Kāpēc nepieminat Tatjanas Mikušinas saņemtos vēstījumus? 06.07.2019

Egija jautā: Jau pailgu laiku lasu “domātājs.lv”. Un pedējā laikā ievēroju, ka Jūs savās atbildēs nepieminat Tatjanas
Mikušinas saņemtos vēstījumus, tas manī raisa pārdomas, vai ir kas mainījies? Nesen esmu sākusi lasīt vēstījumus, pirmā grāmata tikai pusē, bet teikšu godīgi, esmu tik ļoti priecīga un pateicīga par vēstījumos sniegto informāciju…

Elvita Rudzāte atbild: Nekas nav mainījies. Es arī tagad, atbilstoši tēmai vai jautājumam lasītājiem iesaku lasīt Gudrības Vārda Mācību vai apgūt Dievišķo zinātni, norādot saiti uz vēstījumiem (diktātiem), kas pieejami Sirius-riga.lv mājas lapā. Esmu pat saņēmusi pārmetumus, ka es reklamējot Tatjanu Mikušinu un viņas doto Mācību.

Es neizceļu konkrēta vēstījuma tekstu, bet aicinu apgūt Gudrības Vārda Mācību kopumā, jo apziņas līmenis mainās, ja vēstījumus lasa pareizi – hronoloģiskā secībā tā kā tie ir doti, vienu diktātu dienā.

Atbildot uz jautājumiem, es sajūtu kā labāk uzrunāt lasītāju. Ne visi uzreiz ir gatavi lasīt vēstījumus, jo viņu apziņas līmenis vēl ir par zemu, lai viņi tiem pievērstos un nav labi dot vērtīgu informāciju tam, kas to labākajā gadījumā ignorēs vai sliktākajā gadījumā sabradās ar kājām. Atcerieties Jēzus vārdus: “Nemetiet pērles cūkām pie kājām”. Daļa lasītāju, kas uzdod man jautājumus, zina par Gudrības Vārda Mācību, tāpēc es neatkārtoju to, kas viņiem jau ir zināms un nedrīkst ar Mācību arī uzbāzties, jo tas var radīt pretēju efektu – cilvēks, nelasot Mācību, jau var pret to izjust riebumu.

Cilvēka apziņas līmenis aug pamazām, tāpēc līdzīgi kā skolā atbilstoši klasei tiek dota mācību literatūra. Gudrības Vārda Mācība nonāk pie tiem, kas Tai ir gatavi. Nevienam Mācība nevar paiet garām.

Tāpat tas ir manis doto informāciju. Esmu internetā ievietojusi daudz e-seminārus, bet lasītājiem sākumā iesaku klausīties tikai Piedošanas mācības e-seminārus un tikai pēc tam citus e-seminārus, jo Piedošanas mācībā ir ielikts pamats, citos semināros jau tēma tiek apskatīta dziļāk vai no cita skatu punkta. Savukārt e-semināru ciklu “Ceļš pie Dieva” es iesaku klausīties tiem, kas jau ir izpratuši pamatu un vēlas virzīties tālāk jeb tiem, kas jau iet apzinātu garīgās attīstības ceļu un vēlas nonākt pie Dieva.

Man vairāki ilggadēji domātājs.lv lasītāji ir teikuši, ka viņi nav spējuši noklausīties manis vadītos e-seminārus kaut arī par tiem ir zinājuši, atliekot klausīšanos uz vēlāku laiku. Viena sieviete, kurai es palīdzību sniedzu apmēram 8 gadus atpakaļ, tikai tagad sāka klausīties manus e-seminārus un tagad tos klausās vairākas reizes dienā un katru dienu, jo viņu ir piemeklējušas ļoti lielas dzīves problēmas. Viņa tikai tagad ir gatava pieņemt to, ko es mācīju jau 8 gadus atpakaļ. Viņa zina arī par Tatjanas Mikušinas doto Mācību, bet to pagaidām nelasa, jo jūt, ka jāvirzās uz priekšu ir pakāpeniski.

Daži lasītāji saka, ka izlasot manas grāmatas, beidzot viņi spējot saprast informāciju, kas ir dota Vīlmas Lūles grāmatās, jo pirms tam viņi nav spējuši uztvert Vīlmas Lūles grāmatās esošo vērtīgo informāciju. Tāpat daži domātāji, kas ir lasījuši Gudrības Vārda Mācību vēl nav gatavi lasīt Dzīvās Ētikas Mācību kaut arī  Gudrības Vārda Mācībā ir aicinājums to darīt.

Dievs vada mūsu ceļu un Skolotāji mūs uzrunā atbilstoši mūsu apziņas līmenim. Ceļi pie Dieva ir daudz un dažādi, tāpēc ne visiem pieņemams ir tas, ko es mācu. Ne visiem ir pieņemama Gudrības Vārda vai Dzīvās Ētikas Mācības. Daudzi izvēlas citu ceļu, piemēram, Budismu vai Kristietību. Citi ir atraduši skolotājus par kuriem man nekas nav zināms, bet ja viņus šie skolotāji uzrunā un palīdz tiem kļūt labākiem, tas nozīmē, ka tas ir viņu ceļš. Nav pareizo vai nepareizo garīgās attīstības ceļu. To manuprāt lieliski ir aprakstījusi Svētā Terēze no Avilas savā grāmatā “Dvēseles pils”. Viņa bija katoliete, bet jau 500 gadus atpakaļ saprata, ka ne visiem der Kristietības ceļš, ka daudzi izvēlas citu ceļu pie Dieva, daudzi skrien no vienas mācības pie otras līdz atrod to ceļu, kas tieši viņa individualitātei ir tas piemērotākais.

Esmu sapratusi, ka nozīme nav kvantitātei, bet gan kvalitātei. Agrāk uz maniem semināriem un citiem pasākumiem nāca daudz cilvēku, tagad nāk mazāk, bet tie kas nāk, tagad gūst daudz vairāk. Agrāk es nevarēju saprast kā Lielais Skolotājs Jēzus spēja sagatavot tikai 12 mācekļus. Tagad es to saprotu, jo redzu, ka ne visi spēj izprast pat tās zināšanas, kuras es dodu, būdama skolotājs ar mazo burtu. Man ir iespēja redzēt kā garīgās attīstības ceļu iet domātāji, kas mācās izglītības programmā “DOMĀTĀJS”. Daudzi sāk, bet maz ir to, kas nonāk līdz 9.līmeņa beigām. Mācībā ir teikts, jo Skolotājs ir augstākā garīgās attīstības līmeni, jo mazāk viņam paliek skolnieku. Tieši šo fenomenu es redzu arī no savas pieredzes – jo vairāk es spēju dot, jo mazāk ir to, kas manis doto spēj pieņemt. Atcerieties teicienu: “Visam savs laiks…”.