Kāpēc manī ir trauksme? 14.02.2018
Evita jautā: Jau kādu laiku lasu Jūsu lapu, vēlos pastāstīt par savu situāciju un jautāt padomu. Nu jau gadus trīs atpakaļ biju nokļuvusi stabilā darba vietā, bet darbs mani īpaši nesaistīja, tas bija vienmuļš un garlaicīgs, bet, tā kā darbs pats atnāca, mani uzrunāja bezdarba periodā, uzskatīju, ka jāiet strādāt. Pēc kāda laika sāka sāpēt mugura,
ārstējos dienas stacionārā, pēc tam vēl pāris mēnešus mājās, tad atgriezos darbā. Visu laiku cītīgi vingroju, staigāju, biju uzmanīga, bet pēc dažiem mēnešiem muguras sāpes atsākās, turklāt tika nospiesti nervi, visu laiku bija sāpes kreisajā kājā. Ārsti secināja, ka jāveic operācija, jo bija trūce ar migrāciju, varēja kļūt vēl ļaunāk. Pirms
operācijas biju ļoti nobijusies, man bija ļoti bail no operācijas, bail par rezultātu, bail nomirt, u.t.t. Tiklīdz atmodos no operācijas (tā bija veiksmīga), sākās panikas lēkmes, kas turpinājās regulāri.
Ar lēkmēm pamazām apradu, tās vairs neuznāca, jo vairs no tām nebaidījos, bet trauksme augstā līmenī saglabājās visu laiku. Gandrīz nevarēju ieēst, reti kad varēju normāli pagulēt, jo sirds visu laiku dauzījās,- dažu mēnešu laikā nometu 12kg svara (man nebija īpaši daudz liekā svara), biju novārgusi, trūka spēka, nāca virsū grūtsirdība, jo biju tiešam nogurusi no tā, kā jutos, nespēju ne grāmatas palasīt, neko citu padomāt, vien to, – kā
jūtos.
Sapratu, ka ar antidepresantiem neko neatrisināšu, bet sāku tos dzert, jo jutu, ka trūkst spēka, turklāt meita sāka
uzvesties līdzīgi kā es, kļuva grūtsirdīga, mani tas ļoti uztrauca, neko tādu viņai nenovēlētu. Drīz man palika labāk, visu laiku tikos ar psihoterapeitu, strādāju ar mālu, krāsoju mandalas, cerot atrisināt iekšējās problēmas. Pēc gada, kad atmetu antidepresantus (pavasarī), viss bija labi. Uz rudens pusi atkal izjutu velkošu sajūtu kājā (šoreiz labajā), kāja tā kā piedzinās, vilka krustus. Tas mani atkal sāka uztraukt, bija bail, ka atkal nesākas problēmas ar muguru, u.t.t, pēc pāris mēnešiem noskaidrojās, ka pēcoperācijas rētaudi mazliet savelkas un spiež uz nerviem.
Ejot pie osteopāta, rētaudi tiek iestiepti un ir labāk, un esmu konstatējusi, ka tas ir cieši saistīts ar manu emocionālo stāvokli. Ja esmu mierīga, nekas nesāp, nekas nevelk, bet tiklīdz ir trauksme, tā viss savelkas, saspringst, u.t.t. Manas lielākās bailes ir par muguru, tiklīdz ir trauksme, tā saspringst, ir jūtīga, sāp, velk krusti, u.t.t. un tiklīdz to sajūtu, satraucos vēl vairāk. Osteopāts saka, ka viss ir labi, ka fiziski un anatomiski nekādas vainas tur nav, bet sajūtas rodas no trauksmes. Nezinu, kā izkļūtu no šī apļa. Noteikti nevēlos dzert zāles, bet jau vairākus mēnešus atkal netieku no šī trauksmainā stāvokļa ārā.
Lūdzu dodiet padomu, kas par mācību man jāapgūst. Šobrīd vairs nestrādāju iepriekšējā darbā jau vairāk kā gadu, esmu pašnodarbinātā persona, daru mājās darbu,
kas man patīk un padodas, bet esot nemitīgā trauksmes stāvoklī, fiziski tas ir grūti un reizēm nemaz vairs to negribas. Kad esmu mierīga, man patīk tas, ko daru, mana dzīve, ģimene, u.t.t, bet trauksmainajā stāvoklī bieži māc skumjas, nesaprotu, kas ir tas, kas šo stāvokli izraisa.
Es ļoti labprāt saņemtu Jūsu atbildi, komentāru, ko Jūs man varētu ieteikt. Lūdzu, palīdziet! Varbūt, lai dotu man kādu skaidrojumu, nepieciešams zināt vēl ko vairāk?
Elvita Rudzāte atbild: Trauksmes stāvoklis garīgajā skatījumā nozīmē haosu domāšanā. Muguras sāpes simbolizē nepareizu attieksmi pret dzīves principiem un gribu jeb citiem vārdiem sakot, ja cilvēks nesasniedz to, ko grib vai viņš baidās par savas gribas īstenošanos, tad rodas somatiskas sāpes mugurā. Sāpes muguras krustu daļā, kas migrē uz kājām, norāda, ka problēmas cēlonis ir saistīts ar nepareizu attieksmi pret ekonomiskajiem jautājumiem. Arī diska trūce sievietei norāda, ka sieviete jūtas it kā vientuļa ekonomisko jautājumu risināšanā – visa saimnieciskā un ekonomiskā dzīve ir uz viņas pleciem un viņa par to ir sarūgtināta. Rētaudu radītās sekas norāda, ka cilvēks turpina dusmoties, ka nav neko sapratis.
Nav iespējams ātri sakārtot haosu domāšanā. Tam ir nepieciešams pastāvīgs darbs ar sevi, mācoties no ikdienas situācijām un sliktajām domām. Katra negatīva situācija un negatīva doma kaut ko cilvēkam māca, tāpēc nepieciešama sevis izzināšana, apgūstot Dievišķo zinātni un gūtās zināšanas praktizējot ikdienas situācijās. Ne velti Platona skolā skolnieki mācījās 20 gadus. Arī Sokrata tautskolā pamatzināšanas var iegūt tikai 9 gadu laikā un padziļinātām zināšanām būs nepieciešams vairāk laika, tā kā izglītošanās nav ātrs process, tomēr jāņem vērā, ka laiks ir paātrinājies un daudziem nākas apgūt zināšanas daudz īsākā laika posmā, jo citādi var būt par vēlu.
Mācīšanās iespējas ir daudz. Cilvēks var mācīties patstāvīgi, lasot garīgās attīstības grāmatas un klausoties e-seminārus vai piedaloties dažādos garīgās attīstības semināros. Sokrata tautskola piedāvā dažādas aktivitātes sevis izzināšanai, dodot iespēju mācīties arī attālināti: e-semināros un e-atbalsta grupās. Slimniekiem īpaši ieteicamas ir atbalsta grupas, kur tiek analizētas ikdienas sīkas situācijas, kas var būt ļoti nozīmīgas mācības slimniekiem, lai viņi izveseļotos. Tie, kas ir sapratuši garīgās attīstības ceļa vērtību, iesaku padomāt par izglītošanos izglītības programmā “DOMĀTĀJS”, kur tiek apskatīti dažādi viedokļi un sniegts plašāks redzējums.
Tomēr jāuzmanās no skraidīšanas pie dažādiem skolotājiem, jo skolotāju sniegtā informācija var būt pretrunīga un pastiprināt haosu domāšanā. Tāpēc ir svarīgi atrast skolotāju, kam uzticies un kurš spēj atbildēt uz visiem taviem jautājumiem, lai palīdzētu sakārtot haosu domāšanā. Pat, ja tas būs viltus skolotājs, kas vēlēsies gūt kādu labumu no tavas nezināšanas, cilvēks, kas mācās, kaut kādā brīdī saprot, ka ir nonācis pie viltus skolotāja. Arī šāda pieredze cilvēkam ir nepieciešama, jo mūsdienās visiem cilvēkiem ir jāapgūst ļoti svarīga mācība – izšķirtspēja jeb citiem vārdiem sakot, mūsdienās visās dzīves situācijās ir jāprot izdarīt pareizās izvēles, jāprot atšķirt meli no patiesības, jāprot atšķirt viltus skolotājs no īsta skolotāja, jāprot atšķirt īsta mācība no viltus mācības, jāprot atšķirt vērtīga grāmata no nevērtīgas grāmatas utt.
Iespēju ir daudz, vajag tikai sākt.