Una jautā: Paldies par Jūsu darbu, ko darāt! Ir bijušas vairākas dzīves un veselības problēmas, kuras esmu šeit izpratusi un ar Jūsu palīdzību spējusi atrisināt! Šobrīd mans jautājums…paradontoze! Kādā virzienā ar sevi vairāk strādāt, lai es varētu veiksmīgi atvadīties no šīs diagnozes?
Elvita Rudzāte atbild: Paradontoze ir zobus ietverošo audu atslābšana, kuras dēļ zobi mutē ir sākuši ļodzīties. Ja cilvēks pastāvīgi domā par atmaksu gribošu cilvēku, kurš plāno atriebību, un vēlētos kaut ko izdarīt, kaut vai otram ieskaidrot, ka to nedrīkst, ja izmisuma brīdī viņam rodas vēlme nodarīt otram kaut ko sliktu, lai viņš saprastu, cik daudz slikta viņš nodara citiem, viņa smaganas asiņo pastāvīgi – reizēm vairāk, reizēm mazāk. Tam, kurš ļoti vēlas otram sadot pa zobiem, bet vēlēšanās būt inteliģentam cilvēkam spiež sevi padarīt nejūtīgu jeb vienaldzīgu, jeb sausu, smaganas sāk žūt jeb kļūst vaļīgas. Šādi rodas parodontoze. Parodontozes slimnieks var būt skops vārdos, bet no viņa vārdiem baidās, jo viņa, vienalga, cik pieklājīgi teiktajā ir apvainojums, vērtējums, pārmetums, neapmierinātība, cietēja sarūgtinājums. Viena īpatnība, kas nosaka parodontozi jau agrā jaunībā, ir vienaldzība. Mazvērtības kompleksos dzīvojoša cilvēka lepnība grauž pati sevi tik ilgi, kamēr zobi izkrīt no mutes.
Kas vēlas cilvēkus nežēlīgi pazemot, tas tiek pie paradontozes – zobu sakņu iekaisuma, kā dēļ zobi var pat izkrist, lai cilvēki vairs nevarētu izmantot muti par cīņas ieroci.
Piemēram, man ir zināms gadījums, kur sieviete zaudēja darbu un bija par to ļoti apvainojusies uz darba devēju. Viņa vēlējās savam bijušajam darba devējam atriebties, pierādot viņam, cik labu darbinieku viņš ir atlaidis. Viņa izveidoja savu firmu un tā patiešām veiksmīgi attīstījās, bet darba devēja bizness sāka “klibot”. Sieviete priecājās, ka viņai veicās, bet bijušajam darba devējam neveicās biznesā, bet tas vēl nebija viss, viņa domās praktizēja atriebību darba devējam par pāridarījumu, domās to pazemojot un iznīcinot (tā viņai bija mācījis viltus skolotājs, kurš uzskata, ka cilvēks savā būtībā nevar piedot). Tas viss beidzās ar paradontozi smagā formā, smaganu strutošanu un zobu zaudēšanu.
Tātad galvenais Unai ir jāpadomā par atriebību un pazemošanu. Vai viņa dusmojas uz kādu, kas pazemo vai atriebjas citiem, vai viņa pati kaļ atriebības plānus savā galvā, iztēlojoties pazemojošas situācijas. Kad ir apzinājusies problēmas cēloni, tad tālāk ir jāstrādā ar piedošanu.