Kāpēc nepieciešams rūpēties par lietām? 07.03.2020

Viss radītais sastāv no enerģijām. Cilvēkā ir visas enerģijas, kas pastāv Kosmosā. Arī lietās, kuras rada cilvēks, ir enerģija. Nav nekā pasaulē tāda, kas nesaturētu enerģiju.

Ja cilvēks slikti izturas pret kādu lietu, tā pārtrauc veikt savu funkciju, jo slikta izturēšanās ir negatīva enerģija, kas grauj radīto. Piemēram, ja cilvēks negatīvā noskaņojumā brauc ar mašīnu, tad pastāv risks, ka viņš var nokļūt satiksmes nelaimes gadījumā, jo automašīna uz sevis uzņem negatīvo enerģiju no tās vadītāja, piesaistot sev citus satiksmes dalībniekus ar līdzīgu enerģiju, kas rezultējas kā satiksmes negadījums. Tāpēc nekad nesēdiet pie stūres negatīvā noskaņojumā, bet pirms braukšanas nomierinieties.

Apskatīsim citu piemēru, kā amatniekiem kalpo viņu izvēlētie darbarīki un instrumenti. Amatnieks, kas strādā ar mīlestību, ļoti rūpējas par saviem darbarīkiem un instrumentiem, un tie parasti kalpo daudz ilgāk nekā ir noteikts to lietošanas termiņš. Ja amatnieka darbarīki vai instrumenti nonāk cita lietotāja rokās, tad tie ātri salūzt, jo mainījusies ir to īpašnieka enerģija. Tie vairs nejūt sava saimnieka mīlestības enerģiju, un tie lūzt.

Visumā viss ir savstarpēji saistīts un šī saistība ir caur enerģijām. Tā kā cilvēce ir kļuvusi patērētāju sabiedrība, tad rūpes par lietām ir samazinājušās, jo lietas ir viegli nopirkt. Īpaši bērni, kam vecāki ir materiāli nodrošināti, lauž mantas nevis tāpēc, lai uzzinātu to saturu, bet vienkārši tāpat vien, izgāžot savas dusmas uz lietu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi domā, ka lietas ir nedzīvas. Bet ko domā pieaugušie par lietām, cik daudzi saprot, ka arī lietas satur enerģiju un tāpēc uzskatīt tās par nedzīvām nebūs pareizi.

Bērniem iemācīt rūpēties par lietām var tikai tad, ja viņiem sāk skaidrot, ka arī lietai sāp. Ideāli būtu, ja izglītības iestādē būtu mikroskops, kur bērni varētu ieskatīties un redzēt kā lietās kustās atomi. Tad viņi noticētu, ka arī lietas satur enerģiju un tām nedrīkst darīt pāri.

Pastāv bērnu audzināšanas metode, ka liek bērnam salabot salauzto lietu, lūdzot vecāku palīdzību. Bet ne vienmēr var visu salauzto salabot un bērns vienalga nesaprot, kāpēc nevar nopirkt jaunu lietu, ja naudas pietiek? To pašu nesaprot arī pieaugušie, kam naudas ir pietiekami.

Atbilde ir enerģijas nezūdamības likumā – nekas nekur nepazūd. Ja tu slikti izturies pret lietām, tad tava nepareizā rīcība tavā aurā rada negatīvu enerģiju un pārsniedzot negatīvās enerģijas robežu tā izlādēsies tev visnepiemērotākā laikā ar resursu trūkumu. Resursu trūkums var izpausties gan naudas trūkumā, gan lietu trūkumā, gan ēdiena trūkumā, gan ūdens trūkumā, gan laika trūkumā u.c.

Kad cilvēku piemeklē resursu trūkums, viņš ir ļoti apbēdināts, bet nelaime tā, ka viņš neredz savu atbildību notiekošajā. Bieži cilvēki vaino valsti, valdību, politiķus savās nelaimēs, uzskatot sevi par upuri, bet dzīvē viss notiekošais ir absolūti taisnīgs. Ja esi kļuvis par upuri, tad tas nozīmē, ka pagātnē ir pieļautas kļūdas.

Maz ir cilvēku, kas redz cēloņu-seku sakarību, jo tam ir nepieciešamas zināšanas. Vēl mazāk ir cilvēku, kas mīl visu radīto tā kā sevi pašu. Egoisms ir galvenā cilvēces slimība no kuras cilvēki mirst daudz vairāk nekā no jebkādas epidēmijas, jo egoisms iznīcina mīlestību, bet kur nav mīlestības, tur nav dzīvības. Cilvēki nezina, ka viņus nogalina viņu pašu egoisms, jo nespēj uz notiekošo paskatīties ar plašāku redzējumu. Viņi nezina, ka egoistiska domāšana ir vislabākais mēslojums vīrusiem, baktērijām, ļaundabīgām šūnām un nelaimes gadījumiem.

Pēdējos gados ugunsgrēkos un citās dabas katastrofās cilvēce ir zaudējusi daudz lietu. Piemēram, ugunsgrēks Austrālijā iznīcināja ne tikai dabu un dzīvniekus, bet sadega arī daudziem cilvēkiem mājas ar lietām. Vai Austrālijas iedzīvotāji saprata viņiem sniegto mācību par mūžīgām un pārejošām vērtībām? Vai mēs, noskatoties uz Austrālijas nelaimi, sapratām par mīlestības nozīmīgumu ne tikai attiecībā uz cilvēkiem, dabu un dzīvniekiem, bet attiecībā uz visu radīto? Vai mēs esam sapratuši, kāpēc svarīgi ir domāt  ne tikai par sevi, kā parasti dara egoists, bet rūpēties par visu radīto?

Ja mēs neesam sapratuši egoisma sekas – mīlestības iznīcināšanu un neredzam tālāk kā bez mīlestības iznīkst viss radītais, tad mums nāksies piedzīvot jaunas ciešanas, bet tas notiks tikai tāpēc, ka esam muļķi un nevēlamies mācīties no savām un citu kļūdām.

Nekad nav par vēlu laboties un sākt jaunu dzīvi, ja tikai ir vēlēšanās. Tāpēc padomā, kā tu izturies pret lietām tagadnē un kā tu varētu pret tām izturēties, lai tās justu tavu mīlestības enerģiju?

Autore: Elvita Rudzāte