Kāpēc meliem vienmēr “īsas kājas”, kā atklājas meli un kāpēc tā notiek? 09.11.2018

Mūsdienās sabiedrības liela daļa melošanu vairs neuzskata par netikumu, jo dažādās dzīves sfērās melošana tiek izmantota kā instruments, lai sasniegtu savus savtīgos mērķus. Īpaši melu politiku piekopj politiķi, bet politiķi ir sabiedrības spogulis, tāpēc nevar teikt, ka citi melu politiku nepiekopj.

Tomēr jau no senseniem laikiem, no paaudzes uz paaudzi tiek nodots teiciens “meliem ir īsas kājas”, kas norāda, ka agrāk vai vēlāk meli atklāsies, tas ir neizbēgami. Tomēr arvien lielāka sabiedrības daļa piekopj šo netikumu, kāpēc tā? Tas ir saistīts ar sajūtu, ka melošana tiks piedota. Ja meļi zinātu, ka melošana atgriezīsies pie viņiem atpakaļ un sagādās ciešanas, tad iespējams viņi būtu atbildīgāki un vairāk kontrolētu savus vārdus un to saskaņu ar rīcību.

Tomēr rodas jautājums, kāpēc meli atklājas, kāpēc tos nevar noslēpt? Meli rada negatīvu enerģiju un tā pati no sevis nevar nekur pazust, atcerēsimies enerģijas nezūdamības likumu. Tāpēc brīdī, kad cilvēks sāk melot, viņš ražo negatīvu enerģiju, kura uzkrājas šī cilvēka aurā un gaida piemērotu brīdi, lai izlādētos. Tas notiek visnepiemērotākā brīdī priekš paša cilvēka. Pie tam cilvēki nezina, ka visa informācija par cilvēka domām, vārdiem un rīcību uzglabājas Smalkajā plānā. Īpaši grūti to pieņemt cilvēkiem, kas netic par neredzamās pasaules pastāvēšanu.

Piemēram, sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par čekas maisu atvēršanu. Man patiesi ir žēl to cilvēku, kas gadiem ir uzdevušies par tautas varoņiem vai pārstāvējuši inteliģenci, bet patiesībā ir bijuši nodevēji. Viņu meli šobrīd var atklāties, jo ir pieņemts lēmums par čekas maisu publicēšanu.

Kas jūtas vissliktāk brīdī, kad meli atklājas? Pats melis, jo viņš zaudē uzticību. Tas ir ļoti smags sods, kad tev vairs neuzticas. Tā savā veidā ir cilvēka izstumšana no vides, kurā tas ir juties ļoti labi. Un tas arī ir iemesls, kāpēc melis līdz pēdējam cenšas savus melus slēpt. Tomēr nav iespējams melus noslēpt, tie atklājas. Kāpēc tie atklājas? Jo Dievs vēlas, lai cilvēks mācītos no savām kļūdām, izprastu, cik meliem ir kaitīga daba. Zaudētāji ir tie cilvēki, kas ar melu bagāžu aiziet uz viņsauli, jo viņi šo melu bagāžu paņem līdzi. Smalkajā plānā šī nasta ir ļoti smaga. Tāpēc labāk, ja meli atklājas jau laikā, kamēr cilvēks ir iemiesojumā uz Zemes un par tiem tiek saņemts sods, nekā ņemt līdzi šo smagumu uz Smalko plānu. Tie, kas zina, ka cilvēka dzīve nebeidzas ar vienu vienīgu iemiesojumu, ļoti labi apzinās, ka sods par pieļautām kļūdām būs jāsaņem, ja ne šajā dzīvē, tad nākamajās. Pie tam nedrīkst aizmirst, ka par tavām kļūdām maksā arī nākamās paaudzes, kas nāk aiz tevis – bērni, mazbērni, un ļoti smagas kļūdas pat aiziet līdz septītajai paaudzei.

Melu atklāšanās brīdi nosaka Dievs, jo tikai Viņš zina, kad ir vērts atklāt melus. Tas parasti notiek laikā, kad cilvēkam tas ir neizdevīgi, kad viņš ir visvieglāk ievainojams. Tāpēc ļoti bieži meļiem ir ļoti smagas vecumdienas. Tieši tas ir laiks, kad viņiem ir jāpaskatās saviem meliem acīs, jo ar gadiem cilvēka apziņas līmenis aug un viņš pats sāk novērtēt savas kļūdas. Nav smagāka soda kā apziņa, ka esi pieļāvis smagu kļūdu un kāds no tavas kļūdas ir ļoti cietis. Sevis šaustīšana ir pats smagākais sods, jo pat cietumsods nav tik briesmīgs, kā sevis šaustīšana.

Šobrīd ir vērojama sabiedrības daļa, kas nekaunas par saviem meliem, un pat pasmaida, kad ir izdevies kādu piemuļķot. Viņi nav apbēdināti, kad meli ir atklājušies un turpina melot, lai sasniegtu savus savtīgos mērķus. Rodas jautājums, kā Dievs plāno pāraudzināt šos cilvēkus? Tas, protams, ir zināms tikai Viņam, bet saskaņā ar Karmas likumu, sods būs ļoti bargs, ar ļoti lielām ciešanām piesātināts, jo negatīvā enerģija melu atklāšanas brīdī nevis izlādējās, bet vairojās, jo melis neko nav sapratis un pat pasmejas par saviem meliem.

Tāpēc izturēsimies ar līdzcietību pret meļiem, kuri nesaprot, ko viņi dara un kā kaitē paši sev. Izjūtiet pret viņiem nožēlu, jo viņi patiešām neapzinās savas rīcības sekas. Ja viņi to apzinātos, tad viņi tā nedarītu. Nenovērsieties no viņiem brīdī, kad bumerangs atgriezīsies pie viņiem atpakaļ, jo tas ir brīdis, kad jāpalīdz viņiem izprast pieļautās kļūdas un atgriezties uz pareizā ceļa.

Nožēlojiet savus melus, lūdziet piedošanu tiem, kas no tiem cietuši, piedodiet sev un turpmāk vairs nemelojiet.

Autore: Elvita Rudzāte