Kāpēc nepamanīju, kurā brīdī man salūza riba? 03.05.2017

Anna jautā: Dzīve sāk uzlaboties, praktizēju piedošanu, lasu afirmācijas, strādāju ar katru momentu un ar katru savu domu, lasu analizēju, dažreiz tas ir ļoti grūti un vajag būt stingrai ar sevi, (pabeigt negatīvas domas tikko viņas
sākušās), sāku taisīt pranajamu, meditāciju, uzlabojas ar vīru un bērnu attiecības, ar mammu un ar vīramati-tās ir manas skolotājas. Vairs neesmu tik piesaistīta pie bērniem- paliku mierigāka, it kā dzīve uzlabojas….

Sāku dzīvot un baudīt dzīvi nevis domāt par slimībām. Jau neesmu tik norūpējusies par veselību. Nedēļu atpakaļ ieraudzīju, ka man kaut kāda deformēta riba, mierīgi to uztvēru, nepanikoju kā parasti. Paziņa osteopāts šodien
teica, ka tas ir ribas lūzums. Es, protams, iešu pie ķirurga uz rentgenu…. bet kā tas varēja notikt, ka lūzusi riba, bet es to nepamanīju, man nesāp.

Es pat nezinu, kad notika lūzums, nekādu traumu man nebija, nekur nekritu, nekaujos ne ar vienu…apkārtējie netic, jo es dēļ maza izsituma skrienu pie ārsta. Kā es varēju nepamanīt lūzumu? Ko nozīmē 10ās ribas lūzums kreisajā
pusē? Kāpēc to es uzzināju tagad, kad jau sāku strādāt ar savām domām? Tas ir pārbaudījums vai eksāmens? Esmu mierīga, man pat ir ļoti smieklīgi par to, ka nepamanīju. Bet tomēr slikti tas, ka viņas laikam jau saaugušas nepareizi un vajadzēs viņas vēlreiz lauzt.

Ko nozīme šāda situācija? Osteopāts teica, ka vispār kauliem nepietiek kalcija, ka kaulu saistaudi ir vāji…internetā atradu tikai muguras psihosomātiku.

Elvita Rudzāte atbild: Kauli patiešām var lūzt pat pie vismazākās slodzes, ja nepietiek kalcija un kaulu saistaudi ir vāji. Problēmas cēlonis ir mātes un tēva savstarpējās attiecības. Šķiet, ka māte ir ļoti nospiedusi tēvu ar savu gribu, neļaujot tēvam paust savu gribu. Ja tēvam ir vājš raksturs, tad bērna kauli ir vāji. Ja bērns nenosoda tēvu par viņa vājumu, tad bērnam ar kauliem viss ir kārtībā. Ja bērns nosoda tēvu par viņa vājo raksturu, tad bērna organisms neuzņem no ēdiena kalciju un sākas dažādas problēmas ar kauliem.

Tā kā Anna ir sākusi ar sevi strādāt, tad viņas ķermenis, kas ir viņas vislabākais draugs, sāk signalizēt ar ko pienācis laiks strādāt, t.i., Annai pienācis laiks strādāt ar savu vecāku attiecībām, izprotot māti un tēvu, piedodot katram savas kļūdas un pārstājot domāt sliktas domas par abiem vecākiem, īpaši par savu tēvu un vīriešiem, kas bijuši viņas mātes dzīvē. Kā arī viņai jāpievērš uzmanība savām domām par viņas vīru. Ja viņa uzskatīs savu vīru par vāju vīrieti, kurš nespēj tikt galā ar kaut kādām dzīves problēmām, tad viņa neko nebūs no savu vecāku kļūdām mācījusies.