Kāpēc pēkšņi ar kreiso ausi kļuvu kurla? 13.01.2024

Daiva jautā: Vēlētos zināt ko man simbolizē pēkšņa kreisās auss kurlums? Izstaigāju dažādus lorus, nav iesnu, vai citādu kaišu, vakar atklāju, ka kreisajā pusē deguna blakusdobumā esot cista, bet nav vēl zināms vai tas traucē manai dzirdei. Domāju par kaunu, izņēmos sevī, runāju par lietām par ko man ir kauns runāt, bet īsti dzirde neatgriežas, nav arī tā ka tā būtu pilnībā pazudusi, varu dzirdēt ar otru ausi labi, bet kreisajā pusē dzirdu jūras šalku ausī un izteikti pieklusinātāk it kā pēc dušas aizkritusi ar ūdeni. Auss nervi nav traucēti pēc ārsta teiktā, nevar īsti atrast iemeslu manai kaitei, tāpēc domāju, ka tas man ir galvā, tikai neredzu kas tieši? Jau gandrīz mēnesi ar sevi ņemos šajā jautājumā, zinu, ka mans ķermenis vēlas man kaut ko ar šo visu pateikt, bet es neveru īsti saprast ko tieši?

Elvita Rudzāte atbild:  Dzirde cieš no jebkāda apkaunojuma. Arī tad, ja tiek apkaunoti citi. Kauns ir tas, ko mēs uzskatām par kaunu. Tam, kas ienāk caur ausīm, būtu jāiznāk ārā pa muti, lai saņemtā informācija nebloķētu dzirdes nervus. Taču cilvēks zina, ka tā izrunāšana ir kauns,  tāpēc klusē, un cieš viņa dzirdes nervi. Tāpēc visas ausu slimības ir saistītas ar nevēlēšanos kaut ko dzirdēt, piemēram, sāp ausis, ja slimnieks nevēlas dzirdēt strīdus vai aizrādījumus adresētus sev.

Dzīves gaitā radies kurlums, kas gan tiek pamatots ar medikamentiem un slimību, principā ir tas pats kauns uzklausīt apkaunošanu. Pārāk liela inteliģence, izsmalcinātība, sava teiktā pārliecīga noslīpēšana ir bezkaunība, kas iznīcina ne tikai dzirdi. Tikai tad, ja cilvēks grib izmisīgi pierādīt, ka viņš ir labāks, viņš nonāk izmisumā. Ja arī izmisums viņam ir kauns, tad viņš iemet savu ārā plūstošo kaunu atpakaļ ķermenī un vienā naktī var kļūt kurls.

Kauns un lepnība veido veselumu. Veselumam vienmēr ir redzamā un slēptā puse. Ja lepnība ir redzama, tad kauns ir slēpts un otrādi. Tātad, ja cilvēks jums šķiet lepns, tad ziniet, ka viņam par kaut ko ir milzīgs kauns, ko viņš cenšas neizrādīt jeb, ja cilvēks jums šķiet kaunīgs, tad ziniet, ka iekšēji viņš par kaut ko slēpj savu lepnību.

Lepnība ir vēlme būt labākam. Tas ir stress, kas cilvēkam atņem spēju domāt un liek darboties. Lepnība ir akmens enerģija, kas cilvēka ķermeņa orgānos liek rasties akmeņiem un rada visu audu sklerozes. Cilvēka lepnība ir kā akmens. Lepns cilvēks pievelk sev lepnu cilvēku, t.i., tas, kurš vēlas būt labāks, pievelk otru, kas arī grib būt labāks. Rezultātā abi ir kā divi cieti akmeņi, kas viens otram nepiekāpjas. Lepnums cilvēkam māca: „Mīļais cilvēk, lūdzu, atbrīvo mani no sava cietuma. Tu mani ieslodzīji, jo nesaprati, ka cilvēki nav ne labi, ne slikti, cilvēki vienkārši ir cilvēki.”

Jāstrādā ir ar lepnību. Respektīvi, jāmācās atbrīvoties no savas vēlēšanās ar kaut ko lepoties, tad arī samazināsies kauns.

Lai cilvēks atbrīvotos no lepnības, viņam ar to jāaprunājas kā ar vislabāko draugu. Lai jūs labāk izprastu savu lepnību, domās apmeklējiet šo stresu savā cietumā un iztēlojieties, kāds tas izskatās – kā dzīvnieks, kā augs, vai kā cilvēks. Lepnības izskats jums daudz ko pateiks priekšā par to, ko līdz šim neesat sapratuši. Lūdziet lepnībai, lai tā iet projām. Sakiet, ka esat tai devis brīvību. Ja lepnums nevēlas iet prom no cietuma, tas baidās. Tās ir jūsu bailes, kuru dēļ lepnums radies. Lepnums baidās no kauna, t.i., nokļūt kaunā. Lūdziet piedošanu, ka nepratāt atbrīvot savu kaunu, tad lepnums no cietuma aizies. Lūdziet sev piedošanu, ka nepratāt savu lepnumu atbrīvot, ka nesapratāt, ka arī lepnums ir dzīves enerģija, kurai nepieciešama brīvība.

Ja cilvēks ir nonācis savas lepnības gūstā, ir tikai divas iespējas – ja viņš nav labs, tad viņš ir slikts. Ja viņš nav labāks, tad viņš ir sliktāks. Ja viņš nav vislabākais, tad viņš ir vissliktākais. Tāpēc viņš nedod ceļu konkurentam. Viņam ir jāuzvar par katru cenu. Ja viņš uzvar, tad ir labs un augstsirdīgs gan pret sevi, gan pret citiem. Ja zaudē, tad ienīst gan sevi, gan citus. Arī augstprātība ir lepnības pazīme.

Kauns ir tumsas enerģija. Kaunīgums un kautrīgums liek cilvēkam dzīvot kā pusmirušam. Kauna paturēšana sevī kļūst par apkaunošanu. Apkaunošana ir nogalināšana. Sevis apkaunošana ir sevis nogalināšana. Citu apkaunošana ir citu nogalināšana. Tas, kurā mīt kauns, saskata otrā savu kaunu un sāk otru apkaunot, lai mazinātu savu kaunu.

Iesaku Daivai padomāt, vai pirms kurluma iestāšanās kāds vīrieša dzimuma pārstāvis neradīja viņā kauna izjūtu? Piemēram, varbūt kāds vīrieša dzimuma pārstāvis aizrādīja viņai vai kādam citam cilvēkam par kādu viņas vai cita cilvēka neprasmi? Daivai ir jāpiedod vīrieša dzimuma pārstāvim un jāizprot mācība, ka katrs cilvēks ir individuāls ar savām individuālām prasmēm, spējām un talantiem. Tas, kas padodas vienam cilvēkam, nepadodas citam un otrādi. Viņai jāpārstāj cilvēkus salīdzināt savā starpā un jāizprot, ka uz pasaules nav neviena cilvēka labāka par Daivu, kā arī nav neviena cilvēka sliktāka par Daivu, jo katrs cilvēks ir unikāls un tieši tāpēc unikālus cilvēkus nevar salīdzināt savā starpā.

Lai Daiva labāk izprastu savas neapgūtās mācības, iesaku Daivai piedalīties Sokrata tautskolas organizētās atbalsta grupās “Dzīves analīze un neapgūto mācību noteikšanas prakse” un sociālā uzņēmuma “DVĒSELES MIERS” programmā “Garīgā prakse – mana ikdiena”.

Sokrata tautskolas aktuālo pasākumu plānu skatīt: https://www.sokratatautskola.lv/ 

DVĒSELES MIERS aktuālo programmu plānu skatīt: https://dveselesmiers.lv/