Sieviete jautā: Kāpēc nevaru atrast darbu? Kāpēc Dievs negrib, lai man ir darbs? Ko Dievs grib, lai es daru? Līdz ko izteicu vēlmi būt neatkarīga no kāda, tad tieši nonācu situācijā, ka bija jābūt atkarīgai kaut kādā mērā. Problēma ar to, ka viņi to izmantoja pret mani. Pašnodarbināta nevaru vairs būt savu apstākļu dēļ un to nepavilktu savā stāvoklī, bet algotu darbu nevaru dabūt.
Otrkārt, ko māca, ja man ir veselības problēma un nedrīkstu darīt kādu darbu, tad man tieši tādu piedāvāja. Vai citi man meta pakaļ tādu darbu, ko paši nedarītu, jo slikti apstākļi, neatalgots, slikta attieksme pret padotajiem. Kamēr es citiem centos piemeklēt labākos variantus, risinājumus, tikmēr man viņi piedāvāja no kā paši bēga? Kāpēc tā?
Elvita Rudzāte atbild: Nekad savās neveiksmēs nevainojiet citus cilvēkus un īpaši Dievu. Neviens cits nav atbildīgs par tavām neveiksmēm kā vien pats.
Visu nosaka tava attieksme pret darbu. Ja pret tevi slikti izturas darba devējs, tad tev ir iespēja parādīt ar savu piemēru darba devējam kā var izturēties pret kolēģiem ar mīlestību, un tas būs tavs labais darbs, lai palīdzētu citiem cilvēkiem kļūt labākiem. Ja ir slikti darba apstākļi, tad padomā, kāpēc šos darba apstākļus uzskati par sliktiem?
Ir tāds teiciens par laika apstākļiem: “Nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs”. Tāpat arī darbā – nav slikti darba apstākļi, ir tikai nepareiza attieksme pret darbu.
Ja sieviete grūtības uztvertu kā vērtību, lai augtu garā, tad viņā grūtības neradītu stresu, bet veicinātu radošuma attīstību. Ja sieviete darba vietu uztvertu kā iespēju izpaust savas labākās spējas un attīstīt snaudošās spējas, tad viņai darbs neradītu stresu un viņa to neuztvertu kā nejēdzīgu un apjomīgu.
Atcerieties, ka darbu mums dod Dievs un Viņš nekad nedod vairāk nekā mēs spējam izdarīt. Ja Viņš nedod iespēju, tas nozīmē, ka gaida no cilvēka, lai viņš kaut ko saprastu, piemēram, Pazemības mācību – pieņemt to, kas ir dots vai Pateicības mācību – esi pateicīgs, ka tev ir darbs un mācies to mīlēt.
Šobrīd daudzi darba devēji sūdzas, ka nav darbinieku. Savukārt darbinieki sūdzas, ka nevar atrast darbu. Tas nozīmē, ka darba devēju piedāvājums neatbilst darbinieku gaidām. Īpaši liels piedāvājums ir mazkvalificētos darbos, kas ir zīme, ka Dievs vēlas pārbaudīt cilvēku pazemību – vai esi gatavs darīt ikvienu darbu vai uzskati, ka esi pārāk vērtīgs, lai darītu mazkvalificētu darbu?
Mūsdienās ir daudz bezdarbnieku ar augstu kvalifikācijas līmeni. Kāpēc tāda situācija? Tāpēc, lai cilvēkiem samazinātu vēlēšanos lepoties un egoismu, jo šie cilvēki nav sapratuši, ka nav ne labāki, ne sliktāki par citiem cilvēkiem. Visi cilvēki ir unikāli un tos nevar salīdzināt vai nostādīt augstākā vai zemākā kārtā.
Nelaimīgi ir tie cilvēki, kas dzīvo gaidās. Laimīgi ir tie cilvēki, kas pieņem un priecājas par to, ko viņiem dod, neko negaidot, bet kļūstot paši par devējiem. Darba kontekstā tas nozīmē, ka darbinieks ar mīlestību un pateicību dara ikvienu darbu, priecājoties, ka viņam ir iespēja strādāt.
Es iesaku sievietei padomāt – kādu darbu pieņemt no tiem darba piedāvājumiem, kas tirgū ir pieejami un tādi patiešām ir daudz. Ja Dievs redzēs, ka spēj darīt ikvienu darbu ar mīlestību, tad noteikti Viņš kādā brīdī dos iespēju strādāt darbu par ko sapņo.
Tāpat iesaku padomāt, ko pati vari darīt bez atalgojuma saņemšanas, lai darītu darbu, kas patīk. Vispirms ir ļoti daudz jāiegulda no sevis, tikai tad tu vari gaidīt kādu rezultātu. Tas ir pilnīgi visās darba jomās. Nekas labs nenāk viegli. Dažkārt ir jāpārvar milzīgas grūtības, lai spētu darīt to, ko sirds aicina.
sending...
