Katrīna jautā: Kādu laiku jau lasu Jūsu portālu un smeļos iedvesmu. Tāpēc nolēmu uzrakstīt savu bēdu. Esmu skolotāja kādā skolā, kur iet diezgan smagi ar disciplīnu un uzvedību. Strādāju tur jau piekto gadu. Ļoti bieži nonāku tik tālu, ka esmu gatava nolikt atlūgumu galdā -par spīti tam, ka kopumā ar visu tieku ļoti labi galā, dzirdu ļoti daudz atzinīgu vārdu no kolēģiem. Taču man ļoti grūti atrasties tādā parupjā vidē un diezgan lielā haosā no organizētības viedokļa.
Tad nu biju tik tālu, ka nolēmu – viss, eju prom šogad pēc pirmā semestra. Biju pie vadības. Protams, centās atrunāt. Saprotams, ka tas nebūs viegli pēkšņi atrast mācību gada vidū skolotāju (un slodze man liela). Pret vadītāju biju atklāta. Vienojāmies, ka palikšu vēl janvāra pirmās divas nedēļas, jo skolai svarīga pārbaude priekšā. Uzrakstīju atlūgumu, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. Laiks jau pagājis, un vadītāja paziņo, ka neparakstīs, jo jāraksta uz pašas vēlēšanos. Tas daudz ko izsaka no tā viedokļa, ja vēlētos iestāties bezdarbniekos.
Tā kā dzīvoju viena un pilnībā paļaujos uz savām finansēm, tad tas ir diezgan svarīgs faktors. Taču gribas tomēr teikt, ka ne pats noteicošais. Bija saruna ar mācību pārzini, un šķita, ka esmu pati kaut kur vērotājs no malas, kamēr lietas notiek… kamēr jau esmu pierunāta, ka tomēr palikšu vēl. Aizbraucot mājās, gluži vai pati nesapratu, kas tas bija, kas notika. Jo tik ļoti jau biju ar vienu kāju prom. Un tagad atsviedu sevi atpakaļ. Atlūgumu atsaucu. Absolūti nesaprotu, kas notiek un kāpēc tā notiek.. Iepriekšējā vakarā pirms sarunas ar mācību pārzini tieši lūdzu kosmosu, lai darba lietās man palīdz visu salikt labvēlīgi. Vai tiešām šis būtu tas man labvēlīgais variants?? Vai arī tās ir manas
bailes uzsākt ko jaunu, nezināmu… ? Vai tā ir mācībstunda, kas man vēl jāmācās tieši šajā darba vietā, tāpēc nevaru aiziet prom?
Elvita Rudzāte atbild: Ja cilvēks ir nolēmis mainīt darbu, tad viņam tas ir jādara brīdī, kad viņš ir atradis citu darbu. Bezdarbnieku pabalsti ir domāti tiem, kuri ir zaudējuši darbu un nevar vēl atrast atalgotu darbu vietā. Katrīna nezaudēja darbu, bet gan pati izvēlējās to pamest, nerēķinoties ar grūtībām, kuras piedzīvo darba devējs, jo skolai patiešām piemīt tā specifika, ka grūti atrast vietā pedagogu gada vidū.
Katrīnas neapgūtā mācība ir egoisms – lai tikai man būtu labi. Viņa nedomā, kas būtu labāk skolai un bērniem, viņa domā tikai par sevi un pie tam vēl grib izmantot valsts piedāvātās iespējas finansiālā pabalsta saņemšanā. Cilvēks, kas izmanto valsti savtīgos nolūkos, rada sliktu materiālo karmu, kas vēlāk izpaužas ar materiālām grūtībām. Par laimi Katrīnu no pieļautās kļūdas patiešām atrunāja Augstākie Spēki, tikai viņa to neatceras, jo tas notika miega laikā. Mācību pārzine tikai izpildīja savu uzdevumu un bija instruments Dieva rokās, atrunājot Katrīnu pamest darbu.
Ja Katrīna patiešām vēlas mainīt darbu, tad viņai jau tagad ir jābrīdina skolas vadība, lai tā savlaicīgi meklē aizvietotāju uz nākamā mācību gada sākumu, kā arī pašai ir jāmeklē cits darbs, lai nebūtu jāizmanto bezdarbnieka pabalsts. Tomēr vēl labāk būtu, ja viņa palīdzētu skolas vadībai skolā iedibināt jaunu kārtību, lai novērstu tās problēmas, kuras pašlaik skolā eksistē.
sending...
