Kāpēc māte novērsās no manis grūtā brīdī? 13.09.2021

Sieviete jautā:  Ir daudz jautājumu uz kuriem vēlos atrast atbildes. Un viens no tiem ir šāds: Man bija ļoti smaga autoavārija, vīrs gāja bojā, bet es izdzīvoju, un kā ārsts teica, ka esmu salikta atpakaļ no lego klucīšiem. Bet visvairāk sāp un, lai es kā censtos man nesanāk savai mātei piedot. Kad pēc avārijas gulēju slimnīcā, sākumā 2-as nedēļas biju komā, un kad modos, saucu mammu, vīru un bērnus. Bērni sāka iet pirmajā klasē, lai neredzētu tādā stāvoklī kā biju, kamēr mani nesalika kopā, tikmēr bērnus pie manis neveda, vīrs gāja bojā, bet MANA MĀTE pie manis nenāca. Kā vēlāk viņa man pateica, ka negribēja redzēt, kā viņas bērns aiziet no dzīves ātrāk, nekā viņa pati. Tai pat laikā mana vīra MĀTE bija katru dienu pie manis slimnīcā, arī tad, kad glabāja viņas dēlu, no rīta bija slimnīcā pie manis un pēc tam brauca pie sava dēla uz bērēm. Kā to visu var izskaidrot???

Man vēl ir 2-as vecākas māsas, kuras pie manis uz slimnīcu brauca, bet tas nebija tas…Būtu dzīvs tētis, zinu, ka viņš pie manis būtu bijis, bet kāpēc māte ne? Neviens to nevar izskaidrot neviens. Varbūt neesmu vēlams bērns viņai? Arī
pēc avārijas viņa nekādu atbalstu man no savas puses nesniedz…Ar visu jātiek pašai galā…Klausa tikai, ko saka apkārtējie, bet ne pašas bērns. Un ir tik grūti, kad tiešām gaidi mātes atbalstu, bet viņa aizgriež muguru. Par to, ka tagad staigāju, varu pateikt LIELU PALDIES TIKAI UN VIENĪGI VĪRA MĀTEI UN AUGSTĀKIEM SPĒKIEM.

Elvita Rudzāte atbild: Raugoties uz sievietes aprakstīto situāciju ar māti no pragmātiskās puses, sievietes māte nespēj emocionāli tikt galā ar grūtām situācijām un izvēlas tā saucamo “strausa politiku”. Ne visi cilvēki spēj skatīties uz sakropļotu cilvēku, bet vēl grūtāk ir skatīties uz ļoti tuvu sakropļotu cilvēku. Sievietei ir jāsaprot, ka dažkārt tuvi cilvēki novēršas grūtā brīdī nevis tāpēc, ka negribētu palīdzēt, bet tāpēc, ka pašiem nepieciešama palīdzība, lai pārvarētu grūto situāciju. Šāda palīdzība noteikti bija nepieciešama sievietes mātei, jo iespējams pēc nelaimes viņas nervu sistēma bija tuvu sabrukumam un viņa patiešām pareizi rīkojās, ka pasargāja sevi no vēl lielāka emocionāla pārdzīvojuma.

Sievietes māte ļoti labi izprot, ka viņa nebija pie meitas slimnīcā, to neatbalstīja kā vīra māte  un par to jūtas vainīga. Cilvēks, kas jūtas vainīgs, neapzināti, lai saglabātu emocionālo līdzsvaru, cenšas izvairīties no tā, kas viņam atgādina vainas izjūtu un notic melīgiem apgalvojumiem, lai būtu vieglāk attaisnot savu rīcību. Savukārt sievietes vīra māte ir stipra sieviete, kas savu spēku nodeva vedeklai, palīdzot tai atveseļoties.

Iesaku sievietei atcerēties, ka viņas māte galveno uzdevumu – dot sievietei dzīvību, ir izpildījusi. Tāpēc viņai mātei ir jābūt pateicīgai tikai par to, ka viņa deva iespēju tai piedzimt un augt garā. Tas, ka sieviete cieta nelaimes gadījumā, šī situācija sievietei bija nepieciešama, lai augtu garā. Pēc nelaimes gadījuma sieviete spēj ticēt, ka viņai palīdzēja Augstākie Spēki, bet vai viņa ticēja Augstākajiem Spēkiem pirms nelaimes gadījuma?

Skatoties uz situāciju no garīgās puses, pastāv Dievišķas Karmas likums jeb Cēloņu-seku likums, kad cilvēks saņem atpakaļ to, ko pats ir darījis. Sieviete visticamāk kādā no iepriekšējām dzīvēm vai varbūt pat šajā dzīvē nav palīdzējusi grūtā brīdī cilvēkiem, kuriem tā ļoti ir bijusi nepieciešama. Tāpēc viņa šajā dzīvē piedzīvoja situāciju – viņai nepalīdzēja māte brīdī, kad visvairāk bija nepieciešama. Starp visiem tuviniekiem ir karmiskas attiecības jau no iepriekšējām dzīvēm. Pastāv gan labā, gan sliktā karma, tāpēc arī ar tuviniekiem attiecības ir ļoti dažādas. Iespējams māte neapzināti atdeva atpakaļ savai meitai karmu par to, ka meitas gars novērsās no viņas grūtā brīdī.

Lai kāda būtu patiesība, sievietei ir jāzina, ka viss, kas ar mums notiek, ir absolūti taisnīgi. Tāpēc nekad nevainojiet citus savās nelaimēs, problēmās un neuzskatiet, ka viņiem ir pienākums jums palīdzēt. Esiet pateicīgi par to, ko saņemat.

Es nezinu, kā sieviete atklāja portālu Domātājs.lv, bet arī tā ir Dieva dāvana, ka viņai ir iespēja saņemt atbildes uz jautājumiem. Var ticēt manām atbildēm, var arī neticēt, tā ir katra paša izvēle, bet iespēja saņemt palīdzību ir dota. Tālākais viss ir sievietes rokās. Ja viņa strādās ar sevi, tad viņa attaisnos Dieva doto otro iespēju atrasties iemiesojumā un augt garā.