Sintija jautā: Viss sācies jau agrā bērnībā. Līdz 6 gadu vecumam dzīvoju kopā ar sievietēm-mammu un omi. Arī viņām nav bijis pietiekami augsts pašvērtējums. Un viņu kļūdas paaudzēs tika atkārtotas- vīri slikti izturējušies, krāpuši, lietojuši alkoholu. Zems izglītības līmenis, nabadzība, neuzdrošināšanās, kalpība. Pēc 6-šu gadu vecuma mana māte iepazina vīrieti- manu patēvu. Piedzima mana māsa. Patēvs mūs ar māsu audzināja, pēra ļoti. Gandrīz katru nedēļu par kādu pārkāpumu bija pēriens.
Šobrīd man ir 23 gadu. Man jau ir savs bērns. Es strādāju, es mācos, es vēlos kaut ko mainīt. Bet pašcieņa mani burtiski ēd nost. Es saprotu, ka esmu tukša. Viss labvēlīgums, ko es saņemu ir tādēļ, ka es visiem izdabāju, es nespēju
aizrādīt kādam. Autoritātes priekšā, es kļūstu bikla, neveikla, nespēju pat uztvert informāciju, ko man saka. Aiz bikluma mani teikumi ir nesakarīgi. Esmu empātiska, ja kādam kaut ko pateikšu, kā viņš jutīsies. Bet citi nebaidās man ko teikt. Es sevi nežēloju, es daru savu darbu atspērusies, 3 gadu laikā jau ir sākušās veselības problēmas. Es nespēju sarunāt ar pasniedzējiem, nediskutēju lekcijās, lai gan lielākoties mans viedoklis izrādījies pareizs, tikai es klusēju.
Mana ome vēl joprojām man māca, ka visiem ir jāatvainojas, lai mājās būtu miers, mājai jābūt tīrai, ēdienam galdā. Esmu nogurusi no sevis.
Elvita Rudzāte atbild: Sintijai ir vērojamas depresijas pazīmes, kuru cēlonis ir neapmierinātība ar dzīvi un sevi. Sintija pati uzskata, ka viņai ir zems pašcieņas līmenis, neizprotot, kas patiesībā to ir pazeminājis.
Pašcieņas formula ir Pašcieņa = Sasniegumi/Pretenziju līmenis.
Sintijai ir zema pašcieņa tāpēc, ka viņas sasniegumi ir zemāki nekā pretenziju līmenis. Lai viņa celtu pašcieņas līmeni, viņai ir jāsamazina pretenziju līmenis vismaz līdz sasniegumu līmenim. Citiem vārdiem sakot, jo mazāk tevī būs vēlmes, jo apmierinātāks būsi ar dzīvi un saviem sasniegumiem jeb priecājies par to, kas tev ir dots.
Piemēram, vai Sintija priecājas par to, ka Dievs viņai ir dāvājis bērnu? Vai viņa zina cik daudz ir ģimeņu pasaulē, kas netiek pie saviem bērniem, jo nenotiek apaugļošanās? Vai viņa priecājas par to, ka viņai ir iespējas strādāt un mācīties?
Vēlmes ir cilvēku galvenais ienaidnieks. Ne jau Sintijas ģimene ir vainīga pie viņas neapmierinātības ar dzīvi. Viņa pati rada neapmierinātību, dzenoties pakaļ vēlmēm un viena no vēlmēm ir izpatikt citiem.
Sintijai ir jāsāk mācīties izprast dzīvi, jāapgūst Dievišķā zinātne jeb Gaismas Skolotāju dotā Mācība un jādara labi darbi, palīdzot tiem, kuriem klājas grūti, negaidot pretim sava darba novērtējumu un atzinību jeb citiem vārdiem sakot, viņai ir jāpārstāj dzīvot gaidās. Tad viņa savai dzīvei ieraudzīs jēgu un sajutīs piepildījuma izjūtu. Viņu vairs nevajās domas par zemo pašcieņas līmeni.
Iesaku Sintijai klausīties Piedošanas mācības e-seminārus pēc kārtas tādā secībā kā tie ir doti (skatīt šeit) un sākt lasīt Gudrības Vārda Mācību, lasot vienu diktātu dienā pēc kārtas kā tie ir doti (skatīt šeit), kā arī piedalīties Sokrata tautskolas atbalsta grupās, semināros vai nometnēs (aktivitāšu plānam sekot līdzi šeit).