Kāpēc mēs nespējam atbrīvot no sevis emocionālos atkritumus? 09.03.2016

Ļoti daudziem cilvēkiem ir grūtības atbrīvoties no sliktām atmiņām, pārdzīvojumiem un emocijām, kas savukārt rada veselības problēmas un neapmierinātību ar dzīvi. Es bieži praksē esmu likusi cietējam atdot savas problēmas Dievam vai kādam Augstākam spēkam, bet cilvēks pats atzīst, ka viņš nespēj to izdarīt, kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ viņš negrib atdot savas problēmas.

Lai vieglāk cilvēkam būtu izprast kā viņš vieglāk varētu atbrīvoties no savām problēmām, iztēlosimies pavisam ikdienišķu situāciju: tu esi mājās, kārto savu kurpju skapi un atrodi tajā vecas, saplīsušas čības, kuras vairs nav iespējams lietot, jo tās ir pilnībā izdilušas. Ko tu darīsi ar šīm čībām? Visticamāk, ka izmetīsi atkritumu kastē, jo saproti, ka tās tev ir nevajadzīgas, jo tu tās vairs nevari lietot tādam nolūkam kādam viņas ir radītas.

Tagad apskatīsim citu piemēru: tev skapī glabājas veca saplīsusi un izdilusi kleita, kuru vairs nav vērts lāpīt, jo ar salāpītu kleitu tev nav nepieciešamības staigāt, jo vari iegādāties jaunu kleitu. Ko tu darīsi ar šo kleitu? Visticamāk, ka izmetīsi atkritumu kastē, jo tev vairs kleita nav vajadzīga. Abos gadījumos tu izmeti ārā vecu kleitu un vecas kurpes, jo tev tās nebija vajadzīgas.

Tagad padomā, vai tev ir kāda vajadzība uzglabāt savā prātā senus pārdzīvojumus, sliktas atmiņas, sliktas emocijas (stresus) un sliktas domas? Ko tev palīdz seni pārdzīvojumi, sliktas atmiņas, sliktas emocijas (stresi) un sliktas domas? Vienīgais labais, ka sliktais palīdz saprast neapgūto mācību, bet pēc mācības apgūšanas sliktais vairs nav nepieciešams, t.i., to var izmest atkritumu kastē.

Mest atkritumu kastē neizklausās tik pievilcīgi, tāpēc parasti iesaka slikto transformēt labajā. Mēs zinām, ka arī atkritumi tiek pārstrādāti vai no to dedzināšanas tiek radīta enerģija, kas tiek izmantota labiem nolūkiem, tāpēc arī iztēlošanās, ka izmet savas sliktās emocijas, domas un atmiņas atkritumu kastē, varbūt kādam arī var palīdzēt.

Galvenā doma ir tā, ka fiziskajā līmenī mēs esam gatavi atteikties no nevajadzīgā, bet emocionālajā līmenī, mēs neesam gatavi atteikties no nevajadzīgā, mēs to nēsājam līdzi savos Smalkajos ķermeņos un ciešam no dažāda rakstura slimībām un dzīves problēmām. Vai tev ir nepieciešams emocionālajā ķermenī uzglabāt emocijas, kuras jau ir pārdzīvotas, piemēram, grūtsirdība, kad atceries bēdīgas situācijas pagātnē. Kāds labums no tā, ka tu atceries smagus pārdzīvojumus? Tu teiksi, ka labprāt neatcerētos, bet atmiņas pašas laiku pa laikam lien galvā. Kāpēc tā? Jo tās nav palaistas brīvībā, tās vēl jo projām atrodas tavā ēteriskajā ķermenī.

Kāpēc mēs nespējam atbrīvot no sevis emocionālos atkritumus, kāpēc tos ietiepīgi turam savos Smalkajos ķermeņos? Tikai tāpēc, ka neesam gatavi piedot, bet piedošanai cilvēks atveras, ja ir izpratis neapgūto mācību, ko sliktajam vajadzēja iemācīt, jo sliktais ir dzīves skolotājs. Savukārt apgūt mācību mēs varam, ja izprotam Dievišķos dzīves likumus.

Kā atbrīvot Smalkos ķermeņus no sliktajām emocijām, atmiņām un domām jeb, citiem vārdiem sakot, atkritumiem? Vispirms parunājies ar savu slikto atmiņu vai emociju vai domu kā ar pieaugušu gudru cilvēku, kas vēl tev tikai labu. Pasaki viņam paldies par sniegto mācību, ka liki aizdomāties par dzīves likumiem un dzīves jēgu, ka atvēra tev muļķim acis un parādīja iespēju, ka var dzīvot arī citādāk. Kopā pasmaidiet par pagātnē notikušajiem sliktajiem notikumiem, kas radīja negatīvās emocijas un domas. Lūdz piedošanu draugam, ka turēji viņu tik ilgi nebrīvē, savos Smalkajos ķermeņos. Svarīgi ir draugam pateikt, ka viņš savu darbu ir izdarījis, un tagad ir ieguvis no tevis brīvību. Sirsnīgi atvadies no sava drauga un novēli viņam turpmākajā ceļā visu to labāko.

Atceries, ka tev nepieciešams atvadīties no visa, kas tev nedod prieku un nerada kaut kādu labumu. Tas viss tev ir nevajadzīgs un nav vajadzības to turēt sevī. Piedošana un pateicība tev atvērs ceļu jaunai un laimīgai dzīvei.

Autore: Elvita Rudzāte