Man blakus acīm (deniņu daļā), pa ieloku, veidojas tādi nedaudz tumšāki/dzeltenāki plankumi (āda nav izcēlusies uz āru vai uzpampusi, vienkārši āda tāda savādākā krāsā). Kreisajā pusē ļoti izteikti (pa loku, no uzacīm, līdz zem acīm sānā) un labajā pusē arī, bet mazāk (zem acs, tāds pleķītis). Sākās viss kreisajā pusē, pirms vairāk kā pusgada un laikam ejot paliek vairāk. Neniez, netraucē, tikai vizuāli.
Pašam apdomājot, šķiet, ka tās varētu būt dusmas/neapmierinātība uz paša rezultātiem ikdienā (darbā/privātā dzīvē), varbūt tā, ka man ir kaut kāds priekšstats, kā lietām būtu jānotiek un es neesmu apmierināts ar rezultātu. Bet tagad, kad arī labajā pusē parādās plankumi, tad.. klāt nāk dusmas/neapmierinātība saistībā, ko es sagaidu piemēram sievas.
Varbūt Jums ir vēl kāds precīzāks skatījums, ar kādām neapgūtām mācībām tas varētu saistīties un kādā virzienā man vajadzētu vairāk pacensties analizēt.
Elvita Rudzāte atbild: Es domāju, ka Aivaram ir ādas pigmentācija mainījusies. Garīgajā skatījumā ādas pigmentāciju nosaka temperaments. Pigments simbolizē dzīvības „uguntiņu”, temperamentu. Kas temperamentu nomāc, uzskata, ka to izpaust ir neinteliģenti un neglīti, tam āda ir balta. Bet, ja šis izturētais cilvēks sāk piktoties, ka citam, mazāk izglītotam, veicas, pigments izlaužas kā vulkāns – rodas pārmērīgas pigmentācijas laukums tieši tajā vietā, kur iemājojusi problēma.
Pigmenta plankumi liecina, ka cilvēkam nepietiek atzinības, viņš nevar pašapliecināties, ir aizskarta viņa pašcieņa. Pigmenta plankumi ir kauna traipi.
Depigmentēti plankumi rodas cilvēkam, kuram ir neapzināta vainas izjūta, kuras dēļ cilvēks neļauj sev pašapliecināties, kas tomēr ir ārkārtīgi nepieciešams. Cilvēks nomāc sevi, bīstoties sveša viedokļa. Bieži depigmentētie laukumi ir iepriekšējo mūžu karmiska parāda zīme.
Tumši depigmentācijas plankumi liecina, ka kauns vairs nevar satilpt cilvēkā.
Ja sejas ādai ir kādas problēmas, tas nozīmē, ka cilvēks dzīvo ilūzijā un tad, kad ilūzijas plīvurs ir nokritis, viņam ir kauns pašam par sevi.
Es domāju, ka Aivars problēmas cēloni ir pareizi sapratis – viņam ir priekšstats jeb ilūzija par to kā lietām būtu pareizi jānotiek, bet tā tas nenotiek un viņā ir radies kauns par sevi, ka viņš nespēj īstenot savas ieceres un sasniegt gaidīto rezultātu gan racionāli, piemēram, darbā (kreisā puse), gan garīgi, piemēram, attiecībās ar sievu (labā puse).
Iesaku Aivaram atbrīvoties no vēlmēm un gaidām, jo ādas pigmentācija ir tikai mazs brīdinājums. Ja Aivars neizpratīs, kāpēc svarīgi ir nedzīvot ilūzijā, gaidās un nekļūs iekšēji brīvs cilvēks, kas neko negaida, tad mācība var kļūt lielāka un radīt nopietnas raizes.