Kāpēc mīlestību izdzēst ir tik grūti? 26.09.2017

Liene jautā: Redzu, ka spējat izskaidrot cilvēka sajūtas viņam uztveramā valodā, tādēļ vēlējos lūgt jūsu palīdzību kādā jautājumā. Kāpēc mīlestību izdzēst ir tik grūti? Jau piecus gadus mana sirds ir piesaistīta kādam cilvēkam, pret kuru man ir dvēseliskas un sirdsiltas jūtas. Protams, nebūtu jau problēmas, ja viņš atbildētu man ar to pašu. Ar šo cilvēku mani nevieno ķermeņa iekāre vai kas cits no šīs kategorijas. Es jūtu vien mīlestību un siltumu. Ar viņu man saistās viss garīgais skaistums. Kā lai atsakās no tā, kas liek man justies dzīvai un elpot ar dvēseli? Neviens līdz šim nav spējis aizvietot šīs jūtas, un, ziniet, šis atstatums liek nemitīgi skumt un vainot sevi, radot rūgtumu un dzerdzīguma sajūtu. Es neielaižu nevienu citu savā dzīvē, jo tajā mirklī manī rodas svešāda pretestība. Kas ir šī mīlestība un bezmērķīgā uzticība?

Elvita Rudzāte atbild: Lienes problēma nav mīlestība, bet gan pieķeršanās.

Kad cilvēks patiesi mīl, tad viņš izjūt laimes un piepildījuma izjūtu tikai no tā, ka viņš mīl. Nav pat svarīgi, vai cilvēks, kuru viņš mīl, ir vai nav kopā ar viņu, jo mīlestības enerģija brīvi plūst un tieši šī plūsma rada laimes un piepildījuma izjūtu. Patiesi mīlošs cilvēks spēj mīlēt visu dzīvo radību un atvērties mīlestībai arī pret citu cilvēku, jo nav nekas, kas viņa mīlestību ierobežotu.

Pieķeršanās gadījumā izjūtas ir diezgan līdzīgas, bet cilvēks ir neapmierināts, ka nespēj būt kopā ar to, ko mīl, un tāpēc viņš jūtas nelaimīgs. Mīlestība ir brīvība. Pieķeršanās ir saite. Ja tu patiesi mīli, otrs cilvēks kopā ar tevi jūtas brīvs. Ja tu esi viņam pieķēries, otrs cilvēks sāk tavu mīlestību izjust kā apgrūtinājumu. Tāpēc svarīgi ir priecāties par to, ka ir uz pasaules kāds pret kuru tu spēj izjust mīlestības jūtas, un nebēdāties par to, ka nevari ar šo cilvēku būt kopā.

Patiesa mīlestība nav jāizdzēš, tā ir jāglabā kā vislielākais dārgums. Patiesa mīlestība nerada skumjas un ilgas, jo tā cilvēku piepilda tikai no domas, ka tu spēj mīlēt. Pastāv garīgā prakse – mīlestības jūtu kultivēšana, kas tiek veikta, iztēlojoties dzīvu būtni, kuru tu patiesi mīli. Jo vairāk cilvēks domā par būtni pret kuru izjūt mīlestības jūtas, jo vairāk šo cilvēku piepilda mīlestības enerģija tai vēršoties plašumā.

Pieķeršanās ir vēlme dabūt to, ko es gribu un pēc tam to sargāt, nelaižot vaļā. Simboliski runājot, Liene nelaiž vaļā savu upuri, kuru sauc par mīlestību, un tieši tāpēc viņa nevar atvērties jūtām pret citu cilvēku, jo durvis ir ciet, nav laika domāt par citu, jo tad aizbēgs upuris.