Kāpēc manas attiecības ar vīru pasliktinās? – pirmais turpinājums 21.07.2025

Kāpēc manas attiecības ar vīru pasliktinās? – raksta sākums

Ieva jautā: Iespējams, ka pie vainas tiešām ir manas gaidas un vēlmes. Bet vai gaidas, ka vīrs ģimenē un saimniecībā uzņemsies savu daļu pienākumu nav norma, ja par to bija vienošanās jau pašā sākumā? Manuprāt, šī varētu būt aktuāla tēma ne tikai man. Jo nereti vīrieši sagaida no sievietes, ka viņa strādās pilnas slodzes darbu, rūpēsies par bērniem, par mājas soli.

Reizēm viņi pat it kā saprot, ka būtu jāiesaistās, bet to vienkārši nedara un sieviete nonāk ķīlnieka lomā. Sieviete dara visu viena un izdeg. Izdegusi sieviete vairs nevar pilnvērtīgi mīlēt, starot, pat rūpēties par sevi un arī par ģimenes locekļu emocionālo labsajūtu. Tad vīram jau ir iemesli arī pārmetumiem. Un tad sākas paradokss – pie laulības problēmām jau atkal tiek vainota sieviete – ka viņa nevarēja mīlēt un visu atrisināt. Nu labi, skaidrs, ka šāda savienība izveidojās, jo bija jāapgūst mācības. Bet, kad jau viss ir aizgājis tik tālu, ka vairs nav spēka, kad vīrs jau ir ērti pieradis pie šādas dzīves. Kad ir aizvainojums un nodevības sajūta, kad mīlestība jau sen ir apdzisusi. Vai maz ir cerība kaut ko glābt?

Elvita Rudzāte atbild: Ir tāds teiciens: “Cerība mirst pēdējā”. Ja ir vēlēšanās attiecības glābt, tad tas arī ir jādara. Ja vēlēšanās ir zudusi, tad pat Dievs nepalīdzēs.

Tomēr, ja reiz Ieva raksta, tas nozīmē, ka cerība vēl nav zudusi un ir vērts darīt visu, ko var, lai neveiksmīgas attiecības mainītu pozitīvā virzienā.

Tātad, jāsāk ar cēloni. Ieva atzīst, ka viņa gaida, lai vīrs vairāk atbalsta ar savu darbu ikdienas pienākumus. Viņš to nedara, jo viņam nav vēlēšanās. Kāpēc viņam nav vēlēšanās? Jo viņš nejūt sievas mīlestību. Vīrietis, kas jūt sievas mīlestību, cenšas sievu atbalstīt tā kā viņš to spēj. Problēma ir tā, ka sieva, kas dzīvo gaidās, nenovērtē to mazumiņu, ko vīrs dod un tad pienāk brīdis, kad vīrs pārstāj darīt arī mazumiņu, jo ir noguris no nepārtrauktiem sievas pārmetumiem vai dusmīgās sejas.

Lai glābtu Ievas attiecības, vispirms ir jāsāk ar piedošanu, piedodot un atbrīvojot visus aizvainojumus, kas velkas līdzi un dzīve ir jāsāk it kā no sākuma, pavelkot svītru pagātnes aizvainojumiem. Svarīgi ir izrunāties nevis pārmetumu formā, bet paužot savas izjūtas. Vīrietis pat iedomāties nevar kā jūtas sieviete no pārslodzes. Tāpat svarīgi, lai arī vīrietis pauž savas izjūtas, lai sieviete izprastu kā atbalstīt vīru, jo viņam sievas atbalsts ir vajadzīgs vairāk nekā sievai vīra atbalsts.

Sievietei Dievs ir dāvājis stipru dvēseli un tieši tāpēc tieši sieviete ir tā, kas dzemdē bērnus nevis vīrietis, lai arī vīrietis fiziski ir spēcīgāks par sievieti. Tāpēc arī izveidojas it kā paradokss, ka sievietei ir jāizdara vairāk kā vīrietim, bet tas viss ir relatīvi, jo kā jau teicu, kad vīrietis jūt sievas mīlestību un atbalstu, arī viņš cenšas atbalstīt sievu tā kā to spēj.

Citiem vārdiem sakot, nedrīkst aizmirst, ka sieviete ir devēja un vīrietis ir ņēmējs. Ņēmējs arī dod, bet tikai pēc tam, kad ir saņēmis. Devējs dod un neko negaida pretim. Diemžēl maz ir sieviešu, kas ir patiesas devējas, kas neko negaida pretim par savu doto. Tāpēc arī ir daudz vīriešu, kas nevēlas atbalstīt savu sievu un daudz neveiksmīgu attiecību.

Īsta mīlestība nepazūd. Tā var būt aizvērusies aiz aizvainojumu kaudzes, bet tādā gadījumā svarīgi šo aizvainojumu kaudzi noņemt un to var izdarīt tikai ar neapgūto mācību izpratni un piedošanu.

Respektīvi, Ievai ir jāiemācās kļūt par devēju, kas neko negaida pretim, tad viņa iekšēji jutīsies brīva un spēs atvērties piedošanai un mīlestībai pret savu vīru. Tālākais ir Dieva ziņā.

Mūsu dižais dzejnieks Imants Ziedonis dzejā “Bez mīlestības nedzīvojiet” ir izteicis viedu domu:

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.

Un kāds ar atdauzītu cirvi,
Ar trulu cirvi dienas tēš,
Un dīvains apnicības velniņš
Uz spožām gardīnstangām sēž.

Un it ne velna nevar saprast,
Kāpēc uz loga puķes zied,
Kāpēc no rītiem vajag celties
Un kāpēc vajag gulēt iet.

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!
Un viens tu dzer no savas krūzes,
Viens savā maizes rikā kod,

Viens ej un pats pie sevis smaidi,
Viens savu rūpju vagu ar…
Cik daudzi cilvēki tā dzīvo,
Un izrādās – tā arī var.