Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kāpēc mani atlaida no darba garīgajā skatījumā? – pirmais turpinājums 27.03.2023

Kāpēc mani atlaida no darba garīgajā skatījumā? – raksta sākums

Roberta jautā: Paldies par veltīto laiku, lai izlasītu manu vēstuli un sniegtu atbildi. Ar interesi to izlasīju. Līdz šim brīdim ir sanācis diezgan daudz pamainīt darba vietas, bet ne tāpēc, ka man būtu uzteikts darbs iepriekš. Nebūt ne.

Iepriekšējās darba vietās vai nu beidzās līgums (bija noslēgts uz laiku) vai arī saņēmu iespēju uzsākt profesionālās gaitas citās darba vietās. Līdz ar to šī ir pirmā reize, kad man uzteica darba attiecības.

Līdzšinējā darba pieredze man ir parādījusi, ka darba kultūra vairāk vai mazāk visur atšķiras, bet šīs atšķirības neradīja iespaidu, ka kultūras atšķirības ir kaut kas nepārvarams.

Šajā (nu jau bijušajā) darba vietā nebija tā, ka es atteicos strādāt virsstundas, ja bija jāpadara darbs. Es strādāju virsstundas, lai paveiktu darbus. Piemēram, man uzlika veikt apjomīgu tulkojumu. Lai tulkojums ritētu raitāk uz priekšu, es strādāju virsstundas. Bet kāda ir jēga sēdēt ilgāk darbā gadījumos, ja man uzticētie darbi ir paveikti un tajā brīdī nav nekā vairāk, ko darīt? Manuprāt, šādā gadījumā tas nav vajadzīgs, respektīvi, tāpat vien atrasties birojā neko nedarot.  Šo laiku var izmantot citām ne mazāk svarīgām aktivitātēm.

Darbā tika nodrošinātas arī īsās apmācības par dažādām tēmām. Pārsvarā šīs apmācības vadīja starptautiski eksperti. Vienās no šādām apmācībām mums stāstīja, ka labs darbinieks neesot tāds, kurš padsmit stundas no vietas sēžot darbā. Tieši pretēji – labs darbinieks esot tāds, kurš spējot sabalansēt savu darba ikdienu, to veltot gan darbam, gan atpūtai, jo smadzenēm esot arī jāatpūšas.

Neapgūtās mācības, izejot no manām sajūtām, nav viegli noteikt, jo lielākoties es strādāju viena. Respektīvi, jā, es biju komandā ar cilvēkiem, bet viņi pārsvarā strādāja attālināti. Līdz ar to klātienes saskarsme bija reta. Jā, man palūdza paveikt konkrētus darbus, bet tos es darīju viena, man blakus neviens nesēdēja. Tā kā nebija šīs saskarsmes, tad arī īsti neradās iekšējas sajūtas, kuras norādītu uz neapgūtajām mācībām. Regulāri bija tā, ka es atrados pustukšā birojā (bija arī citu komandu kolēģi, bet ar tiem man nebija jāsadarbojas), bet tas mani nesatrauca, jo saskatīju pozitīvo pusi, respektīvi, birojā ir lielāks klusums un man ir vieglāk koncentrēties darbam.

Tas, ko es ievēroju – situācijas izveidojās tā, ka es tiku distancēta no saviem nodaļas kolēģiem, bet tas nebija no manis atkarīgs. Citiem vārdiem izsakoties, piemēram, mums bija starptautiskas nedēļu ilgas apmācības ar dzīvošanu viesnīcā. Man bija jābūt vienā istabiņā ar kolēģi no savas nodaļas, bet kolēģe neieradās uz apmācībām un es paliku viena numuriņā. Šajā situācijā es par to nesatraucos, jo saskatīju situācijas pozitīvo pusi – būs iespēja labāk izgulēties un nedz es traucēšu kolēģei, nedz arī kolēģe traucēs man. Šajās apmācībās mēs dalījāmies grupās, bet apmācību organizatori dalībniekus sadalīja grupās. Sadalījums nebija atkarīgs no mums dalībniekiem. Mani ielika grupā, kurā es biju vienīgā no Latvijas.

Pārējie grupas locekļi bija no Igaunijas un Lietuvas. Vai tas mani satrauca? Sākumā jā, bet tad es paskatījos uz šo situāciju kā uz iespēju iepazīties ar Baltijas valstu kolēģiem un es nomierinājos. Savukārt, mani nodaļas kolēģi nebija pa vienam salikti grupās, piemēram, viņi bija 2 vai pat 3 latvieši kopā ar lietuviešiem un igauņiem.

Tas ir tas, ko es ievēroju, ka Dievs mani tur nost no saviem kolēģiem. Arī citā vairāku dienu pasākumā mani naktsmītnē organizatori salika kopā ar citas nodaļas kolēģi nevis ar savas nodaļas kolēģi. Vai tas mani satrauca? Īsti nē. Es, protams, nenoliegšu, ka es būtu gribējusi lielāku kontaktu ar savas nodaļas cilvēkiem, bet es atzīšos, ka es tīri labi jūtos arī pati ar sevi; man nav bailes atrasties klusumā ar sevi. Sakiet, lūdzu, ar ko tas varētu būt saistīts, ka situācijas izkārtojās tā, ka mani „turēja” nost no saviem kolēģiem? Vai te ir paslēpusies kāda mācībstunda?

Man ir grūti komentēt par elastību, atjautību, degsmi jeb tiekšanos uz priekšu, spēju izdomāt jaunus risinājumus, jo kolēģi man uz šo nenorādīja. Viņi teica, ka man trūkstot datu analīzes iemaņas. Papildus viņi teica, ka pašreizējie projekti man būšot pārāk smagi. Vienkārši šāds uzskats un viss, bet nekādas iespējas darboties un saprast, vai tiešām būs tik smagi, kā viņi uzskata. Ja arī šīs īpašības iztrūkst, tad, sakiet, lūdzu, kā ir iespējams šīs īpašības attīstīt, ja darba vieta nedod nekādas iespējas šo raksturiezīmju attīstīšanai? No sava nodarbinātības perioda es vairākus mēnešus nekādus darbus nedarīju, tikai pildīju tiešsaistes apmācības. Nekādus darbus nedarīju tāpēc, ka man vienkārši nedeva darbu, ko darīt (kamēr citi kolēģi kārās augšā no pārslodzes). Apmācības bija labas un tās bija vajadzīgas (esmu pateicīga par tām), bet es nīku ārā bezdarbībā un es pilnīgi jutu, kā es enerģētiski iztukšojos un nīkuļoju. Man nebija iespējas apmācībās iegūtās prasmes atstrādāt praksē. Tādā gadījumā jautājums ir šāds – kas jāmācās no tā, ka nedod darbu, ko darīt? Piebildīšu, ka darbu ar apmācībām bija iespējams savienot.

Par manu jautājumu uzdošanu darba procesā runājot. No manis nemaz nebija tik ļoti daudz jautājumi, kuri kavētu kolēģu darbu. Šī ir pirmā darba vieta, kur kolēģiem precizējoši jautājumi ir  apgrūtinājums. Iepriekšējās darba vietās tā nebija. Tur arī pēc 3 gadu ilgas strādāšanas uzskatīja par svarīgu veicamos darbus izrunāt, lai maksimāli izvairītos no potenciālajām problēmām.

Šīs darba pieredzes pašā sākumā milzīgā tempā un stresā bija jāraksta iesniedzams ziņojums un tas bija tāpēc, ka viss bija atstāts uz pēdējo brīdi. Es komandas kolēģim uzdevu jautājumu: „Kā Tev liekas, ko mēs varam darīt nākamajā reizē citādāk, lai atkārtoti nenonāktu tādā pārslodzē un stresā kā šoreiz?” Atbilde bija šāda: „Neko nevaram citādi darīt. Tas nav no mums atkarīgs”. Es viņam toreiz neko neteicu, jo bija pats sākums un vēl iepazinu uzņēmumu, bet man bija skaidrs, ka būtu laicīgāk jāsāk darīt darbi un tas ļoti palīdzētu, lai atkārtoti nenonāktu šādā situācijā.

Iepriekšējās darba vietās es vadītājiem izteicu priekšlikumus, lai pilnveidotu darba īstenošanu, bet tos neņēma vērā un arguments bija tāds, ka nekas nav jāmaina, ka viss jau esot labi, kā ir. Līdz ar to es redzu, ka pārmaiņas nav iespējamas, ja ir vēlme palikt esošajā līmenī un nepilnveidoties.

Vēl par elastību, atjautību, degsmi jeb tiekšanos uz priekšu, spēju izdomāt jaunus risinājumus runājot, šo es paturēšu prātā un skatīšos, kā būs nākamajā darbā. Šajā darbā man nebija iespēja praktiski realizēt šīs īpašības, jo, kā jau rakstīju, man nedeva darbu. Tajos uzdevumos, kuros man bija iespējams darboties, tur bija nepieciešama precizitāte un nedrīkstēja būt alternatīvi risinājumi, piemēram, tulkojums, kuru man palūdza veikt. Tas bija par medicīnu un tur terminiem bija jābūt kā viens pret vienu, jo runa bija par dažādām klīniskām medicīnas manipulācijām.

 

Elvita Rudzāte atbild: Ja kolēģi nedeva darbu kaut paši bija pārslodzē, tas nozīmē, ka viņi neuzticējās Tavām darba spējām, ka spēsi uzdevumu paveikt. Ja biji piesaistījusi kolēģus, kas neuzticas Tavām darba spējām, tas nozīmē, ka arī Tev ir neuzticēšanās problēma, bet iespējams izpaužas citā jomā, piemēram, personiskajā dzīvē.

Es nezinu, kas patiesībā kolēģus atgrūda no sievietes, bet manī ir sajūta, ka tas nav pateikts skaļi. Lasot Robertas vēstuli, es sajutu tādu enerģiju, kuru sauc par PAREIZUMU. Ja cilvēks ir ļoti pareizs, tad viņš biedē citus, kuri tādi nav.

Ja Robertai visa šī situācija šķiet netaisnīga, tad viņas neapgūtā mācība ir taisnīgums, t.i., viņai ir jāpadomā, vai viņa pati nav pret kādu cilvēku netaisnīga?

Lai kā būtu, iesaku Robertai pieņemt šo situāciju ar pazemību un ļauties jauniem darba izaicinājumiem.

Ja tomēr mieru nedod šī darba situācija, tad iesaku piedalīties sevis dziedināšanas programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”, kur būs iespēja vērot Robertas domāšanu un attieksmi pret dzīvi, kas palīdzēs caur dzīves notikumiem noteikt neapgūtās mācības. Tuvākās programmas:

Sevis dziedināšanas programma “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” attālināti (16.04.2023 – 28.05.2023)

Sevis dziedināšanas programma “GARĪGĀ PRAKSE – MANA IKDIENA” klātienē (19.04.2023 – 07.06.2023) Rīga