Kāpēc man ir smaga toksikoze grūtniecības laikā? 14.08.2025

Agnese jautā: Liels paldies, ka darāt tik brīnumainu darbu.

No sirds esmu pateicīga, patiesi daudz tas ir palīdzējis izprast sevi.

Šoreiz griežos pie jums ar jautājumu, kas saistīts ar bērniņa nākšanu pasaulē. Esmu pirmajā trimestrī un vēlos mazajam palīdzēt kā arī sev saprast ko darīt. Toksikoze ir diezgan liela, katru vakaru paliek pavisam slikti, kā arī krata drebuļi un pilnīgs bezspēks. Ārstiem bažas par varbūtēju pataloģiju, grūtniecības pārtraukšanos, dzeltenuma maisa biezuma dēļ, kas ir tikai mm virs normas. Iespējams arī zemu placenta. Bet konkrētas problēmas neredz, bērniņš aug un attīstās, sirsniņa pukst, hcg arī labs. Vēlos laicīgi, ko darīt pirms kāds ir uzstādījis konkrētas diagnozes vai problēmas un ir iespēja mainīt sevi, savu attieksmi un situāciju. Ar vīru ir jau trīs bērni.

Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā grūtniecībā placentas piestiprināšanās vieta rāda, no kā bērns pirmām kārtām pārtiek. Ja placenta piestiprinājusies dzemdes priekšējai sieniņai, tad bērns pārtiek no mātes jūtu spēka. Ja placenta piestiprinājusies dzemdes aizmugurējai sieniņai, tad mātei spēcīgāk attīstīts gribasspēks. Bet, ja māte bērnu audzināšanā par galveno nosacījumu uzskata pārticību, kuras vārdā viņa ar vīru raujas dienu un nakti, neiedomājoties par bērnu dvēseles vajadzībām, placenta piestiprinās dzemdes lejasdaļā un, bērnam nākot pasaulē, vajadzēs taisīt ķeizargriezienu, citādi var nomirt gan māte, gan bērns. Mainot domāšanu, māte var izmainīt augļa atrašanās stāvokli.

Toksikoze grūtniecības laikā nozīmē, ka mātei ir bailes no nākotnes. Veco labo laiku apraudāšana un vēlēšanās, lai tie atgrieztos, protests pret kaut ko, nevēlēšanās iet uz priekšu – tas viss slēpj bailes no nākotnes, kas izraisa kuņģa spazmas. Grūtniecības gadījumā šīs bailes ir vairāk zemapziņā, jo cilvēks apzināti ir vēlējies bērnu un citu nākotni, tomēr bažas par to kā būs, vai bērniņš būs vesels, vai varēs atrast laiku arī savam hobijam utt. tas viss rada šīs neapzinātās bailes no nākotnes.

Enerģijas izsīkums liecina, ka mātei par kaut ko ir vainas izjūta. Varbūt par savām sliktajām domām? Varbūt, ka grūtniecības laikā nespēj pilnvērtīgi pildīt sievas pienākumus?

Iesaku Agnesei strādāt ar savām bailēm no nākotnes, apzinoties, ka mēs visi esam nākuši iemiesojumā, lai augtu garā, bet tas ir iespējams tikai pārvarot grūtības. Tāpēc nevajag baidīties no nākotnes, bet ar pazemību pieņemt to, kas nāk pretī.

Iesaku Agnesei katru dienu skaitīt kādu no lūgšanām, kura sirdij ir tuvāka, veltot Dievišķo enerģiju savam bērniņam un lūdzot par savu bērniņu Dievam. Tomēr svarīgi Dievam neizvirzīt nekādas prasības, bet atstāt visu Viņa ziņā, jo tikai Viņš zina, kas ir labākais bērniņam un viņa ģimenei. Mēdz būt gadījumi, kad Dievs redz, ka māmiņa savas kļūdas ir apzinājusies un  paņem bērniņu pie Sevis un tas var būt labākais gan bērniņam, gan ģimenei. Tāpēc viss ir jāatstāj tikai un vienīgi Dieva ziņā, veltot Dievišķo enerģiju Dievam.