Kāpēc mūsdienās ir tik daudz pedantisku cilvēku? 28.03.2019
Elīna jautā: Lūdzu palīdziet izprast līdzcilvēkus, kas ir pārmērīgi kārtīgi, kāpēc mūsdienās ir tik daudz pedantisku
cilvēku un kas notiek viņu sajūtu līmenī, vai viņi jūtas slikti, ja reiz ir gatavi katru regulāri un pārspīlēti visu kopt un tīrīt? Kā uz viņiem lūkoties? Vai viņi vēlas no kā negatīva atbrīvoties? Skumjas jau nav par to, ka viņi ir tādi kādi ir, bet ka viņi pieprasa citiem būt tikpat pareiziem! Tāpēc, ja izdotos izprast, kas viņos notiek, tad būtu vieglāk izprast un pieņemt šo dažādību!
Elvita Rudzāte atbild: Cilvēki, kas ir kārtīgi, iekšēji izjūt nepieciešamību lai vide ap to būtu sakārtota un nesakārtotā vidē jūtas slikti, īpaši, ja tā viņiem tiek uzspiesta un viņi to nespēj mainīt. Tomēr arī šiem cilvēkiem ir jāpavēro sava iekšējā pasaule, domas, attiecības – vai tur ir kārtība? Bieži cilvēki, kas ir kārtīgi ārējā vidē, dzīvo haosā savās domās vai attiecībās ir pilnīgs haoss. Tas ir saistīts ar polaritāti – ja viena puse spīd, tad otra var būt netīra.
Cilvēki visu vērtē pēc sevis. Ja viņš spēj būt kārtīgs, tad viņš nesaprot, kāpēc cits tāds nav un sāk pāraudzināšanas darbu, bet viņš nezina, ka uz Zemes ir tikai viens cilvēks, ko var pāraudzināt un tas esi tu pats. Citu pāraudzināšana ir vardarbība un tāpēc pāraudzināšanas programmas speciālās izglītības iestādēs cieš neveiksmes, jo citu piespiešana rada pretestību. Cilvēks mainās tikai tad, ja jūt mīlestību un vēlas otru iepriecināt ar to, ka viņš mainās.
Vienmēr ir vieglāk pieņemt otru, kad tu to izproti, bet ne vienmēr visu var izprast. Piemēram, vīrietis nekad līdz galam neizpratīs sievieti un otrādi – sieviete neizpratīs vīrieti, jo savā būtībā vīrietis un sieviete ir ļoti atšķirīgi.
Cilvēki apgūst Dievišķo zinātni, bet izprast Dievu nav dots nevienam. Kaut ko mēs saprotam no dzīves, bet ir lietas, kuras mēs nespējam izprast, jo mūsu apziņas līmenis nav pietiekami plašs. Tomēr patiesi ticīgi cilvēki, neskatoties uz to, ka viņi nespēj izzināt Dievu, Tam tic un pieņem dzīvi tādu kāda tā ir, bez prasībām. Tikai neticīgie izvirza ļoti daudz prasības un ir neapmierināti ar dzīvi.
Vienkāršākais veids kā pieņemt atšķirīgo ir saprast, ka viņš tevi nesaprot. Piemēram, zīdainis ar netīrām rokām var nosmērēt baltas sienas, jo viņš nesaprot, ka tā nedrīkst darīt. Vai mēs dusmojamies uz zīdaini par viņa rīcību? Nē, nedusmojamies, jo mēs saprotam, ka viņš nesaprot, ko dara. Tieši tāpat ir jāpieņem pieaugušie, kas tavuprāt pieļauj kļūdu, jo viņš nesaprot ko dara.
Tomēr dzīvē ir gadījumi, kad cilvēks saprot, ka tā darīt ir nepareizi, bet vienalga dara, jo nespēj sevi atturēt no kļūdainās rīcības. Bieži tas ir saistīts ar to, ka viņa uzdevums ir būt par skolotāju tiem, kas cieš no viņa pieļautās kļūdas. Piemēram, alkoholiķis nespēj atturēties no alkohola lietošanas kaut arī saprot, ka tas viņam kaitē, jo viņa neapzinātais uzdevums ir dot iespēju saviem tuviniekiem mācīties mīlēt bez nosacījumiem. Citiem vārdiem sakot, kamēr tuvinieki nespēs alkoholiķi mīlēt tādu kāds tas ir, problēma neatkāpsies.
Kāpēc mūsdienās ir tik daudz pedantisku cilvēku? Tāpēc, ka mūsdienās ir vieglāk nodrošināt tīrību, daudz palīgierīču, lai to panāktu, kā arī vēlēšanās ārēji izrādīties. Protams, tas ir arī kultūras jautājums.
Tīrība, tas ir tas uz ko visai cilvēcei ir jātiecas. Slikti tikai tas, ka tas kas ir tīrīgs, nespēj par to priecāties, bet gan dusmojas uz tiem, kas tādi nav. Tā ir viņa neapgūtā mācība, tāpēc bieži tīrīgs cilvēks sev kā partneri piesaista raksturā pretēju, lai nebūtu tik pedantisks jeb mazinātu savu prasību līmeni.