Kāpēc man ir spēcīgs mātišķs instinkts? 24.08.2020
Evelīna jautā: Esmu gados jauna sieviete un man pašlaik nav bērnu, bet es vienmēr esmu izjutusi mātišķo instinktu, vismaz man liekas, ka tādu jūtu. Šo instinktu jūtu jau kopš sevi atceros, bet to sāku apzināties ap 15 gadu vecumu. Arī draugi un tuvinieki to ir atzinuši. Tas izpaužas kā vēlme rūpēties, dalīties mīlestībā, uztraukties par tuvu cilvēku, būt saprātīgai, ģimeniskai, dažbrīd esmu savam vecumam pat pārāk nopietna. Kā arī mani nekad nav šķebinājusi doma par bērniem, kā citiem maniem vienaudžiem. Es pat vēlētos bērnu, bet sabiedrības spiediena dēļ saprotu, ka esmu jauna, lai arī jau pilngadīga un man ir stabilas attiecības, tomēr zinu, ka vēl nespēju nodrošināt bērnu materiāli.
Ikdienā mani šis instinkts netraucē, bet pienāk daži brīži, kad nesaprotu, kāpēc ar mani tā notiek, kāpēc es labprātāk piektdienas vakarā kārtoju māju, kamēr vienaudži izklaidējas. Kāda varētu būt mana mācība?
Kā arī es apzinos, ka bērns ir Dieva dāvana un tas pašlaik arī nav tas, uz ko ieciklējos un zinu, ka man nav jāsalīdzina sevi ar citiem, bet citādi nespēju izskaidrot, ka man nav aktuāla parastā jauniešu dzīve un tā tas ir bijis gadu no gada.
Elvita Rudzāte atbild: Nesaprotu, kas tieši Evelīnu satrauc? Ja cilvēkam ir attīstīts mātišķs instinkts, tad tas tikai nozīmē, ka Evelīnai ļoti labi padotos profesijas, kur šāds mātišķs instinkts īpaši vajadzīgs. Piemēram, ikvienā darbā ar bērniem – bērnudārzā, skolā, krīzes centros, bērnu namos, interešu pulciņos, slimnīcā, poliklīnikā, kā arī darbā ar pieaugušajiem, kuriem nepieciešama palīdzība – aprūpes iestādēs, medicīnas iestādēs u.c. Sirdsapziņas skolā es jau redzu pavisam mazu meitenīti, kurai arī ir šāds talants un tas būtu brīnišķīgi, ja viņa šo talantu attīstītu tālāk un pieaugot palīdzētu cilvēkiem. Iesaku arī Evelīnai padomāt par iespēju strādāt vietā, kur nepieciešams kādam palīdzēt.
Kad cilvēks savā profesionālā izvēlē ir it kā novirzījies no savas misijas, tad viņš iekšēji jūt nepieciešamību kaut kādā veidā atgriezties pie tā, kas ir viņa uzdevums. Iespējams, Evelīna arī izjūt aicinājumu sākt mācīties vai strādāt jomā, kur cilvēkiem ļoti nepieciešama palīdzība, ko var veikt tikai ar mīlestību.
Tas, ka Evelīna nevēlas laiku pavadīt izklaidēs ar jauniešiem nevis ir slikti, bet labi, jo viņa jau ir nobriedusi, lai veiktu nopietnākus uzdevumus un netērētu savu enerģiju nelietderīgi. Mūsdienu jaunatnes liela daļa ne tikai nelietderīgi tērē savu enerģiju, bet arī degradējas, lietojot atkarību veicinošas vielas, klausoties zemu vibrāciju mūziku utt. Ja cilvēkam ir augstākas vibrācijas par citiem cilvēkiem, tad viņš meklē sev līdzīgos un vēlas atrasties vidē, kur vibrācijas atbilst viņa vibrācijām. Tieši tas pats attiecas uz cilvēkiem, kam ir zemas vibrācijas – viņi slikti jūtas vidē, kur ir augstas vibrācijas un meklē savām vibrācijām piemērotu vidi.
Evelīnas neapgūtā mācība ir salīdzināšana un sevis noniecināšana. Viņa it kā mīl citus, bet par sevi aizmirsusi. Pienācis laiks atgriezties pašai pie savas būtības un iemācīties mīlēt sevi tā, lai spētu šo mīlestību sniegt arī citiem jeb citiem vārdiem sakot, nekļūt par egoisti, bet kļūt par mīlestības un gaismas nesēju.
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties sevis dziedināšanas programmā “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti, reizi nedēļā, svētdienās, no 2024.g. no 8. septembris līdz 20. oktobris, plkst.19.00-21.00. Vislabākais palīgs cilvēkam ir cilvēks pats sev. Ikdienā strādājot ar Lasīt vairāk …
Sociālais uzņēmums “DVĒSELES MIERS” aicina piedalīties onkoloģiskos slimniekus (pieaugušos) psihosociālās rehabilitācijas programmas “Per aspera ad astra” septiņu nodarbību ciklā “IESPĒJU UN RESURSU MEKLĒŠANA”, 12.09.2024.- 24.10.2024. “Per aspera ad astra” tulkojumā no latīņu valodas – “Caur ērkšķiem Lasīt vairāk …