Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kāpēc mani atlaida no darba garīgajā skatījumā? 24.03.2023

Roberta jautā: Pirms kāda laika es uzsāku darbu projektu īstenošanas jomā. Vakanci atradu pati. Lai arī šī darbības sfēra man bija jauna, es nolēmu riskēt un nosūtīju pieteikumu. Notika intervija un mani pieņēma strādāt jaunajā amatā.

Kad uzsāku darba gaitas, mani iesaistīja projekta īstenošanā, kurš jau bija sācies un kurā darbojās mani kolēģi. Lai arī manas komandas kolēģi pārsvarā strādāja attālināti, tomēr tajās reizēs, kad viņi bija klātienē darbā, man bija iespēja redzēt viņu strādāšanas stilus. Oficiāli darba diena sākas plkst. 8:00 un beidzas plkst. 17:00, bet kolēģi regulāri sāka darbu plkst. 9:00 un citreiz pat uz plkst. 09:30. Kad kolēģi ieradās birojā uz plkst. 09:00 vai uz plkst. 09:30, viņi vispirms izpļāpājās ar citiem kolēģiem un tad ap plkst. 10:00 viņi sāka strādāt.

Savukārt, es darba dienas sāku plkst. 08:00, lai maksimāli savus darba pienākumus varu iespēt darba laikā un plkst. 17:00 doties mājās. Protams, bija reizes, kad vajadzēja pastrādāt ilgāk un tad arī to darīju, bet man virsstundu darbs nebija kā ierasta norma. Lai arī virsstundas uzņēmums apmaksāja, man nekad šī doma neradīja vēlmi atstāt darbu uz vēlajām vakara stundām, lai saņemtu papildus samaksu. Ja es spēju paveikt darbu darba dienas laikā, es to arī izdarīju. Ja nespēju, tad pasēdēju ilgāk, bet mērķis nekad nebija slaukt uzņēmumu.

Manu operatīvo strādāšanu pamanīja vecākais jeb galvenais komandas kolēģis un izteica piezīmi (ar negatīvu noskaņu), ka es savlaicīgi beidzot darbu, ka es nesēžot virsstundas. Uz piezīmi es teicu, ka man izdodas ar darbu tikt galā darba stundās un tāpēc virsstundas nav nepieciešamas. Savukārt, ja ir kaut kas steidzams un es nespēju iekļauties darba laikā, tad es pastrādāju ilgāk. Šī mana atbilde kolēģim īsti nepatika, lai arī man tas nebija saprotams un joprojām nav saprotams. Bieži vien bija tā, ka es plkst. 17:00 devos mājās, bet kolēģi palika strādājam. Te varētu rasties jautājums, kā es visu šo zinu. Atbilde ir tāda, ka uzņēmums ir kā atvērtā tipa birojs, kur nav nekāda privātuma un visi visu redz.

Pēc kolēģu stāstītā es sapratu, ka šajā darbā norma esot nakts darbs. Piemēram, kolēģi man stāstīja, ka vienā projektā viņi reiz esot 6 dienas pēc kārtas līdz plkst. 05:00 rītā strādājuši, kopumā nostrādājot 120h 6 dienās. Man bija iespēja izlasīt šo „nakts” ziņojumu, kas tika iesniegts klientam. Šajā ziņojumā bija ļoti daudz gramatiskās kļūdas, piemēram, nepareizi vārdi uzrakstīti, iztrūkstoši komati u.tml. Es nezinu, kā reaģēja klients, saņemot šādu nekvalitatīvi nostrādātu ziņojumu. Manuprāt, šis gadījums apstiprina, ka virsstundu darbs neatmaksājas, ja cieš kvalitāte.

Drīz vien mani noņēma no šī projekta, jo, kā mūsu komandas un šī konkrētā projekta vadītāja norādīja – krietni ir pārtērēts projekta budžets un paveiktais darbs esot mērāms mazāk par 10%, tāpēc esot jāsāk taupīt uz resursiem. Tomēr, kā projektu vadītāja minēja – uzņēmums pie tā neesot vainīgs, ka viss esot kārtībā.

Tā es arvien biežāk tiku mētāta no viena projekta pie otra, bet man nedeva iespēju nevienā projektā piedalīties līdz galam. Piebildīšu, ka tas, kādos projektos es varēju piedalīties, bija atkarīgs no projektu vadītājas un citiem vadības cilvēkiem, bet ne no manis. Līdz ar šo mētāšanos manī veidojās haotiska izpratne par projektu īstenošanas cikliem. Pats trakākais bija tas, ka lielie klientam iesniedzamie darbi tika atstāti uz pēdējiem brīžiem un tad tos milzīgā ātrumā rakstīja, lai iekļautos termiņā. Šis radīja stresu un, jo ilgāk strādāju uzņēmumā, jo vairāk sapratu, ka tāda ir strādāšanas pieeja, ka šie gadījumi nav kaut kādi vienreizēji izņēmumi, bet gan norma.

Darba procesā kļuva skaidrs, kādas prasmes man ir jāpilnveido. To es arī darīju (man nodrošināja tiešsaistes apmācības), bet te sākās dīvainākais. Respektīvi, man vairs nedeva darbu. Es tikai pildīju tiešsaistes apmācības. Man nedeva iespējas, kurās es varētu noslīpēt iegūtās iemaņas. Arvien biežākas kļuva dienas, kad manī bija iznīkuma sajūta. Viss beidzās ar to, ka nesen kā man uzteica darbu šajā uzņēmumā. Pēdējā sarunā, kas man bija ar manu projektu vadītāju un vecāko komandas kolēģi, man pateica, manuprāt, neloģiskas lietas. Man pateica, ka es kvalitatīvi strādājot, bet uzņēmumam neesot darba, ko man piedāvāt. Tālākais, ko man pateica, bija tas, ka šobrīd uzņēmumā darba esot ļoti daudz un esot daudz ko darīt. Papildus man teica, ka man neesot padziļinātas Excel iemaņas datu analīzes jomā (piebildīšu, ka vienas no apmācībām, kuras es tobrīd pildīju, bija tieši Excel apmācības).

Nav īsti saprotams, kāpēc man to teica, bet man pateica, ka viņiem esot bijuši kolēģi, kuri šajā darbā esot tikuši pie veģetatīvās distonijas un tāpēc nolēmuši vairs šajā uzņēmumā nestrādāt. Atsaucot atmiņā, viena no manas komandas kolēģēm (tā, kura arī 6 dienas pēc kārtas strādāja līdz plkst. 05:00 rītā) pagājušajā vasarā atzina, ka viņa mokoties ar bezmiegu un trauksmēm. Sarunā man vēl pateica, ka, kamēr es nostrādāšot atlikušo laiku, man atradīšot, ko darīt. Tas, manuprāt, ir savādi, ka pasaka, ka uzņēmumam neesot darba, ko man dot, bet tanī pat laikā man pasaka, ka man atradīšot darbu, kamēr nostrādāšu atlikušo laiku.

Man visu nodarbinātības laiku bija saglabājies šīs vakances sludinājums un, kad es vēlreiz to pārlasīju un atsaucu atmiņā interviju, pēc kuras mani pieņēma darbā, ir skaidrs, ka ne sludinājumā, ne intervijā man netika teikts, ka viņiem no manis vajadzēšot padziļinātas Excel datu analīzes iemaņas. Intervijā teica, ka pietikšot ar pamata Microsoft programmu zināšanām. Līdz ar to man nav saprotams, kāpēc pēkšņi tagad tik ļoti man teica par Excel zināšanām.

Manā strādāšanas laikā uzņēmumā atlaida meiteni, kura bija ļoti zinoša Excel datu analīzē. Viņu atlaida tāpēc, ka viņa strādāja attālināti un izvēlējās nenākt strādāt klātienē. Tas liekas savādi, jo manas komandas kolēģi regulāri strādā attālināti un reti kad parādās klātienē. Tad jau arī manas komandas kolēģus vajadzētu atlaist no darba.

Mums bija vēl 2 kolēģi, kuri bija eksperti Excel datu analīzē, bet šie kolēģi aizgāja no darba (viens kolēģis atgriezās strādāt iepriekšējā darba vietā un otra kolēģe nevēlējās šādu neprognozējamu darbu darīt un atgriezās strādāt savā bijušajā profesionālās darbības nozarē, bet tikai citā uzņēmumā).

Piebildīšu, ka projektu vadītājai un vecākajam komandas kolēģim, kuri norādīja, ka man neesot Excel datu analīzes zināšanas, pašiem nav šo zināšanu. Pēdējā sarunā man uzdeva jautājumu, kā man pašai liekoties, kā man esot gājis visā strādāšanas periodā. Uz šo jautājumu man bija viegli atbildēt un es tā arī teicu, ka es, manuprāt, strādāju labi un savus darbus veicu pēc labākās sirdsapziņas un biju arī gatava pilnveidot savas prasmes, ko es apstiprināju, iesaistoties uzņēmuma piedāvātajās apmācībās. Kad šo pateicu, man pretī raudzījās tukšas un neko neizsakošas acis.

Intuitīvi radās sajūta, ka šo cilvēku acīs nav nekādas vērtības tam, ka darbinieks strādā pēc labākās sirdsapziņas. Šo es šiem cilvēkiem neteicu, bet savu pēdējo darbu, kuru man palūdza izdarīt un kuru es arī paveicu tieši pirms šīs atlaišanas sarunas, es veltīju Dievam. Es klusībā tā arī teicu – šo darbu es veicu Tev, Kungs!

Atminos, ka intervijā, pēc kuras mani pieņēma darbā, mani mudināja darba procesā uzdot jautājumus, ka tas esot svarīgi viņiem, lai saprastu, vai es esmu sapratusi veicamos darbus. Diemžēl kolēģu vārdi nesaskanēja ar darbiem, jo drīz vien pēc tam, kad es darba procesā uzdevu jautājumus, man norādīja, ka man pašai esot jātiek galā un jāstrādājot autonomi.

Atlaišanas sarunā projektu vadītāja man teica, ka viņa arī bieži vien nezinot, kā rīkoties, bet tāpēc viņa domājot. Piebildīšu, ka projektu vadītāja šajā amatā strādā 14 gadus, bet es tikai 1 gadu. Manuprāt, tas nav adekvāti no cilvēka ar 1 gada pieredzi sagaidīt tādu pašu sniegumu, kādu spēj dot cilvēks ar 14 gadu stāžu.

Atlaišanas sarunā, kad man pateica, ka ar mani vairs neturpinās darba attiecības, man nebija sajūta, ka pret mani bijuši netaisnīgi, bet man bija sajūta, ka man netika dota iespēja augt un pilnveidoties uzņēmumā, kā arī radās bailes par to, vai izdosies atrast citu darbu.

Nenoliegšu, ka dvēsele sāp par darba zaudējumu.

Tāpēc es vēlos vaicāt:

  • Kā būtu pareizi skatīties uz notikušo no garīgās prizmas? Ko šī situācija māca? Kas ir pozitīvais tam, kad tiek zaudēts darbs? Acīmredzot es šo situāciju ne līdz galam izprotu, jo nākamajā dienā es pamodos ar smeldzošu labo roku (ne tā, ka sāp, bet smeldz) un spiedošu sajūtu/kamola sajūtu vairogdziedzerī.
  • Ja man nākamajās intervijās aicinās pastāstīt par darba pieredzi šajā uzņēmumā, vai būtu saprātīgi stāstīt par to haosu, kas darās šajā uzņēmumā? Vai ir labais tonis teikt, ka man uzteica šo darbu? Pastāv iespējamība, ka maniem vārdiem neticēs, jo šis uzņēmums ir prestižs un labi kotējas cilvēku acīs. Pirms es uzsāku darba gaitas šajā uzņēmumā apstākļi iegrozījās tā, ka man sanāca parunāt ar cilvēku, kurš iepriekš bija strādājis šajā uzņēmumā. Viņš neko labu neteica par šo uzņēmumu un viņam arī uzteica darbu šajā uzņēmumā. Toreiz es biju nepatīkami pārsteigta un vēl nodomāju, vai tiešām tik slikti var būt? Tagad es saprotu, ka šim cilvēkam bija taisnība. Viņš nebija man melojis, bet godīgi pastāstījis, kāds ir šis uzņēmums. Neskatoties uz šī cilvēka slikto pieredzi, es tomēr nolēmu mēģināt strādāt šajā uzņēmumā, jo zināju un zinu, ka ne visiem cilvēkiem vienmēr ir vienāds rezultāts.

 

Elvita Rudzāte atbild: Garīgajā skatījumā darbu dod un ņem Dievs. Dievs gribēja, lai Roberta kādu laiku pastrādā šajā uzņēmumā, lai iegūtu sev kādu ļoti svarīgu pieredzi, piemēram, izpratni, cik svarīga ir kultūra.

Robertas problēmas šajā uzņēmumā bija saistītas ar atšķirīgu darba kultūru. Tāpēc viņa neiederējās šajā kolektīvā jeb pareizāk teikt šīs organizācijas izveidotajā kultūrā. Tāpēc kolēģi viņu nepieņēma.

Daudzus gadus atpakaļ man bija saruna ar kādu Ķīnas uzņēmēju, kas darbojās Latvijā. Viņš nespēja izprast mūsu iedzīvotājus (dažādu tautību), kas atteicās strādāt virsstundas, nesaņemot par to atalgojumu, jo Ķīnā neviens darba ņēmējs nevarot iebilst darba devējam, ja tas liek palikt darbā ilgāk. Es toreiz pasmaidīju, jo sapratu, ka runa iet par atšķirīgām kultūrām.

Lai noteiktu Robertas neapgūtās mācības, būtu jāanalizē Robertas izjūtas dažādās darba situācijās. Man pietrūkst informācijas, lai noteiktu neapgūtās mācības, jo to nav tik vienkārši noteikt, jāiet dziļāk un dziļāk līdz nonāc līdz patiesajai būtībai.

Darba zaudēšanas pozitīvā puse ir tā, ka Robertai būs iespēja strādāt citur, iegūt jaunu pieredzi un nonākt kolektīvā, kur viņas darba kultūra saskan ar darba vietas darba kultūru. Tāpat pozitīvi ir tas, ka viņa tagad domā, ko viņa izdarīja nepareizi, ka viņu nepieņēma kolektīvs? Ja cilvēks domā, tad viņš attīstās.

Es ieteiktu Robertai padomāt par viņas spēju būt elastīgai, atjautīgai un degsmi jeb tiekšanos iet uz priekšu. Tie cilvēki, kas stingri pieturas pie noteiktajiem rāmjiem, patiešām tālu netiks. Man, lasot Robertas vēstuli, radās priekšstats (iespējams maldīgs, jo par maz ir informācijas), ka Roberta nav pietiekami elastīga, lai kaut ko jaunu attīstītu, bet vairāk ir izpildītāja, kas izdara labi to, ko viņai liek, bet viņai pietrūkst spēja pašai izdomāt jaunus risinājumus. Mazā pieredze var būt priekšrocība, jo prāts nav piesārņots ar informāciju kā parasti rīkojas šādā situācijā. Roberta domā, ka pieredze palīdz izdomāt risinājumus, bet tas nav saistīts ar pieredzi tik ļoti cik domāšanas plašumu – spēju iziet ārpus rāmjiem. Domāju, ka tieši šī spēja Robertai pietrūkst un to noteikti pamanīja viņas kolēģi.

Nākamajās darba intervijās ir jābūt patiesai. Nav jākritizē bijusī darba vieta, bet jāsaka, ka neiederējies darba vietas kultūrā. Ja prasa paskaidrot, tad paskaidro savu attieksmi pret darbu. Nav jāslēpj fakts, ka esi atlaista no darba, jo nākamais darba devējs augstu novērtēs patiesumu.

Citi darba devēji ļoti labi zina, kas notiek prestižajos uzņēmumos un kāda ir šo darba vietu kultūra. Tā kā Robertai nevajag baidīties par to, ko par viņu padomās, bet uzticēties Dievam, jo Viņš viņu aizvedīs tur, kur viņai būs jāiegūst nākamā pieredze. Galvenais turpināt garīgās izaugsmes ceļu, jo Dievs savus sekotājus NEKAD NEPAMET NELAIMĒ.