Ginta jautā: Vēlos izprast, kāpēc man nav sirds draugu. Saprotu, ka šī laikam ir mana karmiskā sfēra, jo dzīvē ir veicies gan ar vīru, gan bērniem, esmu materiāli nodrošināta, veselība ir stipra, tomēr draugu man nav.
Bija divas draudzenes no skolas laikiem, bet pēc vidusskolas pabeigšanas aizgājām katra uz savu pusi, vēl uzturējām attiecības, tomēr jutu, ka katra ejam pavisam atšķirīgu ceļu. Uzskati kā dzīvot un risināt radušās problēmas ir diametrāli pretēji un tāpēc liekas, ka esam attālinājušās. Ir sajūta, ka viņas mani uzskata par ‘pareizo’ meiteni. Jo dzīvē viss ir sakārtots, viss notiek pareizā secībā. Līdz ar to ar mani ir garlaicīgi, jo tiešām esmu laimīga, ka dzīvē nenotiek nekādas vētras salīdzinoši kā draudzenēm, kuras šķirās, maina vīriešus, liek implantus, rit tiesu darbi par bērnu aizbildniecību un tādā garā.
Es pieņēmu viņu pieredzi un centos komunicēt un palīdzēt, bet nav atdeves no otras puses. Man viss ir mierīgi, ir labs vīrs, divi bērni, izglītība, jau 25 gados ir sapņu māja, un visi esam veseli un pēdējos 3 gadu laikā es neesmu
slimojusi, kā arī bērni ir veseli. Ir sajūta, ka tas liek novērsties no manis, jo man viss ir sakārtots. Ir vēlēšanās ar šo prieku dalīties ar savām draudzenēm, bet tādu nav.
Vīrs mani laiž izklaidēties un pavadīt laiku ārpus mājas pienākumiem, bet man nav ar ko. Parasti dodos viena. Es jūtos labi viena, tomēr ir reizes, kad gribas kādu dvēseļu radinieku, ar kuru justies brīvi un pavadīt laiku. Kā atrisināt šo sfēru, lai iegūtu jaunus draugus, ar kuriem saskan dzīves redzējums? Ko tas vēsta par mani?
Elvita Rudzāte atbild: Ja kāds cilvēks tev ir vai kādreiz ir bijis draugs, tas liecina, ka esat tikušies arī iepriekšējās dzīvēs jeb citiem vārdiem sakot, jūsu gari ir bijuši tuvi. Ja šajā dzīvē attiecības izjūk, jo atšķiras dzīves uzskati, tad tas tikai liecina, ka katrs gars ir izvēlējies iet atšķirīgu ceļu un tāpēc satikšanās nenotiek, kas laicīgā dzīvē nozīmē – nav vēlēšanās komunicēt. Tas gan nenozīmē, ka tavs izvēlētais ceļš ir pareizāks, jo mācīties var arī caur ciešanām, un dažkārt tie, kas izvēlas ciešanu ceļu, brīdī, kad ciešanas pārsniegušas kritisko robežu, sāk iet uz priekšu “aulēkšiem”, atgriežoties uz mācību ceļa un pat apsteidzot tevi.
Cilvēks, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, satiek līdzīgi domājošus cilvēkus un var izveidoties draudzība. Piemēram, man ir bijusi iespēja redzēt kā Sokrata tautskolā izveidojas draudzīgas attiecības starp cilvēkiem, kas apmeklē izglītības programmu “DOMĀTĀJS”, tāpat arī citās grupās, kuras sanāk kopā regulāri, sāk pamazām veidoties starp dalībniekiem draudzīgas jūtas, bet ir redzami arī cilvēki, kas turas savrup. Tas nav saistīts ar to, ka viņi nebūtu līdzīgi domājoši, bet vairāk ar stresiem un slikto pagātnes pieredzi, kas traucē veidot attiecības. Tāpēc vispirms Gintai ir jāatbrīvo no sevis bailes “mani nemīl” un jāpiedod tiem, kas pagātnē ir sāpinājuši.
Ja tev nav neviena drauga, tas liecina, ka neesi atradis to organizāciju vai vietu, kur varētu satikt līdzīgi domājošos. Daudzi izveido draudzīgas attiecības studiju laikā augstskolā, citi darba vidē vai hobiju vidē. Iespēju ir ārkārtīgi daudz, bet ja tu neizmanto nevienu no iespējām un tev tas rūp, tas liecina, ka patiešām problēma ir tevī.
Agrāk man bija nepieciešamība regulāri komunicēt ar draugiem un paziņām. Man to bija ļoti daudz, bet tagad es biežāk komunicēju ar tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā eju garīgās attīstības ceļu un retāk ar senajiem draugiem, jo viņi ir izvēlējušies iet citu ceļu nekā es. Tas nav ne labi, ne slikti. Tā vienkārši notiek, ka mēs vairāk esam kopā ar tiem, ar kuriem esam uz “viena viļņa”.
No Gintas vēstules es nesapratu vai viņa iet apzinātu garīgās attīstības ceļu vai nē, bet tā kā viņa lasa portālu Domātājs.lv, tad viņai ir iespēja paskatīties uz dzīvi no garīgās puses. Iesaku Gintai piedalīties kādā no Sokrata tautskolas pasākumiem vai citu organizāciju organizētiem pasākumiem, kur viņa varētu sastapt līdzīgi domājošos. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz izveidosies draudzība, bet tā būs iespēja būt kopā ar līdzīgi domājošiem.