Kāpēc mums ir jāizprot dzīves jēga? 22.08.2024

Vai jūs esat sev kādreiz uzdevis jautājumu – kāpēc es esmu piedzimis tieši šajā laikā, tieši šajā valstī un tieši šiem vecākiem? Kad es lekcijās uzdodu šo jautājumu, tad atbildes ir dažādas, piemēram, lai baudītu dzīvi, tāpēc, ka jādzīvo…

Manuprāt, šis ir pats būtiskākais jautājums, kas cilvēkam jāizprot.

Cilvēka dzīve ir tikai mācību stunda, kuras apgūšanai mēs pēc pašu brīvas gribas ierodamies šajā pasaulē. Mēs iemiesojamies fiziskajā ķermenī, un katrs nākamais mūžs ir kā nākamā klase skolā, kur jāapgūst noteikta programma, un tikai tad var doties pelnītās brīvdienās. Dažādi autori dažādi apraksta aizkapa dzīvi, bet visi vienprātīgi apgalvo, ka cilvēka Gars jau iepriekš zina, kādas mācību stundas apgūs nākamajā dzīvē, un tāpēc Gars izvēlas laiku, kad piedzimt, valsti, kurā piedzimt, un vecākus, kuriem piemīt tās sliktās īpašības, kas Garam kā mācību stunda ir jāapgūst šīs dzīves laikā.

Tātad, cilvēks piedzimst, lai mācītos, nevis baudītu skaistu dzīvi, un mācās viņš no sliktā. Mācīties var divējādi – caur mācību vai caur ciešanām.

Aplūkosim, kā noris cilvēka pilnveidošanās caur ciešanām. Visas problēmas un slimības, kuras mēs pārdzīvojam, ir ciešanas. Vai ir iespējams nodzīvot bez ciešanām? Pilnīgi bez problēmām un slimībām cilvēks nevar dzīvi nodzīvot, jo tieši tāpēc viņš ir piedzimis, lai caur tām kļūtu garīgi gudrāks. Var būt lielas problēmas un smagas slimības. Var būt problēmas, kas cilvēku tik ļoti nesatrauc, jo viņš izprot problēmas cēloni. Šinī gadījumā cilvēks var saslimt, taču ātri izveseļojas. Tātad, ciešanas var būt smagākas vai vieglākas. Tie, kas apgūst mācību, sevi pasargā no smagām ciešanām.

Patiess gadījums

Pusmūža sieviete, kas strādā par biznesa konsultanti, nespēja saprast savu mācību stundu, to, ka nedrīkst sevi upurēt citu vajadzībām. Ja darba devējs vai klients viņai lūdza izpildīt darbu līdz konkrētam termiņam, tad viņa, upurējot savu personīgo dzīvi un brīvo laiku, mēģināja to izdarīt. Taču, ja kaut kas bija nepieciešams kādam no viņas ģimenes, tad ari šos pienākumus viņa mēģināja izpildīt, pametot iesākto darbu un kavējot termiņus. Brīvais laiks viņai bija sajucis ar darba laiku, jo darba laikā viņa kārtoja privātās lietas, bet brīvajā laikā strādāja pie darba jautājumiem. Rezultātā ar viņas darbu bija pastāvīgi neapmierināts gan darba devējs, jo nemitīgi tika kavēti darba izpildes termiņi, gan ģimenes locekļi, jo brīvajā laikā viņa bieži strādāja. Sieviete neprata plānot savu laiku tā, lai darba laikā viņa varētu ar pilnu atdevi strādāt un brīvo laiku veltīt tikai ģimenei. Kādu dienu, kad sieviete atkal bija ieplānojusi brīvdienās sagatavot nokavētos darbus, viņa savā mašīnā ielika darbam nepieciešamo datoru un diskus un devās brīvdienu braucienā pie vecākiem. Pa ceļam viņa apstājās pie veikala, lai iepirktos, un tieši šajā laikā viņas mašīnu uzlauza, nozogot datoru un diskus. Interesanti, ka pārējās lietas, kas atradās mašīnā, netika nozagtas. Ņemot vērā to, ka sieviete ir biznesa konsultante, tad visa viņas darbam nepieciešamā informācija tika uzglabāta datorā un diskos. Viņa atzina, ka nebūtu tā pārdzīvojusi, ja būtu nozagta mašīna,- tik ļoti viņu sāpināja informācijas zādzība.

Ko dzīve ar šīs zādzības palīdzību gribēja sievietei iemācīt? Šis nepatīkamais notikums norādīja, ka sievietei nevajag strādāt brīvdienās. Dzīve sievieti sodīja vārīgākajā vietā, atņemot viņai galveno, tas ir, informāciju.

Gars attīstās, apgūstot aizvien jaunas mācību stundas. Mūžs pēc mūža, mācību stunda pēc mācību stundas – tā tiek krāta dzīves gudrība.

Katras dzīves nobeigumā mēs pametam savu nonēsāto ķermeni un dodamies uz Garu pasauli, kur dzīves laikā notikušo apkopojam, izdarām secinājumus un izstrādājam savas attīstības plānus nākamajai dzīvei. No visām savām dzīvēm atdzimšanu jeb reikarnāciju ķēdē mēs līdzi paņemam dzīves gudrību – saprātīgumu un apdomību.

Tagadējās dzīves saprāts neatceras iepriekšējās dzīves, bet, kas tic to pastāvēšanai, bieži sevī pamana nez no kurienes radušos saprātīgumu un apdomību, un izprot, kā tas radies. Vai neesat pamanījuši, ka dažkārt kādam dodat padomu kādā dzīves situācijā, taču jūs pats nezināt, no kurienes esat šo informāciju ieguvis? Tā ir dzīves gudrība, ko jūs esat apguvis iepriekšējo dzīvju laikā. Saprātīgumu nevar iemācīt ne ģimenē, ne augstskolās. Tas vienkārši cilvēkam nāk līdzi no iepriekšējām dzīvēm.

Jūs esat ieradies pasaulē, lai, pārņemot no vecākiem viņu slikto, iemācītos to pārvērst labajā, jo jūsu piedzimšanu virknē pienācis laiks par labu vērst tieši šo slikto!

Galvenā dzīves jēga ir kļūt dzīves gudrākam!

Autore: Elvita Rudzāte