Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Kāpēc patība ir negatīva īpašība? 16.12.2015

Reiz kāda sieviete man ieteica mainīt Sokrata tautskolas veidotā “Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parka” nosaukumu, uz nosaukumu “Patības parks”. Iemesls maiņai bija, ka nosaukums esot par garu, kam es tiešām varu piekrist. Domājot par šo īso nosaukumu, mana sirds sāka protestēt. Es īsti nesapratu, ko tā man saka, bet tikai sajutu, ka tādu nosaukumu noteikti nedrīkst likt. Tanī laikā es neizpratu vārda “patība” nozīmi. Psiholoģijā šo vārdu min pozitīvā nozīmē, bet mana sirds turpināja protestēt. Es paklausīju savai sirdij un parka nosaukumu nemainīju.

Lasot Dzīvās Ētikas mācību, es beidzot saņēmu atbildes, kāpēc mana sirds nepieņēma vārdu “patība”. Dzīvajā Ētikā ir teikts: “Bieži esmu brīdinājis no patības. Šī gara tumsonības stindzinošā māsa nāvē un izdzēš labākās ugunis. Patiešām, sirds nepieņem patību. Sirds dzīvo pašaizliedzībā. Tik stipra ir sirds, kad tā rūpējas par nākotni, nedomājot par sevi.”

Vārdi “sirds rūpējas par nākotni, nedomājot par sevi” arī sniedza atbildi. Patība ir egoisms, kas rūpējas tikai par sevi, nedomājot par citiem. Cilvēks daudz dara, lai tikai viņam būtu labi, bet viņš to dara sevis dēļ, savtīgu nolūku vadīts, nevis tāpēc, lai palīdzētu citiem. Savukārt, ja cilvēks klausa savai sirdij, tad viņš mazāk rūpējas par sevi, strādā ar savu negatīvo, lai kļūtu labāks un varētu palīdzēt citiem.

Dzīvajā Ētikā ir teikts: “Kaitīgākais un pašam vismazāk samanāmais tārps ir patība. Tāpēc biežāk pārbaudiet sevi, jo šim tārpam patīk aizslēpties aiz visizsmalcinātākajiem attaisnojumiem. Dažos apstākļos patība nav tik acīmredzama, bet vajag mainīties apstākļiem un tārps liks sevi manīt.” Skolotājs mūs brīdina, ka mēs varam savu patību pat nemanīt un attaisnot. Kādās dzīves situācijās izpaužas patība? Piemēram, cilvēks pildot savus darba pienākumus tos patiešām veic kvalitatīvi nevis tāpēc, ka mīl savu darbu, bet tāpēc, lai saņemtu atzinīgus vārdus no vadītāja. Kamēr vadītājs viņu slavē par paveikto, viss ir kārtībā (patība ir paslēpusies), bet tiklīdz vadītājs vairs neslavē, tad cilvēks ir dusmīgs un uzskata, ka vadītājs viņa darbu nenovērtē (patība ir sevi atklājusi un kā tārps grauž cilvēku, radot cilvēkā arvien lielāku neapmierinātību ar vadītāju).

Pārākuma patība ir viena no visapkaunojošākām gara nepilnības izpausmēm. Cilvēks jūtas gudrāks un pārāks par citiem. Šis cilvēks nezina Dievišķo likumu, ka tu neesi ne pa vienu cilvēku labāks vai sliktāks. Arī šajā gadījumā patība var būt paslēpusies, ja cilvēks neizrāda savu lepnību par to, ka viņš par kādu ir bijis labāks. Piemēram, sportistu patība ļoti tiek audzināta caur veiksmēm un neveiksmēm sportā. Nevienam pat vislabākajam sportistam nav garantētas 100% uzvaras. Sportisti to zina, tāpēc necenšas uzskatīt, ka viņi ir par kādu labāki. Bet, ja sportists vēlas būt par kādu pārāks, tad viņu noteikti sagaidīs negaidītas neveiksmes, lai viņš aizdomātos par šo jautājumu. Tāpēc nekad nejūtieties par kādu pārāki, vienkārši priecājieties, ka jums kaut kas ļoti labi sanāk, ka ir izcili rezultāti, bet nekad neuzskatiet sevi par labākiem par citiem.

Dzīvajā Ētikā ir teikts: “…patība pievelk miesas kārības, piesātinās ar tām un iedīgļo ļaunumu. Patības vilinājuma ietekmei pakļaujas ģimenes, dzimtas un nācijas…” Ja cilvēks ir tik ļoti vērsts uz sevi, tad viņš grib sevi lutināt, un sāk domāt kā vairāk iepriecināt savu miesu. To ir atklājusi skaistumkopšanas industrija, kas apmierina šo cilvēku vēlmes. Var tikai apbrīnot cik daudz naudas sievietes ir gatavs maksāt par skaistuma kopšanas pakalpojumiem. Es neesmu pret skaistuma kopšanu, bet visam ir jābūt samērīgi. Iedomājieties cik daudz naudas varētu izmantot daudz cēlākiem mērķiem, ja cilvēki sāktu strādāt ar savu patību. Es pazīstu kāda bagāta vīrieša civilsievu, kura nekur nestrādā, mājās arī viņai nekas nav jādara, jo mājsaimniecības darbus veic algoti strādnieki. Šī sieviete ir ļoti aizņemta, jo lielāko dienas daļu pavada skaistumkopšanas un sporta aktivitātēs, kā arī praktizē jogu un meditāciju. Rezultātā šai sievietei ārējais izskats ir glīts, fiziskā forma ir ļoti laba, bet piemeklē visādas iekšķīgas slimības, kuru dēļ atkal ir jātērē milzīga nauda un tas paņem laiku. Tātad sieviete visu laiku ir aizņemta tikai ar sevi, bet pats dīvainākais ir tas, ka viņa ir nelaimīga un ar visiem neapmierināta, neskatoties uz to, ka var darīt ko grib, iet viņasprāt garīgās attīstības ceļu (praktizē jogu un meditāciju), un ir materiāli labi nodrošināta. Kāpēc šāds paradoks? Tāpēc, ka viņas sirds jūt, ka viņas dzīve nav pareiza, ka viņas patība ir ņēmusi virsroku pār viņas dzīvi, tāpēc sirds protestē un rada viņas dvēselē iekšējo neapmierinātību, kas savukārt rada veselības problēmas.

Rodas jautājums, kāpēc cilvēks, kurš praktizē jogu un meditāciju arī ir nonācis patības varā? Skolotājs šo situāciju skaidro sekojoši: “Par trakumu nosauc briesmīgo stāvokli, kādā ieslīgst patības pārņemtie, kas augstākajām Mācībām pieskārušies vienīgi alkatības dzīti. Viņu stāvokli citādi nevar nosaukt, kā par trakumu. Lai ārsti izpētī viņu siekalas, lai pārliecinās par viņu organisma patoloģisko stāvokli. Kāds jautās – vai tie nekož? Tam būs taisnība, jo viņu pieskarsme indīga. Var minēt daudzus šāda ārprāta piemērus. Jābrīnās, ar kādiem drūmiem nolūkiem šie ļaudis tuvojas Gaišajiem Avotiem. Pārsteidzoši, ka cilvēks traucas uz atbaidošu bezdibeni, bet viņš tālāk par šodienu nedomā.”

Daudzi cilvēki neizprot atšķirību starp personību (individualitāti) un egoismu (patību). Dzīvajā Ētikā ir teikts: “Ir nepieciešams, lai cilvēki iemācītos atšķirt divus tik pretējus jēgumus – patību un individualitāti. Patība – pats niknākais cilvēces lāsts – ir jebkura sabrukuma un, vispirmām kārtām, sevis paša izpostīšanas pamatcēlonis. Patība ir pamirumu nesoša atšķirtība. Vecajai, tik maz vēl apjaustajai patiesībai, ka kosms un visa cilvēce ir viens nedalāms veselums, beidzot ir jāieiet cilvēku apziņā. Lai pamēģina no vienota organisma izolēt kaut vai tikai vienu locekli, kas tad iznāks! Individualitāte ir dzīvinoša ietvere. Individualitāte ir skaistums, tā ir cilvēka vainagojums, visu viņa uzkrājumu sintēze. Bet vai ir iespējams uzkrāt, ja patībā esi atšķīries no visiem dzīvības devējiem? Individualitāte ir medus, ko savācis cilvēks – bite no visiem labākajiem dažādu pļavu ziediem. Bet kādu medu savāks cilvēks, kas ieslēdzies patības cietumā?” Šie vārdi pasaka, ka cilvēks, kas sevi redz atrauti no visiem pārējiem, uzskatot sevi par labāku par citiem, nespēj cilvēcei palīdzēt un kļūst par nelaimīgu vietuļnieku. Aprakstītā sieviete visu savu laiku un naudu veltīja tikai sev, bet kāds cilvēcei no tā labums? Mēs katrs esam daļa no Dieva, tas nozīmē, ka Dievs caur mums rada, mēs arī esam radītāji un mūsu uzdevums ir radīt, kaut kādā veidā palīdzēt visām Dieva radītajām radībām. Bet kā palīdz sieviete, kas visu tikai tērē savam labumam? Tāpēc Skolotāji māca, ka īsta individualitāte ar saviem talantiem palīdz citiem cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm vai pasaulei kopumā.

Šo domu turpina Dzīvajā Ētikā teiktais: “Individualitāte un patība tikpat kā dzimšana un nāve. Individualitātes veidošanās nozīmē jaunas Pasaules formēšanos, turpretim patība spēj spoguļoties mirušajos mēness vulkānos. Bet patība ne tik vien nomirdina sevi, bet tā piemeklē apkārtni ar neauglību, kurpretim individualitāte aizdedz ugunis visās kaimiņu nometnēs. Sadarbība ir individualitātes vainagojums, bet patības lāsts ir skorpija dzelonis.” Tātad individualitāte ar radošumu risina problēmas un attīsta pasauli, bet patībā iegrimis cilvēks dusmojas uz pasauli, ka tā nav tik laba kā viņš to vēlētos, un pie pirmās iespējas izgāž savu naidu pret viņaprāt vainīgajiem.

Dzīvajā Ētikā ir teikts: “Cilvēces visbriesmīgākais lāsts ir pašiznīcināšanās savas patības vārdā. Cilvēks, kas apgalvo, ka kalpodams savam Ideālam viņš iznīcina visus citus, kas nesaskan ar viņa ceļu, ir evolūcijas pamatu ārdītājs.” Ja mēs paskatīsimies, kas šobrīd notiek pasaulē, tad mēs redzam ka Skolotāja teiktie vārdi ir sākuši īstenoties dzīvē un mēs jau zinām ar ko tas beigsies – ar evolūcijas pamatu noārdīšanu jeb cilvēces iznīcināšanu. Es nedomāju, ka visa cilvēce ies bojā, bet upuru būs daudz, un tas viss tikai tāpēc, ka cilvēki sevī ir attīstījuši patību tik augstā līmenī, ka ir zaudējuši saprātu.

Lai novērstu tik lielu nelaimi, Skolotāji māca: “Sevi mīlošais egoists sevi notiesā uz šausmīgu vientulību un pilnīgu aizmiršanu. Laime ir mīlestībā, un laimīgāks ir nevis tas, kuru mīl, bet tas, kas pats prot mīlēt. Kad šī patiesība tiks atskārsta, tad atnāks īstā laime. Tādēļ mācieties mīlēt, pierodiet mīlēt visu skaisto un attīstiet aktīvu līdzjūtību pret visu nepilnīgo!”

Autore: Elvita Rudzāte