Kāpēc pasaulē tik populāra deja “Jerusalema”? – pirmais turpinājums 14.10.2020

Kāpēc pasaulē tik populāra deja “Jerusalema”? – raksta sākums

Laumas viedoklis: Ne es to lasīju, ne skatījos, ne klausījos. Man tāda masu “gaisā paraušana” uzreiz izraisa noraidījumu nedomājošu cilvēku rīcībai.

Kam tas “izdomāts”? tas pats kā viss, kas nāk no nelabā – lai pazudinātu dvēseles ar “it kā nevainīgu dejošanu (nepareizā ritmā (?))”.

Priecājos, kā Liepājā domājoši cilvēki pārtrauca to neprātu: – jo mēs esam Latvijā. Un vēl kaut kur manīju, ka dejoja tautas tērpos.

Priecājos, kad atradīsies vēl kāds, kam galvā ir arī “pelēkā viela”, resp. – nav jau visiem jāskrien līdzi, kur tikai pašvilpj.

Ieteicu izlasīt grāmatiņu “Mūzikas noslēpumi” (skatīt šeit).

Ingunas viedoklis: Rakstu Jums  par “Domātājā” 13. oktobrī apskatīto rakstu: “Kāpēc pasaulē tik populāra deja “Jerusalema”. Man šī tēma ir gana tuva, jo kādu laiku atpakaļ skolās pasniedzu stundas par šo tēmu.

Citēju no Tatjanas Mikušinas rakstu krājuma “Mūzikas noslēpumi”, kuru latviešu valodā ir izdevusi izdevniecība Sol Vita: “Jāņa evaņģēlijs sākas ar vārdiem: “Iesākumā bija Vārds…” Daudzas filozofiskās sistēmas satur apgalvojumu, ka Radīšana sākās ar vibrāciju, ar skaņu. Visai mūsu dzīvei cauri vijas skaņas. Pat visa mūsu apkārtējā redzamā pasaule ir sastingusi skaņa jeb mūzika.

Modernās zinātnes nozare sinerģētika apgalvo, ka visspēcīgāk pasauli ietekmē vājas iedarbības. Pie šādām vājām iedarbībām pieder mūzika. Šajā sakarā atcerēsimies diženā Laodzi vārdus, ka vājais uzvar stipro, bet klusais skaļo.

Mūzikas kvalitāte nepārspīlējot būtiski ietekmē turpmāko evolūcijas gaitu. Mūsu pasaule ir duāla, un jebkurai parādībai tajā ir divas puses. Labais un ļaunais. Mīlestība un naids. Baltais un melnais. Arī mūzika ir dažāda. Tā var dziedināt, bet var arī iznīcināt. Jau senatnē bija zināms, kā mūzika ietekmē cilvēka un tautu apziņu. Priesteri tempļos glabāja slepenās zināšanas. Līdz mums ir nonākušas ziņas tikai par dažiem mūzikas iedarbības noslēpumiem. Sengrieķu filozofs Platons rakstīja: ‘Muzikālā audzināšana ir iedarbīgāks līdzeklis nekā visi citi tāpēc, ka ritms un harmonija atrod savu ceļu dvēseles dziļumos…. Vajag izvairīties no jauna tipa mūzikas ieviešanas, – tas pakļauj briesmām visu valsti, jo mūzikas stila maiņu vienmēr pavada svarīgāko politikas jomu ietekme.’

Pitagors uzskatīja, ka dvēseles veselības, morāles un kultūras uzplaukumā mūzika ir neaizstājama. Aristotelis apgalvoja, ka mūzikai piemīt spēks formēt raksturu un ar mūzikas palīdzību cilvēks var attīstīt sevī pareizas jūtas.
Izcilais angļu 20.gs. pianists un komponists Kirils Skots apgalvoja, ka tieši mūzika ir radījusi kultūras laikmetus (nevis otrādi), ka katrs mūzikas paveids ir atstājis spilgti izteiktu ietekmi uz cilvēces vēsturi, morāli un kultūru.
Mēs varam izpētīt, kā mainījās ritms 20.gs. mūzikā, kļūdams arvien straujāks, un reizē ar to mainījies mūsu dzīves ritms, ko tagad jau nereti salīdzina ar ārprātīgu skrējienu. Reizē ar jaunmodīgu mūzikas stilu parādīšanos mainījies arī sabiedrības pasaules uzskats: vispārējās kultūras līmenis ir pazeminājies, mainījušies tikumiskie orientieri.”

Lūk vēl pārdomām:

“Sešdesmito gadu vidū Amerikā parādījās popgrupas, kas sevi dēvēja par Acid Rock. Šī tipa mūzikas uzrakstīšanai un atskaņošanai vajadzēja lietot narkotikas. Kopš deviņdesmito gadu vidus acid vai drive tiek radīts dejām. Šī virziena pamatā ir ritms ar trim tempiem: 120,150 un 300 sitienu minūtē. Dabā viss ir pakļauts ritmam. Cilvēka organisms ir tā radīts, ka pārņem ritmus, ko diktē ārējā vide. Mūzikas ritms var ietekmēt sirdsdarbības ritmu un regulēt elpošanas ritmu. Ja cilvēkam uztiepj viņam neraksturīgu ritmu, viņš jūt diskomfortu, uzbudinājumu un agresivitāti. Šāda ritma daudzkārtēja atkārtošana var izraisīt agresivitāti.”

Interesanti fakti par džeza rašanos:

“Džezs ir vudū ritmu paveids. Sākot ar 1835. gadu, nēģeri pulcējās Kongo laukumā Jaunorleānā, dejoja, dziedāja un izpildīja vudū rituālus. Galu galā šīs sanākšanas varas pārstāvji izdzenāja, bet 1885. gadā Čārlzs Boldens (Charles Joseph “Buddy” Bolden) sāka citādi spēlēt šo mūziku. 10. gadus pēc tam, kad viņš radīja jaunu mūzikas novirzienu, viņš saslima ar smagu psihisku slimību, viņu ievietoja slimnīcā, kur viņš nomira pēc 20 gadiem. Tās bija džeza graujošās iedarbības sekas uz dvēseles svētnīcu.

Džezs kļuva par publisko namu mūziku, bet vēlāk tika pieļauts arī deju laukumos un bāros. Kādu laiku džezam tika izrādīta liela pretestība, bet ar laiku šī attieksme pamazām kļuva pielaidīgāka un džezs kļuva par daļu no vispārpieņemtā dzīvesveida.

Džezs ir vainaga čakras kropļotājs, kas aizvāc Tēva gudrību. Džezam ir saraustīts ritms, kas izraisa lejupejošu enerģijas kustību no vainaga čakras uz zemākajām čakrām. Džeza galvenais uzdevums ir hipnotiska iedarbība. Tas kļūst par kulta, rituālo mūziku un iedarbojas uz sirdsdarbības tempu. Tā iedarbība gan uz prātu, gan emocijām ir nemanāma, taču neatvairāma. Cilvēks zaudē saistību ar realitāti, jo vārda tiešajā nozīmē zaudē Dievišķo Saprātu. Pirmajā reizē dvēsele šo mūziku uztver kā vardarbību un kroplīgumu. Bet līdz ar to, ka tā kļūst par masu kultūras daļu, mēs pie tās pierodam tāpat, kā tas notiek ar citiem kaitīgiem ieradumiem, piemēram, pieradums lietot alkoholu, nikotīnu, narkotikas vai cukuru.”

Es nezinu pie kāda mūzikas stila pieder šīs deju mūzika “Jerusalema”, bet tas ko es sajutu skatoties un klausoties, bija satraukums un es to pārtraucu.

Jāņa viedoklis: Man Sātana pirksts ir tikai iekšienē – ārpusē tā nav. Paraugieties uz šiem cilvēkiem ar melnu ādas krāsu. Ikdienā es viņus nesastopu, bet viņi ir mani Brāļi, jo mēs esam viena cilvēku cilts. Man ir tā laime visu mūžu just dejas milzīgo spēku. Dziesmas vārdos nav ne kā slikta – tikai ilgas…

Domāju, ka šeit ir paustas visas cilvēces ilgas pēc kaut kā jauna – jo citādi apjukums vilina mūs pamest šo pasauli. Dejai ir ļoti spēcīgs draivs. Esmu pateicīgs, ka Dievs man to parādīja.

Elvitas komentārs: Jānis ir atsūtījis dziesmas vārdus tulkojumā, bet es tos nepārpublicēju, jo man nav 100% pārliecības, ka tulkojums ir pareizs un, ka kāds valodas nezināšanu neizmanto savtīgos nolūkos. Pat, ja vārdu tulkojums ir pareizs, ar to ir par maz, jo vārdi, melodija un ritms kopumā veido vibrācijas, kas ietekmē mūsu psihi un vibrācijas.

Ceru, ka atsūtītie komentāri būs labs pamudinājums cilvēkiem, kas iet garīgās attīstības ceļu, padomāt, kāda veida mūzika tevi uzrunā un vai tā patiešām palīdz tev iet garīgās attīstības ceļu?