild: Galva simbolizē tēvu. Apskatot katru orgānu kā veselumu, tas noteikti sastāv no sievišķās un vīrišķās puses. Galvas vīrišķā daļa ir galvaskauss, bet sievišķā – smadzenes.
Tam, kurš vēlas būt gudrs jeb cilvēks „ar galvu”, slimības sakrājas galvā. Tam, kurš vēlas ar savu galvu jeb prātu tikt uz augšu, piemēram, gūt lielus sasniegumus karjerā, saslimst galva vai smadzenes.
Atbildīgums ir galvas stress. Būtībā tā ir vainas izjūta. Tas nozīmē: ja cilvēks ir pārmēru atbildīgs un, viņaprāt, ar kaut ko netiek galā, tad galvā uzkrājas stress, kas rodas no vainas izjūtas par to, ka cilvēks netiek galā ar saviem pienākumiem.
Galvas problēmas vienmēr ir saistītas ar lepnību. Viss sākas ar bailēm „mani nemīl”, no domas, ka cilvēks nevienam nav vajadzīgs, ka viņam jābūt labākam, un tad rodas vēlme kļūt labākam, kas arī ir lepnība. Kamēr mums ir vēlme būt labākiem, tikmēr tā ir lepnība. Kad jūtamies kā labākie, tad tas jau ir egoisms.
Galvas smadzenes iznīcina stress “ilūzijas”, kad cilvēkam patīk dzīvot savos sapņos, pieņemot tos par realitāti.
Gaidas + cerība + sapnis + neapmierinātība = galvas sāpes, kuras izsauc sasprindzinājums. Galvas sāpes rodas, ja cilvēks ir neapmierināts, ka neīstenojas viņa gaidas, cerības un sapņi, kas rada viņā iekšēju sasprindzinājumu. Galvassāpes rodas no dusmām, ka cilvēku nemīl, neievēro. Tās ir dusmas, ka nekas nav tā, kā cilvēks gribētu.
Ja ir galvassāpes, pamostoties no rīta, tas nozīmē, ka cilvēkā ir aizvainojums, ka viņu neciena un nenovērtē, piemēram, bērns viņu neciena un nenovērtē. Tās ir dusmas, ka bērns viņu nemīl, neciena, nerēķinās ar viņu, neuzticas un neatveras viņam.
Galvas sāpes bērnam nozīmē, ka bērns neprot atrisināt vecāku domstarpības. Gan māte, gan tēvs viņu regulāri izmanto kā vairogu savstarpējo uzbrukumu atvairīšanai, bet viņam ir dārgs gan tēvs, gan māte. Bērna jūtu un domu pasaule tiek iznīcināta.
Gaidas + cerība + sapnis + ilgas + neapmierinātība = migrēna. Migrēna rodas, ja cilvēks ir neapmierināts par to, ka neīstenojas viņa gaidas, cerības, sapņi, un ļoti ilgojas, lai tie īstenotos. Baiļu izdzīšana un saspiešana jeb, citiem vārdiem sakot, baiļu noliegšana pieauguša cilvēka galvā izraisa galvaskausa iekšēja spiediena paaugstināšanos. Atbilstīgi spiediena pieauguma pakāpei un ātrumam rodas dažādas slimības. Nemitīgas smagas, spiedīgas sajūtas galvā var pāraugt galvassāpēs, bet tās savukārt – migrēnā.
Migrēna ir slimība ar ļoti spēcīgām galvassāpēm, kas kulminē ar vemšanu, bet pēc tam uz laiku norimst. Smalkajā plānā skumjas krājas līdz kritiskajai robežai, kas fiziskajā līmenī izraisa smadzeņu pietūkumu. Smadzeņu šķidruma plūsmu bloķē bailes „mani nemīl”, un tādēļ nomāktības bailes pāraug dusmās – mani nemīl, nežēlo, ar mani nerēķinās, manī neklausās utt.
Kad savaldība iegūst dzīvībai bīstamus mērogus, cilvēkā mostas vēlēšanās ar dzīvi cīnīties, tas ir, mostas nomāktās agresīvās dusmas uz dzīvi, un tajā brīdī sākas vemšana. Vemšana ir riebums pret pasauli un nākotni, vēlēšanās atgriezt vecos labos laikus. Spēcīgs fizisks satricinājums, ko izraisa vemšanas reflekss, izstaipa no sasprindzinājuma deformēto kaulu, radot iespēju kakla skrimšļiem sakārtoties vajadzīgajā stāvoklī. Kad kakla skrimšļi atgriežas savās vietās, kakla enerģētiskie kanāli atveras, un ķermenis gūst iespēju caur aknām izvadīt uzkrātos sārņus.
Ja Sanita no apraksta tomēr neizprot savas migrēnas cēloņus, tad iesaku viņai piedalīties Sokrata tautskolas atbalsta grupā “Dzīves analīzes un neapgūto mācību stundu noteikšanas prakse” (informāciju skatīt un pieteikties šeit) un/vai piedalīties Dvēseles miers sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena” (informāciju skatīt un pieteikties šeit).
sending...
